Dome piešķir dotāciju pret parādniekiem superatsaucīgajam pašvaldības uzņēmumam
PIETIEK10.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas novada dome piešķīrusi 100 tūkstošu eiro dotāciju pašvaldības uzņēmumam Baložu komunālā saimniecība, kas, kā Pietiek jau informējis, pret savu parādnieku izturas izcili iejūtīgi, ļaujot nemaksāt parādu, ja tam neizdodas iekasēt naudu no saviem parādniekiem. Dome gan noliedz, ka finansējums piešķirts saistībā ar naudas trūkumu parādu neiekasēšanas dēļ, tomēr vienlaikus neveic nekādas darbības, lai pašvaldības uzņēmums efektīgāk cīnītos ar parādniekiem.
Jau ziņots, ka Ķekavas pašvaldībai piederošā Baložu komunālā saimniecība noslēgusi ar savi parādnieku SIA Zeltenieki dīvainu līgumu, kas atļauj nemaksāt parādu, ja Zelteniekiem neizdodas iekasēt naudu no saviem parādniekiem. Līgumā melns uz balta rakstīts: „Parāds tiek atmaksāts gadījumā, ja attiecīgā periodā tiek iekasēts no SIA Zeltenieki parādniekiem parāds, grafikā paredzētās summas nomaksai. Pretējā gadījumā grafiks nav spēkā.”
Neraugoties uz to, ka konflikts par kanalizācijas notekūdeņu savākšanu ir ilgstošs divu pušu juridisks strīds starp Lapenieku ciemata (privātā teritorija) iedzīvotājiem un SIA Zeltenieki, Ķekavas novada pašvaldība ir iesaistījusies šīs problēmas risināšanā, lai nepieļautu vides piesārņojumu privātmāju ciematā Lapenieki, - tā skaidro Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļas vadītāja Vineta Bērziņa.
„Šobrīd situācija ir izveidojusies ļoti sarežģīta, jo konfliktējošās puses nevar nonākt pie kompromisa, tādēļ pašvaldība, ar tās uzņēmuma Baložu komunālā saimniecība (BKS) starpniecību, šajā situācijā mēģinājusi rast optimālāko pagaidu risinājumu, lai Lapenieku iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kanalizācijas notekūdeņu savākšanas pakalpojumi un netiktu piesārņota apkārtējā vide. Atbilstoši pagaidu risinājumam šobrīd BKS veic kanalizācijas notekūdeņu savākšanu ar automašīnām, lai iedzīvotāji notekūdeņus nelegāli nenovadītu zemē un nepiesārņotu vidi,” informē pašvaldības pārstāve, norādot, ka līdz tiesvedības beigām starp Lapenieku ciemata iedzīvotājiem un SIA Zeltenieki pašvaldība turpinās būt par starpnieku, lai risinātu šo ilgstošo problēmu mierīgā ceļā.
Tomēr šī iesaistīšanās problēmas risināšanā nav vienīgā Ķekavas novada domes palīdzība Baložu komunālajai saimniecībai. Šogad pašvaldība piešķīrusi uzņēmumam 100 tūkstošus eiro no pašvaldības budžeta uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai un tas noticis laikā, kad Baložu komunālā saimniecība ļauj nemaksāt 17 tūkstošu eiro parādu uzņēmumam Zeltenieki.
Kā jau ziņots, SIA Zeltenieki valdes priekšsēdētājs Andris Kūkums neslēpj, ka šis labvēlīgais punkts līgumā iekļauts pēc viņa lūguma, jo SIA Zeltenieki uzskata, ka parāds uzkrājies Baložu komunālās saimniecības vainas dēļ. 2012.gadā, kad sāka veidoties parāds, Ķekavas domes toreizējā vadība (priekšsēdētājs Roberts Jurčs) esot iedzīvotājiem iegalvojis, ka viņi var slēgt līgumus par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu pa taisno ar Baložu komunālo saimniecību, nemaksājot starpniekam SIA Zeltenieki, turklāt tā būšot lētāk. Liela daļa iedzīvotāju tā arī izdarījuši, taču Baložu komunālajai saimniecībai pieder attīrīšanas iekārtas, bet ne notekūdeņu un kanalizācijas sistēma, pa kuru kanalizācija un notekūdeņi nonāk līdz attīrīšanas iekārtām, kas esot SIA Zeltenieki īpašums. „Nezinu, kā viņiem izdevās samusināt iedzīvotājus, bet ir skaidrs, ka mērķis bija viens – uzvara pašvaldību vēlēšanās,” situāciju vērtē Kūkums.
Baložu komunālās saimniecības valdes loceklis Aigars Evardsons skaidro, ka situācija nav vienkārša. Pēc viņa teiktā, līgumā šāds punkts esot iekļauts, lai maksimāli efektīgi iekasētu parādu. „Ir jāskata šis līgums kopumā, nevis tikai viens atrauts punkts. Nākamais punkts nosaka, ka Zelteniekiem ir jāsniedz Baložu komunālajai saimniecībai grāmatvedības izdrukas par attiecīgā mēneša ieņēmumiem. Šis punkts iekļauts, lai Baložu komunālā saimniecība varētu kontrolēt, kā Zelteniekiem izdodas iekasēt parādu. Pretējā gadījumā šis līgums nav spēkā, un stājas spēkā iepriekšējais līgums par pakalpojumu sniegšanu, un Baložu komunālā saimniecība var sniegt prasību tiesā par parāda piedziņu saskaņā ar iepriekšējo līgumu,” skaidro Evardsons.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
