Iesaki rakstu: 
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) saka - viņš neuzskatot, ka atrodas interešu konfliktā, piedaloties lēmumu pieņemšanā par nekustamā īpašuma nodokļu politiku vai Latvijas Hipotēku un zemes bankas likteni. Tas, ka viņš savai sievai Ārijai Dombrovskai un savas juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīram Indulim Bukanam uz pusēm piederošajā uzņēmumā SIA Land Development ieguldījis gandrīz visus savus ietaupījumus, pēc premjera domām, vēl neko nenozīmējot, jo viņš nav ne šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, ne tā amatpersona. No komentāriem par uzņēmuma milzīgo 1,28 miljonu kredītu Hipotēku bankā Dombrovskis atsakās, jo tas uz viņu kā politiķi neattiecoties. Arī interešu konfliktu saistībā ar Bukanes pieņemšanu padomnieces amatā un virzīšanu, piemēram, Ventspils brīvostas valdē viņš nesaskatot - tā iemesla dēļ, ka neietekmējot viņas vīram piederošo uzņēmumu biznesu.
Jūsu aizdevums SIA Land Development kopumā ir 111 597 lati, vēl 20 000 eiro jūs esat ieguldījis Bukana firmā SIA Solid Realty. Pirmo aizdevumu jums jāsaņem atpakaļ šā gada 25. jūnijā, otro – 21. novembrī. Kāda ir firmu finansiālā situācija, vai cerat savu naudu saņemt atpakaļ?
Nē, nu te situācija ir sekojoša: tātad visa tā informācija, kurai ir publiski jābūt pieejamai, ir publiski pieejama manā amatpersonas deklarācijā. Neko papildus man īpaši nav ko komentēt.
Bet jautājums, vai jūs, ņemot vērā, ka vairāk nekā 3/4 savu ietaupījumu esat ieguldījis nekustamo īpašumu biznesā un jūsu finansiālā labklājība faktiski ir atkarīga no šī biznesa veiksmes, nesajūtat sevi interešu konfliktā, kā valdības vadītājs piedaloties lēmumos par nekustamā īpašuma nodokļu politiku?
Par šo jautājumu tad mēs arī varam parunāt, jo tas vismaz ir par politiku. Ja mēs paskatāmies valdības lēmumus, kas pēdējo divu gadu laikā ir pieņemti attiecībā uz nekustamo īpašumu sektoru, tad nu ko ko, bet nekustamo īpašumu [biznesa] lobēšanu tur pārmest valdībai nu nekādi nevar. Šajā laikā mēs, pirmkārt, esam palielinājuši nekustamā īpašuma nodokli, kur galvenās problēmas mums valdībā bija pārliecināt Tautas partiju, kur es pats personīgi arī daudz strādāju pie tā, lai Tautas partiju tomēr pārliecinātu, un, otrkārt, mēs spekulācijas ar nekustamo īpašumu esam aplikuši ar kapitāla pieauguma nodokli, kas agrāk nebija – agrāk varēja nopirkt nekustamo īpašumu, gadu paturēt un pēc tam pārdot par dārgāku cenu, nemaksājot nevienu santīmu nodokļos.
Tā ka, kādā veidā no turienes var izrietēt kaut kāda nekustamo īpašumu [biznesa] lobēšana, – nu nekādi. Tie lēmumi, par tiem es esmu runājis arī strādājot opozīcijā un to pašu es esmu īstenojis arī strādājot valdībā.
Jautājums par Hipotēku un zemes banku – jūsu sievai daļēji piederošais uzņēmums SIA Land Development šai bankai ir parādā 1,28 miljonus latu...
Nē, nu atkal, tātad šo uzņēmējdarbību es nekādā veidā nevaru komentēt, ja.
Šīs kredītsaistības attiecas arī uz jūsu ģimeni.
Tā ir tāda, manuprāt, ļoti paplašināta interpretācija. Vienubrīd līdzīgā veidā tika mēģināts interpretēt, ka FKTK [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas] amatpersonām nevar būt nevienā bankā konti, jo viņas strādā ar visām bankām. Šajā gadījumā tad arī, ja es kādu lēmumu pieņemu attiecībā uz finanšu sektoru, man nevar būt nevienā bankā kontu un... nezinu, nevienam nevar būt nekādu kredītu nevienā bankā. Manuprāt, tā ir ļoti paplašināta interpretācija. Te atkal jāskatās, kādi ir konkrēti bijuši lēmumi attiecībā uz Hipotēku un zemes banku, un attiecībā uz šo banku tie lēmumi ir saistīti tātad uz virzību par attīstības plānu, kas bija gan valdības deklarācijā, gan vairāku iepriekšējo valdību deklarācijās, un kontekstā ar starptautiskā aizdevuma programmu.
Jebkad, lemjot par nekustamā īpašuma nodokļu politiku vai Hipotēku un zemes banku, jūs esat sevi atstatījis no lēmumu pieņemšanas, atturējies, sajutis tādu nepieciešamību?
Nē, lēmumos par nekustamo īpašumu nodokli es nu nekādi sevi neesmu atstatījis, tieši otrādi – es esmu strādājis pie tā, lai viņš tiktu ieviests. Attiecībā uz Hipotēku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arī šie lēmumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mērā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādījumiem.
Bet šie lēmumi taču iet caur koalīciju, kur jums neapšaubāmi ir ietekme.
Nu, no tāda viedokļa, pirmkārt, šie lēmumi nekādā veidā, nevarētu teikt, ka kaut ko tieši ietekmētu – biznesu vai kaut ko tamlīdzīgu, – tie ir daudz globālāki lēmumi, saistīti ar pavisam citiem procesiem.
Jūs attiecībā uz SIA Land Development kredītu Hipotēku un zemes banku teicāt, ka nevar tik plaši skatīties. Varbūt attiecībā uz vidusmēra hipotekāro kredītu, kāds ir gandrīz katram, bet šeit ir runa par 1,28 miljonu kredītsaistībām...
Tās, pirmkārt, nav manas saistības, otrkārt, neviens valdības lēmums nav kaut kādā veidā tieši šīs kredītsaistības ietekmējis.
Vēl par jūsu juridisko padomnieci Bukanes kundzi [Dombrovskis sāk virzīties uz izeju, mudinot, ja vēl kādi jautājumi atlikuši, tos uzdot pa ceļam] – jūs nesaredzat sevi interešu konfliktā, ņemot vērā, ka no viņas vīra biznesa ir lielā mērā atkarīga jūsu finanšu labklājība?
Vēlreiz – attiecībā uz nekustamo īpašumu nodokļu politiku mēs visu esam izrunājuši. Kas attiecas uz uzņēmumu, tad, protams, es uzņēmējdarbību nekomentēšu – es skaidri saku. Es neesmu ne amatpersona, ne kapitāldaļu turētājs.
Runa ir par Bukani...
Jā, jā, bet atkal – ko tur varētu ietekmēt? Šis uzņēmums nav saņēmis nekādas valsts garantijas, nevienu Eiropas Savienības fondu projektu, neko nav privatizējis, nu, ko tur var mēģināt atrast, es nesaprotu.
Bet Bukanes kundze ir ne tikai jūsu juridiskā padomniece, - viņa ne bez jūsu politiskā atbalsta arī ieguva amatu Ventspils brīvostā, kur pagājušajā gadā saņēma lauvas tiesu ienākumu – vairāk nekā 33 000 latu. Varbūt bez šiem ienākumiem viņa nevarētu atļauties kreditēt jūsu sievai daļēji piederošo uzņēmumu ar 107 000 latu?
Nu, tur būtu jāpēta tā kredīta dinamika. [Dombrovskis iesēžas auto un dodas prom.]
Svētdienas vakarā premjera oficiālās mājaslapas www.valdisdombrovskis.lv sadaļā "Manas atbildes uz konkurentu spekulācijām" tika nopublicēts Valda Dombrovska blogs, kurā premjers sniedz papildu skaidrojumu jautājumiem, kurus dienu iepriekš viņam uzdeva Pietiek. Pārpublicējam tās pilnībā:
Aatbilde par Land Development un Sandru Bukani:
Uzņēmums dibināts 2004. gadā un jau 6 gadus darbojas nekustamā īpašuma projektu attīstības nozarē. Laikā kopš 2004. gada SIA Land Development ir nomaksājis valsts un pašvaldību budžetos nodokļus kopumā Ls 208 000 un tam nav nodokļu maksājumu parādu.
Ne man, ne Sandrai Bukanei nekad nav piederējušas šī uzņēmuma kapitāldaļas. Privātie naudas aizdevumi uzņēmuma attīstībai ir piešķirti laikā līdz manai apstiprināšanai Ministru Prezidenta amatā 2009. gada 12. martā un likumā noteiktā kārtībā ir deklarēti valsts amatpersonas deklarācijā jau 2009. gadā, stājoties amatā.
Uzņēmums projektu attīstībai ir izmantojis vairākus dažādu bankas aizdevumus, kas ir sekmīgi atmaksāti. Aizdevums rindu māju projekta Vējziedi Dreiliņos (www.ldprojekti.lv) attīstībai ir saņemts no VAS Latvijas Hipotēku un Zemes banka 2007. gadā (2 gadus pirms manas apstiprināšanas Ministru Prezidenta amatā) ar procentu likmi 6M EURIBOR+2,5% un daļēji jau ir atmaksāts pirms termiņa.
Projekts Vējziedi ir sekmīgi pabeigts, nodots ekspluatācijā un trešdaļa māju jau ir pārdotas vai iznomātas. Tas ir labs rezultāts krīzes apstākļos, kad vairums Latvijas komercbanku ir spiestas desmitiem to rīcībā esošo mājokļu vienības pārdot izsolēs par zemu cenu saviem meitas uzņēmumiem citu pircēju trūkuma dēļ un atspoguļot savās bilancēs milzu zaudējumus.
Atbilde par nodokļu politiku saistībā ar Land Development:
Jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir ieinteresēts nodokļu politikā, jo visiem ir jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālais nodoklis, gan nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī citu nodokļu likmes pastarpināti ietekmē cilvēku labklājību.
Tieši manas valdības laikā ar 2010. gada 1. janvāri tika ieviesti jauni nodokļi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nozari – kapitāla ienākuma nodoklis 15% apmērā un nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, kas 2011. gadā ir dubultots.
Atbilde par Sandras Bukanes izvirzīšanu Ventspils brīvostas valdē:
Sandra Bukane Ventspils brīvostas valdē pārstāv Finanšu ministriju un ir apstiprināta amatā ar Ministru kabineta lēmumu.
Atbilde par lēmumiem attiecībā uz LHZB:
Ministru kabineta lēmumi, kas attiecas uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidošanu par attīstības banku, neattiecās uz konkrētu uzņēmumu saimniecisko darbību.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
