Iesaki rakstu: 
Lietā “Purvciema iedzīvotāji pret Lidl” tiesa pagaidu aizsardzības kārtībā ir apmierinājusi Lidl Latvija lūgumu - atjaunojusi būvatļaujas darbību (Administratīvās apgabaltiesas 05.12.2018. lēmums lietā Nr. A420172918) un atļāvusi nocirst 24 kokus (Administratīvās apgabaltiesas 11.12.2018. lēmums lietā Nr. A420169518) Purvciemā, Dzelzavas ielā 75b.
Purvciema iedzīvotāja Evita Vasiļjeva, kuras bērns apmeklē blakus esošo bērnudārzu, ir negatīvi pārsteigta par pieņemto lēmumu: “Vēl tiesa ir tikai pašā sākumā, lietā var daudz kas mainīties, un tomēr tiesa pateikusi, ka Lidl jau drīkst kokus nocirst. Kas notiks tajā gadījumā, ja galīgais lēmums Lidl būs nelabvēlīgs? Vai četrdesmit gadus augušo koku skvēru atpakaļ sastādīs? Turklāt ir dzirdēti gadījumi, kad pēc tam, kad būvniecība atzīta par nelikumīgu, ēku nojaukšanu nemaz tik viegli nav iespējams panākt. Un tad tie pusceltie objekti tā arī stāv gadiem. Arī māja-kuģis parāda, ka ir daudz grūtāk panākt, lai jau uzcelta ēka tiktu nojaukta, nevis novērst nepilnību sākuma stadijā. Un ko darīs ar noasfaltēto laukumu zaļā zāliena vietā – to jau vairs nost droši vien nejauks. Šādā scenārijā, sabiedriskajai apspriešanai zūd jēga, jo vairāk nekā 1500 cilvēku izteica savu “pret”.”
Viņa piebilst, ka visa līdzšinējā situācija, kas ir notikusi, parāda Rīgas domes īpašo labvēlību vienam uzņēmumam. “Karavāna iet uz priekšu, neraugoties uz savāktajiem parakstiem un pat to, ka plānotajai furgonu plūsmai, stāvvietai un miskastēm pavisam tuvu atrodas bērnudārzs. Rodas jautājums, vai Rīgas domes darbinieki šajā gadījumā nav rīkojušies savtīgu interešu vadīti?” tā E.Vasiļjeva.
Esam saņēmuši apgabaltiesas lēmumus, kur tiesa pagaidu aizsardzības kārtībā ir atjaunojusi būvatļaujas darbību un atļāvusi cirst kokus. Bažas šajā lietā rada fakts, ka lieta tiesā vēl ir tikai sākuma stadijā, galīgais spriedums lietā vēl nav, bet Lidl jau grasās nocirst teritorijā augošos četrdesmitgadīgos kokus, ko daļa kaimiņu māju iedzīvotāju paši ir stādījuši, un noasfaltēt gandrīz hektāru zaļās zonas. Purvciemā tika uzstādīts rekords savākto parakstu ziņā Rīgas publisko apspriešanu vēsturē (tika savākti vairāk nekā 1500 paraksti “pret”). Tomēr faktiski šis iedzīvotāju viedoklis ir ticis pilnībā ignorēts. Jautājums rodas - kas notiks tad, kad tiesa galīgajā spriedumā tomēr pieņems negatīvu lēmumu Lidl un atzīs, ka būvatļauja ir prettiesiska?
Ņemot vērā Rīgas domes līdzšinējās darbības šajā lietā, izskatās, ka tiek darīts viss, lai Lidl konkrētajā vietā savu veikalu varētu uzbūvēt. Kā piemēru īpašajai labvēlībai pret Lidl var minēt 2016./2017 gadu mijā tapušo daudzdzīvokļu mājas būvniecības projektu turpat blakus Ilūkstes ielā, kur arī būvniecībai bija nepieciešama zaļās zonas iznīcināšana un koku ciršana, taču tika savākti vairāk kā 1000 parakstu pret un Rīgas dome tomēr kokus cirst konkrētajā teritorijā aizliedza, attiecīgi nepieļaujot būvniecību zemesgabalā un zaļās zonas iznīcināšanu. Pēc pusgada nāk Lidl un Rīgas domes durvis ir atvērtas. Kas citam liegts, tas Lidl atļauts. Turklāt dzīvojamais fonds Rīgā ir daudz lielāks deficīts nekā lielveikali.
Arī pats Pilsētas attīstības departaments iepriekš ir atzinis, ka Lidl būvprojekta minimālajā sastāvā plānotais izbraucamais ceļa novietojums neatbilst teritorijas plānojuma prasībām. Tajā pašā laikā departaments būvatļauju ir atstājis spēkā, pasakot, ka šo nepilnību iespējams novērst gatavojot pilno būvprojektu pēc būvatļaujas izdošanas. Šāda departamenta attieksme raisa jautājumus, zinot Rīgas domes būvvaldes diezgan skrupulozo attieksmi citos līdzīgos būvprojektos. Kas jau atkal liek aizdomāties par īpašu pretimnākšanu Lidl.
Šie nav galīgie tiesas lēmumi, bet gan tikai pagaidu nolēmumi. Līdz lietas pilnīgai izskatīšanai vēl tāls ceļš ejams, jo lietās vēl pat nav pieņemti pirmās instances (Administratīvās rajona tiesas) spriedumi.
* Purvciema iedzīvotāju juridiskais pārstāvis
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
