Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dombrovska „varonīgā” cīņa Briselē – tikai kārtējā reklāmas kampaņa

Iveta Grigule, 11. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte
13.02.2013.
Komentāri (51)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc pompozās atgriešanās no Briseles, kur 7. un 8. februārī valsts premjers Valdis Dombrovskis kā jauns lauva esot it kā veiksmīgi cīnījies par budžetu, ko Eiropas Savienība piešķirs Latvijas attīstībai turpmākajiem septiņiem gadiem, Ministru prezidents pašapmierināti smaida un citādu viedokli nepieņem, aizbildinoties, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kritika par slikti aizstāvētām Latvijas pozīcijām Briselē, esot vien kārtējais ZZS pārspīlējums.

Visi pārējie esot laimīgi un apmierināti ar sasniegto. Un nevietā esot runas par Latvijas zemnieku interešu nodošanu, mūsu lauku turpmāku izputināšanu un noplicināšanu.

Te nu gribas iebilst premjeram un atgādināt, ka tā neuzskata tikai ZZS, tā uzskata paši lauksaimnieki un viņu organizāciju pārstāvji. "Rezultāts ir, bet nekāda gandarījuma nav. Šādu rezultātu varēja sasniegt, guļot mājā uz dīvāna, jo lauksaimnieku izvirzītās minimālās prasības tiks sasniegtas tikai 2020.gadā," ir sacījis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsvēra: "Šis budžets nozīmē mazo saimniecību iznīcību, jo ar pašreizējo atbalstu tās nespēs attīstīties. Lielajām saimniecībām būs nedaudz vieglāk, tomēr arī tur šis atbalsts, izdalot pa gadiem, ir niecīgs - būs vien ko kādus traktorus nopirkt. Īsi sakot, jaunieši no laukiem ies prom, tas nu tagad skaidrs."

No izmisumā esošajiem zemniekiem izskan vēl radikālāki viedokļi. „Ja ir šāds piedāvājums, tad mums tur nav ko darīt un no Eiropas jāstājas ārā!” - tā z/s Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš (DB, 11.02.13.).

Tas, ka pašreizējā valdības realizētā politika ir postoša Latvijas laukiem, ir ar neapbruņotu aci redzams. Daudzas mājas stāv tukšas, cilvēki aizbraukuši piespiedu ekonomiskajā trimdā, atstājot savus bērnus un vecākus. Vēl palikušie cerēja, ka ar jauno Eiropas budžetu situācija uzlabosies, cilvēku izredzes izdzīvot un savilkt galus kopā kļūs reālākas, ka mēs vairs nebūsim paši pēdējie saņemtā atbalsta apjoma ziņā Savienībā. Cerējām, ka tik izdaudzinātā solidaritāte un taisnīgums no neskaitāmo direktīvu un programmu rindām beidzot materializēsies arī dzīvē.

Diemžēl izskatās, ka nu šīs cerības gaisušas, neskaitāmi lauku cilvēki lemti emigrācijai, daudzas mazās un vidējās saimniecības – iznīcībai. Un diemžēl jāsecina - šis Eiropas Savienības budžets ir kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijas izaugsme Briselē nav prioritāte. Tā vietā, lai domātu par cilvēkiem un viņu labklājības celšanu, Eiropas birokrāti nesen ir nākuši ar priekšlikumu kā uzlabot cūku labturības noteikumus. Proti, cūkas esot ļoti inteliģenti dzīvnieki, tāpēc sivēniem aizgaldā noteikti ir jābūt rotaļlietām, lai viņiem jautrāka un interesantāka dzīve. Kādas aizkustinošas rūpes!

Un nu par skaitļiem. Latvijas sarunu vedēju „izcīnītais” finansējums reģionu atšķirību mazināšanai un attīstībai, salīdzinot ar citu valstu sasniegto, ir neveiksme. Tas salīdzinoši ar iepriekšējo plānošanas periodu ir samazinājies aptuveni par 500 miljoniem eiro.

Stājoties Eiropas Savienībā, Latvija bija trešā trūcīgākā valsts. Lai gan ir pagājuši jau gandrīz desmit gadi kopš tā brīža, mēs joprojām esam trešā nabadzīgākā valsts Savienībā, apsteidzot vien Bulgāriju un Rumāniju, kuras turpmāk no Eiropas budžeta saņems vairāk nekā pašlaik. Ar šādi „izcīnītu” budžetu nākotnē mums par savu trešo vietu no beigām vēl var nākties pacīnīties gan ar Bulgāriju, gan Rumāniju.

Par tiešmaksājumiem. Latvija pašlaik saņem viszemākos tiešmaksājumus Eiropas Savienībā – 96 eiro par hektāru. Turpretim atsevišķas dienvidvalstis saņem nesalīdzināmi vairāk, piemēram, Malta - līdz pat 800 eiro par hektāru. Vai nākošajos septiņos gados kas mainīsies un mēs vairs nebūsim paši pēdējie? Pilnīgi nekas.

Ja Igaunijas zemnieki nākamgad no Savienības budžeta par hektāru saņems 130 eiro lielu atbalstu, Lietuvas zemnieki – 148 eiro un Rumānijas zemnieki – 149 eiro par hektāru, tad mūsu lauku saimnieki tikai 109 eiro par hektāru. Līdz pat 2019. gadam tiešmaksājumi mūsu zemniekiem būs vismazākie visu Eiropas Savienības valstu starpā. Un sakiet, lūdzu, kā ar šādiem nevienlīdzīgiem nosacījumiem viņi var konkurēt ar savu produkciju vienotā Eiropas tirgū? Kur ir tā godīgā konkurence? Tādas nav.

Tā vietā, lai valdība godīgi pateiktu, ka ir izgāzusies, mums tiek stāstīts, ka ar jauno budžetu apmierināta jau neesot neviena valsts. Meli! Laikam Dombrovskis domā, ka neviens nelasa citu valstu presi, bet tikai, mutes pavēruši, klausās viņa viedajos vārdos.

Polija atklāti līksmo par savas valsts vadītāja Donalda Tuska necerētajiem panākumiem budžeta sarunās. Pats Tusks neslēpj savu prieku: ”Mēs esam nomocījušies, bet ļoti laimīgi, ka situācijā, kad Eiropas Savienība samazina savus izdevumus, mēs esam guvuši iespēju palielināt savējos. Polija ir izcīnījusi vislielāko finansējumu no visām 27 Eiropas Savienības valstīm. Tas ir liels mūsu panākums! Nedomāju, ka man vēl kādreiz savā mūžā izdosies paveikt savai valstij ko tik nozīmīgu.”

Bet šie Polijas panākumi no gaisa nenokrita, - visam pamatā ļoti sūrs un grūts darbs, skaļi paziņojumi par savām prasībām, reizēm pat draudi. Un rezultāts ir. Polija, kura jau līdz šim bija saņēmusi ļoti lielu Eiropas atbalstu, līdzšinējo aptuveni 102 miljardu eiro vietā turpmākajos septiņos gados saņems gandrīz 106 miljardus eiro.

Bet ko tad mūsu vadītājs? Šobrīd Ministru prezidents un iesaistītie ierēdņi mums steidz stāstīt, cik „varonīga” ir bijusi Latvijas valdības vadītāja cīņa par labākiem nosacījumiem turpmāko septiņu gadu Eiropas Savienības budžeta dalīšanas sarunās, kā Dombrovskis beigās palicis viens pats ar savām prasībām.

Tomēr ir ļoti dīvaini, ka mūsu valdības vadītāja „varonīgo” cīņu citu valstu mediji nav īpaši pamanījuši. Ārvalstu presē par Dombrovska „cīnīšanos līdz galam”, nemaz jau nerunājot par veto pielietošanas iespēju, ir diezgan pagrūti ko atrast. EU Observer īsi pirms izšķirošajām budžeta sarunām kā pēdējās neapmierinātās valstis min Bulgāriju, Rumāniju un Čehiju, bet Latviju pat nepiesauc.

Tad nu jāsecina, ka visa tā uzpūstā „stāvēšana līdz galam un palikšana vienam pašam ar savām prasībām” ir paša premjera jau laikus organizēta publicitātes kampaņa Latvijas masu medijos, lai attaisnotu savu izgāšanos un iztapību Briseles birokrātiem. Un visas runas par to, ka Dombrovskis esot it kā bijis rokas stiepiena attālumā no veto, ir blēņas.

Noslēgumā nākas konstatēt, ka esam guvuši rūgtu pieredzi un skaidru apliecinājumu tam, ka mūsu premjers nespēj pienācīgi aizstāvēt mūsu valsts un iedzīvotāju intereses. Vēlme izpatikt, nevēlēšanās konfrontēties ar eirokrātiem un iztapība atkal jau novedusi pie Latvijai nelabvēlīga rezultāta. Kārtējā Dombrovska kļūda, par kuru maksāsim mēs visi.

Pašlaik risinājums ir tikai viens – to finansējumu, kuru premjers nevarēja izcīnīt no Eiropas Savienības budžeta, valdībai vajadzētu kompensēt no Latvijas valsts budžeta, vismaz līdz tādam atbalsta līmenim, kādu saņems Igaunijas un Lietuvas zemnieki. Protams, ja valdībai rūp Latvijas lauki un lauku cilvēku izdzīvošana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...