Dombrovsku biznesa valsts nozagšanas shēmas autori meklējami Finanšu ministrijā, Vilks mēģina slēpt darba grupas sastāvu
L. Lapsa18.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Autori koruptīvajai valsts nozagšanas shēmai, kuras ietvaros ekspremjera Valda Dombrovska un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu biznesa ņemtie kredīti kā "īpaša" portfeļa sastāvdaļa slepeni, ar valstij neizdevīgiem, toties pašiem biznesa īpašniekiem cerības viesošiem nosacījumiem nodoti Rietumu bankai, ir meklējami Dombrovska partijas biedra Andra Vilka vadītajā Finanšu ministrijā, - tā rāda līdz šim Pietiek apkopotā informācija. Šo shēmu izstrādājusi ministrijas darba grupa, kuras sastāvu ne Vilks, ne Finanšu ministrija jau vairākas dienas nevēlas atklāt.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju, ko šodien publiskojam, augstākajā valdības līmenī rūpīgi slēpti finanšu shēmu arhitekti pērn ir parūpējušies par to, Dombrovska dzīvesbiedres Ārijas un viņa bijušās padomnieces Bukanes vīra Induļa kopējā neveiksmīgā nekustamo īpašumu biznesa ņemtie kredīti Hipotēku un zemes bankā, notiekot tās reorganizācijai, tiktu iedalīti īpašā "izredzēto portfelī", ko ar īpašiem, pagaidām joprojām rūpīgi slēptiem nosacījumiem un par īpašu cenu, ar vērā ņemamu "atlaidi" pārņēmusi Rietumu banka, ar ko Bukani saista jau ilgstoša sadarbība.
Pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi tikai saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varētu būt ap pusmiljonu eiro, savukārt Rietumu banka guvusi iespēju paklusām "piedot" ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties. Ar šādas shēmas palīdzību Dombrovsku bizness faktiski paglābts no bankrota un paša Dombrovska ieguldījumi tajā - no zuduma.
Pietiek ir izdevies noskaidrot, ka tieši šādu risinājumu attiecībā uz Dombrovsku biznesa kredītiem sagatavojusi un Ministru kabinetam kā ieteicamāko sniegusi speciāla Finanšu ministrijā izveidota darba grupa. Tieši pēc tās ieteikuma arī visai informācijai saistībā ar šo darījumu noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
"Informatīvā ziņojuma iesniedzējs - Finanšu ministrija - dokumentam piešķīrusi lietojuma ierobežojumu „dienesta vajadzībām. Kā savā vēstulē norādījusi Finanšu ministrija, informatīvais ziņojums pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē saglabā informācijas dienesta vajadzībām statusu," - tā Pietiek šajās dienās pēc atkārtota informācijas pieprasījuma informēja Valsts kanceleja.
Valsts kanceleja pēc vienu dienu ilgas stomīšanās Pietiek atzina, ka šāda darba grupa Finanšu ministrijā patiešām arī bijusi izveidota, taču Valsts kanceleja nevēloties vai nespējot atklāt šīs darba grupas sastāvu un funkcijas. "Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas darba grupa izveidota Finanšu ministrijā, tādēļ aicinām sazināties ar ministriju," skanēja Valsts kancelejas skaidrojums.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks jau kopš 14. maija vilcinās ar atbildes sniegšanu - kādas tieši personas atradušās šajā darba grupā un cik īsti liels ir bijis Rietumu bankai pārdotais portfelis.
"Paldies, jūsu jautājumus saņēmām. Finanšu ministrijas speciālisti gatavo atbildes uz jūs jautājumiem," - šāda bija Finanšu ministrijas sākotnējā atbilde uz šiem diviem pietiekami vienkāršajiem jautājumiem.
Kad divas dienas vēlāk Finanšu ministrijas speciālisti vēl joprojām nebija gatavi atklāt darba grupas sastāvu, Vilka pārstāvis uz atgādinājumu varēja paziņot tikai to, ka Finanšu ministrijas speciālisti joprojām gatavojot atbildes.
Pēc Pietiek rīcībā esošām neoficiālām ziņām, pašlaik Finanšu ministrijā notiek aktīvs darbs, lai atrastu juridiski pieņemamu pamatojumu, ar kādu noslepenot darba grupas sastāvu, ko iepriekš nav ienācis prātā izdarīt. Savukārt, atklājot darba grupas sastāvu, var nākt gaismā kāda tās locekļa cieša saistība ar Dombrovsku un Bukanu ģimenes biznesu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
