Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim otrdien visticamāk izdosies saglabāt amatu opozīcijas partiju rīkotajā neuzticības balsojumā Saeimas ārkārtas sēdē. Lai gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien vēl tikai lems, vai aicināt Kristovski demisionēt, Vienotībā jau piektdien pēc neformālām sarunām bija radusies drošības sajūta, ka trieciens Valda Dombrovska valdībai netiks dots. Tomēr ar Kristovska vārdu saistītajam skandālam par viņa divdomīgo saraksti ar kādu etniski neiecietīgu Pilsoniskās savienības atbalstītāju varētu būt ārpolitiskas sekas.
Lembergs rāda muskuļus ZZS un Dombrovskim
Apdraudēta, iespējams, ir Valsts prezidenta Valda Zatlera decembrī plānotā vizīte Maskavā, un arī Vienotības valdes priekšsēdētāja Kristovska darbība ārlietu ministra amatā turpmāk būs apgrūtināta. „Kristovskis ir aizšauts,” Pietiek nedēļas nogalē atzina kāds ārlietu lietpratējs, nevēloties, ka uz viņu oficiāli atsaucas.
Tomēr ārlietu ministra nomaiņai būtu pārāk augsta cena premjeram Dombrovskim un Vienotības iekšējām attiecībām. Kā tiešus draudus Dombrovskim šo ārlietu ministra demisijas pieprasījumu uztvērusi premjera partija Jaunais laiks (JL). Par spīti sarežģītajām attiecībām Vienotības iekšienē JL cieti nostājies aiz Kristovska. Krīzes komunikācijas izstrādē kopā ar Kristovski un citiem Pilsoniskās savienības pārstāvjiem nedēļas nogalē piedalījies arī viens no JL vadošajiem politiķiem Edgars Jaunups.
Iemesli ZZS sadarbības partnera, Aivara Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij valdes piektdienas aicinājumam Kristovskim demisionēt varētu būt galvenokārt divi - gan parādīt Lemberga muskuļus attiecībā pret ZZS, gan vēl vairāk sarežģīt Kristovska kā ārlietu ministra un Vienotības pozīcijas un jau valdības pirmajā nedēļā atgādināt, kuram tajā pieder zelta kārts.
Pirmais apsvērums saistīts ar Lemberga autoritātes iedragāšanu, kas vismaz uz ārēji bija saskatāma viņa viedokļa neievērošanā no ZZS puses attiecībā uz zaļajiem zemniekiem iedalīto ministru portfeļu izvēli. Otrais apsvērums saistīts ar ieinteresētību premjera partijas vājināšanā.
Kāds ZZS pārstāvis Pietiek neoficiāli pieļāva, ka Kristovska demisijas atbalstīšana nemaz nebūtu izdevīgākais variants – zaļajiem zemniekiem neesot nekas pretī paildzināt Vienotības mokas. Proti, Kristovska gadījums sākot atgādināt Jaunā laika pirmās valdības mokas ap veselības ministru Āri Auderu, kurš tika ierauts pacientu nelikumīgu maksājumu skandālā un, ilgu laiku no partijas aizstāvēts, tik un tā bija spiests aiziet.
Dombrovska kritika atklāj Kremļa dusmu iemeslu
Lai gan no Valsts prezidenta vizītes Maskavā organizētājiem nedēļas nogalē neoficiāli skanēja aicinājumi nepārspīlēt Kristovska skandāla sekas, tādas visticamāk būs. Oficiālas Maskavas reakcijas uz Kristovska lietu nav bijis, tomēr par nopietnu signālu uzskatāma Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam pietuvinātā eksperta Igora Jurgena asais komentārs kādā ar Kremli saistītā interneta vietnē jau 3. novembrī, dienā, kad Pietiek daļēji publiskoja Kristovska saraksti ar Pilsoniskās savienības atbalstītāju Aivaru Sluci, kurš tajā pauž etniskajiem krieviem aizskarošu viedokli.
„Tādai valdībai un it īpaši ārlietu ministram būs grūti strādāt ar Krieviju un Eiropu,” interneta vietnē Riga.Rosvesty.ru izteicies Jurgens. Kristovska iecelšana ārlietu ministra amatā un ar viņu saistītais skandāls liekot aizdomāties „arī par Latvijas premjera Valda Dombrovska uzskatiem”.
Šis Krievijas prezidentam pietuvinātais eksperts atgādina, ka Dombrovskis esot bijis ar mieru valdībā ņemt arī Visu Latvijai!, un šīs partijas pārstāvjus apzīmē kā „neofašistus”. Pietiek valdības izveides gaitā rakstīja, ka Kristovskim tika uzticēts risināt sarunas ar Visu Latvijai!, panākot, ka tās radikāli nacionāli noskaņotie politiķi pieklusina šādu retoriku.
Jurgens vada Maskavā bāzēto Mūsdienu attīstības institūtu (Институт современного развития), kā arī darbojas Krievijas prezidenta paspārnē esošajā padomē pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību veicināšanai. Jurgens vairākus gadus ir arī Baltijas foruma padomes priekšsēdētājs. Šī foruma prezidents, kā zināms, ir Saskaņas centra (SC) līderis Saeimā Jānis Urbanovičs.
SC vienoti kopā ar Par labu Latviju otrdien Saeimā plāno balsot par Kristovska demisiju. Šīm abām partijām Saeimā ir 37 balsis. Trešā opozīcijas partija VL-TB/LNNK ar 8 balsīm visticamāk atbalstīs Kristovski.
Zinātāji spriež, ka Maskava visticamāk nav apmierināta ar koalīcijas sastāvu, kāds izveidojās pēc 10. Saeimas vēlēšanām, tādēļ atsevišķu Kremlim pietuvinātu ekspertu asie izteikumi Kristovska un Dombrovska virzienā varētu būt tikai dusmu redzamā daļa, patiesībā iezīmējot vēlmi pēc pārbīdēm valdības salikumā.
Interneta vietne Riga.Rosvesty.ru, kurā publicēts Jurgena komentārs, ir Krievijas prezidenta kancelejas izveidotā iknedēļas laikraksta Rossijskije Vestji interneta versija. Šo interneta vietni uztur Dmitrijs Jermolajevs, kurš laikā no 2002. gada līdz 2005. gada februārim strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā par trešo sekretāru, bet pēc izbraukšanas no valsts viņam tā paša gada maijā tika atteikta vīza atkārtotai iebraukšanai Latvijā.
TV3 savulaik vēstīja, ka vīzas neizsniegšana Jermolajevam bija tā dēvētā „klusā izraidīšana”, kad kāds ārvalstu diplomāts tiek turēts aizdomās par spiegošanu, bet, vairoties no skandāla, netiek izraidīts, tā vietā sagaidot brīdi, kad viņš pats pamet valsti un atpakaļ vairs netiek ielaists.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
