Iesaki rakstu: 
Premjers Valdis Dombrovskis apzinās, ka viņa valdības stabilitāte ir atkarīga no sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) šķeltnieku atbalsta, un ir gatavs darīt daudz, lai to nezaudētu. Šādu secinājumu var izdarīt no trešdien steidzīgi noorganizētās tikšanās starp Vienotības līderiem un ZRP šķeltnieku neformālo līderi Klāvu Olšteinu. Atsevišķi tās dalībnieki šo sarunu Pietiek raksturoja kā vēlmi "nomērīt temperatūru" un nepieļaut konflikta samilšanu koalīcijā.
Sarunā, kas trešdien Ministru kabinetā notika starp Olšteinu, premjeru Dombrovski, Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu un partijas Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, nekādas vienošanās par amatiem neesot panāktas, bet arī jaunas prasības no šķeltnieku sešinieka neesot izskanējušas. Kā Pietiek noskaidroja no atsevišķiem tikšanās dalībniekiem, Olšteins atgādinājis par šķeltniekiem solīto Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, bet viņam savukārt atgādināts, ka par to solīts runāt jaunajā gadā un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa klātbūtnē.
Premjers ar Ministru kabineta preses pārstāves starpniecību Pietiek apgalvoja, ka trešdienas tikšanās bijusi plānota „jau krietnu laiku iepriekš”. Tikmēr Pietiek zināms, ka premjera biroja vadītāja Olita Augustovska šo tikšanos organizējusi tikai trešdienas rītā, apzvanot politiķus un informējot par neatliekamu nepieciešamību jau pirms gadu mijas tikties un pārrunāt lietas ar Olšteinu.
Pēc neoficiālas informācijas, Dombrovski uz šo sarunu pamudinājusi Olšteina intervija trešdienas Latvijas Avīzē, kurā viņš pārmet Vienotības politiķiem vārda neturēšanu, jo vēl aizvien nav ticis pie Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amata, kā arī kritiski norāda, ka jaunizveidotais Pārresoru koordinācijas centrs nozīmē varas koncentrāciju premjera rokās. „Tā nenoliedzami ir arī varas koncentrācija premjera rokās. Tādēļ jau tuvākajā laikā lūgsim premjeru Valdi Dombrovski sniegt paskaidrojumu par šādas iestādes nepieciešamību,” intervijā izteicies Olšteins. Pēc kāda tikšanās dalībnieka vārdiem, no premjera puses šie pārmetumi uztverti kā sešinieka ietekmes demonstrēšana koalīcijā. Dombrovskis trešdien Olšteinam norādījis, ka Pārresoru koordinācijas centra izveide nav viņa izdomājums, bet ir atrunāta Attīstības plānošanas sistēmas likumā, uz ko deputāts atteicis, ka nav par to zinājis un tālākā konfrontācijā nav ielaidies.
Dombrovskis ar preses pārstāvja starpniecību Pietiek norādīja, ka Vienotības tikšanās ar sešinieka neformālo līderi Olšteinu nav nekas neparasts, jo premjera partijai nesen bijusi divpusēja tikšanās arī ar Nacionālo apvienību. Tomēr citu sarunas dalībnieku Pietiek minētie atsevišķas apspriestās tēmas drīzāk rada iespaidu par Vienotības un ZRP šķeltnieku bloķēšanos koalīcijas iekšienē. Apspriestas kopīgas pozīcijas gan gaidāmajās Centrālās vēlēšanu komisijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu vēlēšanas, gan iespējamā atsevišķu Saeimas komisiju apvienošana.
Zināms, ka Vienotības redzamiem politiķiem bija loma Olšteina organizētajā ZRP sašķelšanā, kas bija izdevīga premjera partijai, jo ļāva no Valda Zatlera atgūt Saeimas ārkārtas vēlēšanās zaudēto līderību starp tā dēvētajām latviešu partijām. Lai gan pēc sarežģītajām valdības veidošanas sarunām koalīcijā vērojama vēlme apiet negludumus un vecus aizvainojumus, neoficiāli no ZRP redzamiem politiķiem izskan bažas, ka Vienotība varētu veicināt mēģinājumu turpināt „zatleriešu” šķelšanu martā gaidāmajā kongresā. Politikas kuluāros tiek apspriests scenārijs, ka Vienotība, vājinot ZRP, panāks abu partiju kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, tā atbrīvojoties no konkurenta.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
