Iesaki rakstu: 
Kad Rīgas apgabaltiesa kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam pirms divām nedēļām piesprieda trīs gadu cietumsodu, viņa advokāts Egons Rusanovs teicās esam sašutis par šo spriedumu – ar šādu spriedumu cilvēkam, kurš aktīvi sadarbojies ar izmeklētājiem, valsts zāģējot zaru, uz kura pati sēž. Tomēr Pietiek rīcībā nonākušie prokuratūras materiāli liecina, ka Rusanovam patiesībā nav pamata būt neapmierinātiem, - vismaz divās kukuļošanas epizodēs kriminālprocess pret Janitu izbeigts vēl pirms tiesas.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie materiāli, kriminālprocess pret Janitu pirms tiesas ar LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Lejas lēmumu izbeigts vismaz divās daļās – saistībā ar tā saucamajām Rusova ielas un Dzelzavas ielas epizodēm.
Pirmajā no šīm epizodēm Janita saskaņā ar prokurora atzinumu faktiski darbojies tikai kā „pastnieks”, - viņš kā amatpersona nav varējis būtiski ietekmēt Rīgas teritorijas plānojuma izstrādi un tikai šīs krimināllietas ietvaros tāpat notiesāto Viļņa Štrama un Pētera Stranča uzdevumā vienkārši pieņēmis no uzņēmējiem kukuli, ko tālāk novietojis Štrama norādītajā vietā, pats sev neko no šīs naudas nepiesavinoties.
„Līdz ar to R. Janitas darbības šajā epizodē kvalificējamas kā kukuļa nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam, resp., starpniecība kukuļošanā, ko izdarījusi valsts amatpersona,” secinājis prokurors Leja. Šāda nozieguma izdarītājs saskaņā ar Krimināllikumu tiek atbrīvots no kriminālatbildības, ja ir labprātīgi paziņojis par notikušo kukuļošanas faktu.
Tiesa, Janitas „labprātīgā” atzīšanās faktiski gan notika tikai tad, kad viņš jau bija apcietināts kukuļošanas lietas ietvaros, taču tas saskaņā ar Lejas lēmumu nav bijis vērā ņemams arguments.
„Uz labprātīgās atzīšanās vērtējumu nevar atstāt iespaidu atzīšanās motīvi, ja vien šī atzīšanās notikusi pēc personas brīvas gribas. Tamdēļ fakts, ka uz paziņojuma izdarīšanas brīdi R. Janita atradās apcietinājumā, kā arī tas, ka atzīšanās notikusi ar motīvu pēc iespējas padarīt vieglāku savu stāvokli kriminālprocesā, attiecībā uz atzīšanās labprātīguma vērtējumu iespaidu nevar atstāt,” atzinis prokurors.
Savukārt otrās epizodes ietvaros Janita tāpat formāli labprātīgi izmeklētājiem paziņojis par 5000 eiro nodošanu Štramam. Šīs epizodes shēma gan bijusi būtiski sarežģītāka, taču saskaņā ar prokurora lēmumu Janitas atzīšanās tāpat esot uzskatāma par pietiekami labprātīgu:
„Par 5000 EUR nodošanu V. Štramam R. Janita liecināja, tiklīdz viņam tika uzrādīti pirmie sarunu fragmenti par Dzelzavas ielas epizodi, kuri attiecās uz kukuļa pieprasīšanas faktu no O.Jansona, taču nedz uzrādītajā, nedz sekojošos sarunas fragmentos, kas 2008. gada februārī notika starp V. Štramu un R. Janitu, norādes par 5000 EUR nodošanu V. Štramam nav bijis.
R. Janitam līdz 2008. gada 13. martam bija jau daļēji uzrādītas starp viņu un V. Štramu notikušās sarunas, kas fiksētas Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to R.Janitam uz šo laiku bija priekšstats par to, kuras tieši sarunas ir fiksētas. Zinot, kas šajās sarunās tika runāts ar V. Štramu, R. Janita varēja stādīties priekšā arī par vēl neuzrādīto sarunas fragmentu aptuveno saturu, tai skaitā to, ka tieši pierādījumu par 5000 EUR nodošanu V. Štramam šajās sarunās nav.”
Jāpiebilst, ka Janita, kas tā sauktajā domes kukuļošanas lietā bija viens no diviem galvenajiem apsūdzības izmantoto liecību sniedzējiem, atbrīvots no atbildības arī vēl trešajā kriminālprocesa daļā – saistībā ar 14 viņa dzīvesvietā atrastām patronām, kuru glabāšanai nav bijusi nepieciešamā atļauja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
