Iesaki rakstu: 
Lietā “Purvciema iedzīvotāji pret Lidl” tiesa pagaidu aizsardzības kārtībā ir apmierinājusi Lidl Latvija lūgumu - atjaunojusi būvatļaujas darbību (Administratīvās apgabaltiesas 05.12.2018. lēmums lietā Nr. A420172918) un atļāvusi nocirst 24 kokus (Administratīvās apgabaltiesas 11.12.2018. lēmums lietā Nr. A420169518) Purvciemā, Dzelzavas ielā 75b.
Purvciema iedzīvotāja Evita Vasiļjeva, kuras bērns apmeklē blakus esošo bērnudārzu, ir negatīvi pārsteigta par pieņemto lēmumu: “Vēl tiesa ir tikai pašā sākumā, lietā var daudz kas mainīties, un tomēr tiesa pateikusi, ka Lidl jau drīkst kokus nocirst. Kas notiks tajā gadījumā, ja galīgais lēmums Lidl būs nelabvēlīgs? Vai četrdesmit gadus augušo koku skvēru atpakaļ sastādīs? Turklāt ir dzirdēti gadījumi, kad pēc tam, kad būvniecība atzīta par nelikumīgu, ēku nojaukšanu nemaz tik viegli nav iespējams panākt. Un tad tie pusceltie objekti tā arī stāv gadiem. Arī māja-kuģis parāda, ka ir daudz grūtāk panākt, lai jau uzcelta ēka tiktu nojaukta, nevis novērst nepilnību sākuma stadijā. Un ko darīs ar noasfaltēto laukumu zaļā zāliena vietā – to jau vairs nost droši vien nejauks. Šādā scenārijā, sabiedriskajai apspriešanai zūd jēga, jo vairāk nekā 1500 cilvēku izteica savu “pret”.”
Viņa piebilst, ka visa līdzšinējā situācija, kas ir notikusi, parāda Rīgas domes īpašo labvēlību vienam uzņēmumam. “Karavāna iet uz priekšu, neraugoties uz savāktajiem parakstiem un pat to, ka plānotajai furgonu plūsmai, stāvvietai un miskastēm pavisam tuvu atrodas bērnudārzs. Rodas jautājums, vai Rīgas domes darbinieki šajā gadījumā nav rīkojušies savtīgu interešu vadīti?” tā E.Vasiļjeva.
Esam saņēmuši apgabaltiesas lēmumus, kur tiesa pagaidu aizsardzības kārtībā ir atjaunojusi būvatļaujas darbību un atļāvusi cirst kokus. Bažas šajā lietā rada fakts, ka lieta tiesā vēl ir tikai sākuma stadijā, galīgais spriedums lietā vēl nav, bet Lidl jau grasās nocirst teritorijā augošos četrdesmitgadīgos kokus, ko daļa kaimiņu māju iedzīvotāju paši ir stādījuši, un noasfaltēt gandrīz hektāru zaļās zonas. Purvciemā tika uzstādīts rekords savākto parakstu ziņā Rīgas publisko apspriešanu vēsturē (tika savākti vairāk nekā 1500 paraksti “pret”). Tomēr faktiski šis iedzīvotāju viedoklis ir ticis pilnībā ignorēts. Jautājums rodas - kas notiks tad, kad tiesa galīgajā spriedumā tomēr pieņems negatīvu lēmumu Lidl un atzīs, ka būvatļauja ir prettiesiska?
Ņemot vērā Rīgas domes līdzšinējās darbības šajā lietā, izskatās, ka tiek darīts viss, lai Lidl konkrētajā vietā savu veikalu varētu uzbūvēt. Kā piemēru īpašajai labvēlībai pret Lidl var minēt 2016./2017 gadu mijā tapušo daudzdzīvokļu mājas būvniecības projektu turpat blakus Ilūkstes ielā, kur arī būvniecībai bija nepieciešama zaļās zonas iznīcināšana un koku ciršana, taču tika savākti vairāk kā 1000 parakstu pret un Rīgas dome tomēr kokus cirst konkrētajā teritorijā aizliedza, attiecīgi nepieļaujot būvniecību zemesgabalā un zaļās zonas iznīcināšanu. Pēc pusgada nāk Lidl un Rīgas domes durvis ir atvērtas. Kas citam liegts, tas Lidl atļauts. Turklāt dzīvojamais fonds Rīgā ir daudz lielāks deficīts nekā lielveikali.
Arī pats Pilsētas attīstības departaments iepriekš ir atzinis, ka Lidl būvprojekta minimālajā sastāvā plānotais izbraucamais ceļa novietojums neatbilst teritorijas plānojuma prasībām. Tajā pašā laikā departaments būvatļauju ir atstājis spēkā, pasakot, ka šo nepilnību iespējams novērst gatavojot pilno būvprojektu pēc būvatļaujas izdošanas. Šāda departamenta attieksme raisa jautājumus, zinot Rīgas domes būvvaldes diezgan skrupulozo attieksmi citos līdzīgos būvprojektos. Kas jau atkal liek aizdomāties par īpašu pretimnākšanu Lidl.
Šie nav galīgie tiesas lēmumi, bet gan tikai pagaidu nolēmumi. Līdz lietas pilnīgai izskatīšanai vēl tāls ceļš ejams, jo lietās vēl pat nav pieņemti pirmās instances (Administratīvās rajona tiesas) spriedumi.
* Purvciema iedzīvotāju juridiskais pārstāvis
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
