Iesaki rakstu: 
Premjers Valdis Dombrovskis apzinās, ka viņa valdības stabilitāte ir atkarīga no sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) šķeltnieku atbalsta, un ir gatavs darīt daudz, lai to nezaudētu. Šādu secinājumu var izdarīt no trešdien steidzīgi noorganizētās tikšanās starp Vienotības līderiem un ZRP šķeltnieku neformālo līderi Klāvu Olšteinu. Atsevišķi tās dalībnieki šo sarunu Pietiek raksturoja kā vēlmi "nomērīt temperatūru" un nepieļaut konflikta samilšanu koalīcijā.
Sarunā, kas trešdien Ministru kabinetā notika starp Olšteinu, premjeru Dombrovski, Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu un partijas Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, nekādas vienošanās par amatiem neesot panāktas, bet arī jaunas prasības no šķeltnieku sešinieka neesot izskanējušas. Kā Pietiek noskaidroja no atsevišķiem tikšanās dalībniekiem, Olšteins atgādinājis par šķeltniekiem solīto Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, bet viņam savukārt atgādināts, ka par to solīts runāt jaunajā gadā un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa klātbūtnē.
Premjers ar Ministru kabineta preses pārstāves starpniecību Pietiek apgalvoja, ka trešdienas tikšanās bijusi plānota „jau krietnu laiku iepriekš”. Tikmēr Pietiek zināms, ka premjera biroja vadītāja Olita Augustovska šo tikšanos organizējusi tikai trešdienas rītā, apzvanot politiķus un informējot par neatliekamu nepieciešamību jau pirms gadu mijas tikties un pārrunāt lietas ar Olšteinu.
Pēc neoficiālas informācijas, Dombrovski uz šo sarunu pamudinājusi Olšteina intervija trešdienas Latvijas Avīzē, kurā viņš pārmet Vienotības politiķiem vārda neturēšanu, jo vēl aizvien nav ticis pie Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amata, kā arī kritiski norāda, ka jaunizveidotais Pārresoru koordinācijas centrs nozīmē varas koncentrāciju premjera rokās. „Tā nenoliedzami ir arī varas koncentrācija premjera rokās. Tādēļ jau tuvākajā laikā lūgsim premjeru Valdi Dombrovski sniegt paskaidrojumu par šādas iestādes nepieciešamību,” intervijā izteicies Olšteins. Pēc kāda tikšanās dalībnieka vārdiem, no premjera puses šie pārmetumi uztverti kā sešinieka ietekmes demonstrēšana koalīcijā. Dombrovskis trešdien Olšteinam norādījis, ka Pārresoru koordinācijas centra izveide nav viņa izdomājums, bet ir atrunāta Attīstības plānošanas sistēmas likumā, uz ko deputāts atteicis, ka nav par to zinājis un tālākā konfrontācijā nav ielaidies.
Dombrovskis ar preses pārstāvja starpniecību Pietiek norādīja, ka Vienotības tikšanās ar sešinieka neformālo līderi Olšteinu nav nekas neparasts, jo premjera partijai nesen bijusi divpusēja tikšanās arī ar Nacionālo apvienību. Tomēr citu sarunas dalībnieku Pietiek minētie atsevišķas apspriestās tēmas drīzāk rada iespaidu par Vienotības un ZRP šķeltnieku bloķēšanos koalīcijas iekšienē. Apspriestas kopīgas pozīcijas gan gaidāmajās Centrālās vēlēšanu komisijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu vēlēšanas, gan iespējamā atsevišķu Saeimas komisiju apvienošana.
Zināms, ka Vienotības redzamiem politiķiem bija loma Olšteina organizētajā ZRP sašķelšanā, kas bija izdevīga premjera partijai, jo ļāva no Valda Zatlera atgūt Saeimas ārkārtas vēlēšanās zaudēto līderību starp tā dēvētajām latviešu partijām. Lai gan pēc sarežģītajām valdības veidošanas sarunām koalīcijā vērojama vēlme apiet negludumus un vecus aizvainojumus, neoficiāli no ZRP redzamiem politiķiem izskan bažas, ka Vienotība varētu veicināt mēģinājumu turpināt „zatleriešu” šķelšanu martā gaidāmajā kongresā. Politikas kuluāros tiek apspriests scenārijs, ka Vienotība, vājinot ZRP, panāks abu partiju kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, tā atbrīvojoties no konkurenta.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
