Dombrovskis riskē palikt viens

„Lielākā daļa JL uzskata, ka SC ir jāņem valdībā, bet Valdis tam nav gatavs kā cilvēks,” Pietiek neoficiālā sarunā atzina kāds premjeram tuvu stāvošs cilvēks. Jau otrdien bija vērojams kā JL politiskās smadzenes – Solvita Āboltiņa paiet malā, ļaujot Dombrovskim pašam tikt galā ar viņa izvēlēto koalīcijas modeli no Vienotības, ZZS un VL-TB/LNNK. Trešdien šis iespaids vēl vairāk pastiprinājās.

No Vienotības pārstāvjiem dzirdēts par izaicinājumu pirmo reizi izveidot stabilu valdību uz četriem gadiem, bet tas būtu iespējams ar plašu koalīciju, kura spētu uzdrīkstēties smagiem lēmumiem. Arī Dombrovskis pirms vēlēšanām Pietiek atzinās ambīcijās kļūt par premjeru, kurš nostrādā amatā četrus gadus. Vienotības, SC un ZZS koalīcijai būtu 84 balsu atbalsts 10. Saeimā, tiesa Vienotībai būtu jārēķinās ar iespēju, ka atsevišķi nacionāli noskaņoti deputāti to pamet, nevēloties strādāt ar SC.

Vienotības pragmatisko spārnu baida vairāki faktori. Pirmkārt, bažas palikt koalīcijā viens pret vienu ar ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu, kur mazākie partneri Visu Latvijai-TB/LNNKnebūtu pretsvars. Otrkārt, valdībai priekšā stāv budžeta deficīta samazināšana par 370-390vai pat līdz 440 miljoniem latu, kas ietver sāpīgus lēmumus. Tādēļ SC, atstāts opozīcijā, par šiem lēmumiem politisko atbildību nenesīs, bet tie vairāk asociēsies ar premjera partiju.

Līdz ar to Vienotības līderos ir bažas, ka ZZS no smagās ziemas var iziet sausām kājām un ļaunākajā gadījumā pēc vajadzības izveidot jaunu koalīciju ar SC uz popularitāti zaudējušās Dombrovska valdības drupām, pieaicinot Par labu Latviju. Treškārt, ir bažas, vai trīs politisko spēku koalīcija, kurai formāli 10. Saeimā būtu 63 balsu atbalsts, tiešām varētu paļauties uz visiem saviem deputātiem.

Par simtprocentīgi prognozējamiem, izskatot ievēlēto deputātu rindas, pēc kritiskākajām aplēsēm atzīti vien 48 nākamie deputāti, uz kuriem tad valdība varētu paļauties balsojumā par budžetu un citos smagos lēmumos. Piemēram, seši no astoņiem no VL-TB/LNNK saraksta ievēlētajiem deputātiem pārstāv partiju Visu Latvijai, un vairums no viņiem iepriekš nav bijuši pārstāvēti amatos un izceļas ar nacionāli diezgan radikāliem uzskatiem.

Ir grūti runāt par Vienotības kopējo pozīciju jautājumā par SC aicināšanu. Atbalstošs šādam lēmumam ir JL, daļa ietekmīgu Pilsoniskās savienības (PS) politiķu, tostarp no tā dēvētās lietussargu grupas, kā arī Sabiedrība citai politikai (SCP). Tomēr pirmdienas vakarā PS valde lēmuma nepiekrist sarunām ar SC kā nākamo koalīcijas partneri. Vienlaikus vairāki no Vienotības sarunu vedējiem Pietiek ir pauduši viedokli, ka izšķirošs sarunu pārtraukšanā ar SC ir bijis tieši Dombrovska „nē”.

Lai arī līdz šim politiskās vienošanās un sarunas ar citām partijām ir bijušas Solvitas Āboltiņas un Edgara Jaunupa (JL) lauciņš, pašlaik Dombrovskis ir premjers, kurš pēc nepopulāriem lēmumiem spējis triumfēt vēlēšanās, un viņa autoritāte Vienotībā ir augstāka kā jebkad iepriekš. Ja kādreiz partijas iekšienē Dombrovski mēdza saukt par „lācīti” vai „lāčuku”, pēc 2.oktobra šī iesauka aizstāta ar „lāci”. Tā ir tikai detaļa, bet tā raksturo Dombrovskapolitiskā svara pieaugumu.

Tādēļ, kā atzīst premjeram tuvu stāvoši cilvēki, JL spice pat nemēģinot uz viņu izdarīt spiedienu. Spiediens tomēr tiek izdarīts netieši – caur brīdinājumu, ka koalīcija vecajā salikumā nebūs ilgdzīvojoša un JL līderi, aiz kuru platās politiskās muguras iepriekš ir darbojies budžeta ciparos iegrimušais Dombrovskis, tādā gadījumā nebūs glābēji. „Premjers šobrīd tiešām nespēj pieņemt tālredzīgu lēmumu, tomēr viņam būs vajadzīga komanda, kas aiz viņa stāv, bet šī komanda šobrīd nav pārliecināta, ka Dombrovskis izvēlējies pareizo virzienu," Pietiek neoficiāli uzsvēra viens no sarunās iesaistītajiem Vienotības pārstāvjiem.

Dombrovskis, kurš sevi uzskata par „solījuma cilvēku”, baidoties kļūt par premjeru, kuram varētu pārmest melošanu otrreiz. Pirmā reize ir par pensiju nesamazināšanu pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Otrā reize, ko kritiķi varētu nosaukt par meliem, būtu par SC neaicināšanu valdībā. Premjers tiešām pirms Saeimas vēlēšanām teica, ka prioritāra nākamās valdības koalīcijai ir esošā ar ZZS un tēvzemiešiem. Tomēr ir viedoklis, ka tiešā veidā sadarbība ar SC nav noraidīta. Arī intervijā Pietiek īsi pirms vēlēšanām Dombrovskis neizslēdza citus valdības koalīcijas modeļus un uzsvēra, ka ar SC būs jāmeklē sadarbības formas, gan neminot kopīgas koalīcijas iespēju.

Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā teju vai centrālais elements bija aptauja, kurā iedzīvotājus aicināja izvēlēties starp diviem premjera kandidātiem – Dombrovski un SC līderi Jāni Urbanoviču. „Ir atšķirība, vai Vienotība piekrīt, ka Urbanovičs ir premjers, vai SC saņem dažus ministru amatus valdībā,” uz argumentu par vēlētāju iespējamo pievilšanu Pietiek norādīja kāds politikas vērotājs.

Droši nevar runāt ne tikai par SC izstumšanu no potenciālās koalīcijas. Droša nav arī ar astoņiem deputātiem 10. Saeimā pārstāvētās Visu Latvijai-TB/LNNKdalība valdībā. Vēlēšanu uzvarētāji, kuri uzņēmušies iniciatīvu sarunās par jaunās valdības izveidi, esot saņēmuši signālus, ka koalīcijā nav aicināmi VL-TB/LNNK, kur dominē nacionāli radikālā Visu Latvijai. To Pietiek atklāja oficiāli avoti, nevēloties, ka uz viņiem atsaucas. „Tālākās konsultācijās pils var pateikt - Visu Latvijai nepielaist pie koalīcijas,” pieļāva kāds avots. Kāds politikas vērotājs norādīja uz draudiem Latvijas reputācijai, ja 16. martā pie Brīvības pieminekļa akcijas rīkos viena no valdības koalīcijas partijām. VL pārstāvji iepriekš ar tām izcēlušies.

Tikmēr Rīgas pils pārstāvji no jebkādiem komentāriem atsakās līdz 15. oktobrim, kad oficiāli sāksies Valsts prezidenta Valda Zatlera konsultācijas ar partijām par valdības koalīcijas izveidi. Pietiek tapa zināms, ka trešdienas vakarā ar Valsts prezidenta kancelejas direktoru Edgaru Rinkēviču tikusies Āboltiņa. Tomēr nav noslēpums, ka arī ārpus oficiālajām konsultācijām Zatlera pārstāvis uztur kontaktus ar pilnīgi visu politisko spēku pārstāvjiem. Dzirdēts, ka prezidents ir noskaņots vairākiem sarunu raundiem ar partijām un agrāk par 2. novembri – jaunās Saeimas sanākšanas dienu premjera nominācija neizskanēs. „15. oktobra pēcpusdienā baltu dūmu virs pils nebūs,” prognozēja kāds zinātājs.

Novērtē šo rakstu: