Dosim vēl sašutušajam Zeitmanim miljonus biznesa attīstībai?
Pietiek lasītājs23.01.2026.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole savā ziņojumā par slimnīcu darbu atzinusi, ka Latvija gadā tērē aptuveni 100 miljonus eiro par uzņemšanas nodaļu darbību vien. Tomēr ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, par kuru darbību valsts maksā tuvu miljonam, bet tās faktiski ir reģistratūras, jo uzņem vien plānveida pacientus un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes tur dienā neieved pat vienu pacientu. Tāpēc labi, ka Veselības ministrija beidzot ir pieķērusies slimnīcu tīkla sakārtošana.
No padomju laikiem iegājies saukt ātros arī tad, kad uznāk lielāks klepus vai trešo dienu ir uzmetusies nātrene, izmantojot neatliekamo palīdzību kā taksi, bet uzņemšanas nodaļas – kā padomdevēju, kur piekāpt ģimenes ārsta vietā. Daļa no miljoniem, neapšaubāmi tiek tērēti lietderīgi, bet daļa “pazūd” sistēmā un apsviedīgu vietējo menedžeru rokās un kasēs.
Iespējams, ka viens no šādiem valsts budžeta apgūšanas rūpaliem jau gadiem ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, ko kopā ar zaļajiem kūrē plašākai sabiedrībai maz zināmais, bet Saeimas un ministriju gaiteņos bieži manītais Marģers Zeitmanis. Pēdējos mēnešos viņš stundām bijis Saeimas komisijās, televīzijā un medijos, lobējot, ka tieši viņa pusprivātajai slimnīcai obligāti jāsaglabā neatliekamā palīdzība un naudas plūsma. Tikmēr slimnīcu vidē viņa gaudu dziesmas par Marģera apvienības unikālo situāciju un Krievijas tuvumu kā argumentu valsts naudas pludināšanai tieši viņa slimnīcā un darba metodēm jau skatām ar zināmu piesardzību. Un ne jau velti.
No savulaik viņa slimnīcai aizdotajiem miljoniem nav izdevies pat izveidot normālu mājas lapu, tikmēr šajā laikā ievērojami izauguši citi viņa biznesi Līgatnē. Kamēr slimnīcas mājaslapa ir iestigusi dziļā pagātnē kopā ar angļu valodas datumiem, Zeitmaņa radošajā kvartālā augstus viesus regulāri priecē Latvijas jauno laiku estrādes zieds un krējums. Protams, tas tāds nieks vien ir, salīdzinot ar Balvu Krievijas tuvumu. No turienes Zeitmanis kādreiz solīja vest medicīnas tūristus, bet tagad, apsviežot kažoku (jeb kožanku) otrādi, organizē politisku parakstu vākšanu par valsts naudas plūsmas saglabāšanu. Kara riski, protams, ir reāli, bet dažiem uz šī fona var būt ļoti ienesīgi – tikai jautājums, vai kārtējie iedotie miljoni aizies reālu pacientu aprūpei, vai tukšu palātu apkurināšanai, privātajiem viesu namiem, radošajiem kvartāliem vai atprečosies caur būvniekiem jaunā remontā un riģipsī.
Valsts kontroles ziņojums, par kuru pat mūsu veselības ministrs Hosams Abu Meri teica, ka viņam pārsteigumu nav un viss bijis zināms jau iepriekš, gan atklāj skarbu ainu par to, cik pamatoti ir grūst valsts veselības budžeta miljonus Marģera slimnīcā. Iespējams, efektīvāk tos tomēr novirzīt tām reģionālajām slimnīcām, kurās ir gan pacientu plūsma, gan kaut kāda valsts kontrole un uzraudzība. Šķiet, ka Veselības ministrijā to saprot un rīcības plānā ir jau konkrētas iestrādes, bet Saeimas deputāti, īpaši no ZZS, ieķērušies Marģera piedurknē, turpina bļaut par to, cik svarīgi saglabāt neatliekamo palīdzību ar pāris pacientu uzņemšanu tieši Marģera vadītajā apvienībā. Tiek sauktas sēdes, spriedelēts un radīts saturs Bērtules intervijām, aizmirstot, ka citi pacienti nesaņem aprūpi un gaida bezgalīgās rindās, lai varētu uzturēt neefektīvas nodaļas visās reģionālajās slimnīcās.
Jau 2018. gadā stacionārās ārstniecības iestādes tika iedalītas līmeņos, regulāri izvērtējot ārstniecības iestāžu sniegto stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu atbilstību piešķirtajam līmenim. Latvijā slimnīcu dalījums līmeņos nav birokrātija, bet vismaz kaut kāda kārtība, jo ne visām iestādēm jādara viss, bet katrai savs, ko tā prot vislabāk un ko efektīvi var nodrošināt. Pacientam stacionārā ir jāsaņem kvalitatīva ārstēšana, nevis valstij visā Latvijā jānodrošina visos stacionāros pa druskai, bet bez kvalitātes pakalpojumā, efektivitātē un līdzekļu izlietojumā.
Valsts kontrole norāda, ka jau 2019. gada izvērtējumā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība neatbilst noteiktajam III līmenim un ir jānosaka II līmeni (izskatīt iespējas noteikt I līmeni), arī 2020. gada vērtējumā norādīta neatbilstība un būtu jānosaka maksimāli II līmenis.
Paskatīsimies, piemēram, Valsts kontroles ziņojumā aili par pediatriju. Zeitmaņa slimnīcfirmā vidējais hospitalizāciju skaits dienā ir 1,4 (gandrīz tikpat, cik II līmeņa Tukuma slimnīcā – 1,3). Visām III līmeņa slimnīcām ir lielāks bērnu hospitalizācijas skaits - Kuldīgas slimnīcā – 1,9, Madonas slimnīcā – 2,5, Cēsu klīnikā 3,1 bērni. VK secina: vērtējot bērnu līdz 18 gadu vecumam hospitalizāciju skaitu, konstatēts, ka viena līmeņa ārstniecības iestādēs tas būtiski atšķiras, kas liecina par atšķirīgu pacientu plūsmu un pakalpojumu intensitāti.
Interesanta aina paveras arī VK ziņojuma sadaļā “Kopējais un līdz 24 stundām observēto pacientu skaits neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās 2024. gadā”.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai kopējais pacientu skaits bija 7 489 (tikmēr II līmeņa Tukuma slimnīcā 7 847). No III līmeņa slimnīcām Cēsu klīnikā bija 11 369 pacienti, Ogres rajona slimnīcā 19 392 pacienti, bet Jūrmalas slimnīcā 10 538 pacienti.
Smejies vai raudi, bet Balvu un Gulbenes slimnīca skaitļos faktiski arī pietuvojas IV kategorijas slimnīcām - vismaz kritērijā ar vienas hospitalizācijas vidējām izmaksām gadā, kas viņa III kategorijā ir augstākās. Proti 1444 eiro (IV līmenī vidēji 1418 eiro), kamēr citās III kategorijas slimnīcās ir krietni mazāka summa, piemēram, Jūrmalas slimnīcā 1006 eiro, Kuldīgas slimnīcā1097 eiro, Cēsu klīnikā 1023 eiro.
Vai Zeitmaņa pusprivātais pašvaldības slimnīcbizness ir pelnījis III līmeni ar nesamērīgi augstu finansējumu vai tomēr izmeklēšanu par to, kā tieši izlietoti no nodokļu maksātāju kabatām savulaik aizdotie miljoni tā saucamajai slimnīcas glābšanai un iedotie miljoni slimnīcas kūrēšanai? Kāpēc citām slimnīcām savs līmenis jāaizstāv ar pacientu skaitu un pakalpojumu kvalitāti, bet Zeitmanim pietiek ar politiķu atbalstītu iedzīvotāju parakstu vākšanu, dažu Saeimas deputātu atbalstu un Krievijas tuvumu? Te nu jācer, ka veselības ministrs nesalūzīs un reformēs šo slimnīcu sistēmu tā, kā solījis.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
