Iesaki rakstu: 
Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomniecei un viņa ģimenes nekustamo īpašumu uzņēmuma netiešajai partnerei Sandrai Bukanei valstiskā krīze noteikti ir beigusies, - kā rāda viņas nule iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, Bukane savā ienesīgākajā darbā Ventspils brīvostā sākusi pelnīt vēl labāk: viņas vidējais mēneša atalgojums tur palielinājies no 2700 līdz gandrīz 3070 latiem.
Kā rāda Bukanes amatpersonas deklarācija, savā valdes locekļa amatā Ventspils brīvostas pārvaldē, kur viņa faktiski tika iecelta, lai premjera padomniecei nodrošinātu labāku atalgojumu, 2011. gadā viņa kopā saņēma 32 503 latus, bet pērn - jau 36 823 latus. Salīdzinot ar šo algu, premjera padomnieces atalgojums ir bijis gandrīz trīsreiz mazāks - tikai 13,7 tūkstoši latu gadā. Tāpat Bukane pērn saņēmusi ievērojamus procentus no Rietumu bankas, kur viņai noguldīts vairāk nekā pusmiljons eiro.
Tikmēr Bukanes ģimenes un viņas "priekšnieka", premjera Dombrovska ģimenes kopējam uzņēmumam Land Development jau līdz šā gada 10. martam Swedbankai, kura saskaņā ar paša Dombrovska valdības ziņu iegādājusies līdz šim premjera ģimenes firmai būtisku labvēlību izrādījušās Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfeli, bija jāatdod vairāk nekā 1,25 miljoni latu.
Land Development 2011. gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, norādīts, ka līdz šā gada 10. martam uzņēmumam bija jāatdod veseli divi Hipotēku bankas izsniegtie kredīti – Ls 102 750, kas 2006. gadā izsniegti zemesgabala iegādei Ādažu novadā, un Ls 1 155 339, kas 2007. gadā izsniegti projekta Edgari tālākas attīstības finansēšanai.
Kā rāda uzņēmuma gada pārskats, visa 2011. gada laikā tas Hipotēku bankai no šīs iespaidīgās summas bija atdevis tikai 3184 latus. Pagaidām nav zināms, vai šie kredīti tiešām atdoti vai noslēgta kāda jauna vienošanās, - kā zināms, premjers kategoriski norobežojas no šī uzņēmuma darbības, par to nevēlas izteikties arī Bukane, lai gan tas pieder abu ģimenēm un Dombrovskis tam aizdevis faktiski visus savus uzkrājumus.
Kā rāda oficiālie dokumenti, Dombrovskis no personiskajiem uzkrājumiem uzņēmumam Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus, un sakarā ar uzņēmuma skumīgajiem darbības rezultātiem aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu. Iepriekš bija noteikts, ka Dombrovskim tas jāsaņem atpakaļ pagājušā gada 25. jūnijā, bet nu kā jaunais termiņš noteikts 2015. gada 31. decembris.
Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un Bukanes dzīvesbiedrs Indulis. Lai gan premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, juristi vienbalsīgi apliecina: tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas.
Bukanes jaunā amatpersonas deklarācija rāda, ka viņai kopā ar vīru un Āriju Dombrovsku pieder arī trīs zemes gabali Liepupes, Inčukalna un Stopiņu novadā.
Pērn uz virkni jautājumu, ar ko tieši viņa nodarbojas Ventspils brīvostas pārvaldē un kādi ir viņas darbības augļi, Bukane sniedza šādu izvērstu skaidrojumu:
"Diemžēl, iepazīstoties ar Jūsu Vēstules saturu ir jāsecina, ka tajā ietvertais informācijas pieprasījums neatbilst Informācijas atklātības likuma 2.pantā noteiktajiem likuma mērķiem un darbības jomai. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Arī Informācijas atklātības likuma 11 .panta pirmā daļa nosaka, ka informāciju pēc privātpersonas pieprasījuma sniedz iestāde. Iestāde šī likuma izpratnē ir iestāde, kā arī persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi. Šajā gadījumā es personīgi neatbilstu jēdzienam „iestāde”, nedz arī jēdzienam „persona”, jo, kā aprakstīts turpmāk, pārvaldes funkcijas Ventspils brīvostā tiek īstenotas koleģiāli. Turklāt likuma darbība attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta pirmo daļu ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. .
Lūdzu Jūs ņemt vērā, ka vēsturiski brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas ir izveidotas, lai veicinātu uzņēmējdarbības veikšanu noteiktās teritorijās, attiecīgi atbilstoši speciālajiem likumiem, kas nosaka katras brīvostas vai zonas darbību, piešķirot atvieglojumus kapitālsabiedrībām, kas uzsāk darbību attiecīgās brīvostas vai zonas teritorijā un veic noteiktus ieguldījumus, tādējādi attīstot infrastruktūru un radot darba vietas. Saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta otro daļu ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.
Ostas valdei ar izpildaparāta palīdzību ir jāīsteno atbilstoši likuma „Par ostām” 7. pantam noteiktās ostas pārvaldes funkcijas, nodrošinot ostu darbības mērķu sasniegšanu. Likuma „Par ostām” 7. un 8. panti neparedz jebkādu citu pakļautības, uzraudzības, kontroles vai funkciju īstenošanas kārtību, tai skaitā arī jebkādu ierosinājumu vai uzlabojumu ieviešanu pēc jebkādu trešo personu ierosinājuma. Turklāt atbilstoši Ventspils brīvostas valdes nolikumam ostas valde ir koleģiāla lēmējinstitūcija, ne likumā „Par ostām”, ne Ventspils brīvostas likumā likumdevējs nav iekļāvis normas, kas paredz katram valdes loceklim nodalītu kompetences jomu un ar to saistītu individuālu atskaitīšanās kārtību. Šāds kompetences dalījums nav paredzēts arī nevienā no Ventspils brīvostas valdes darbību reglamentējošiem ārējiem un iekšējiem noteikumiem.
Lielākā daļa no Jūsu vēstulē minētajiem darbības virzieniem, piemēram ostas konkurētspējas un lielākas ekonomiskās aktivitātes veicināšana, ostas pārvaldes darba pilnveidošana, ietilpst ostas pārvaldes un ostas valdes kā koleģiālas lēmējinstitūcijas kompetences jomā, un regulāri tiek apspriesti ostu valdes sēdēs. Līdz ar to kā Ventspils brīvostas valdes locekle varu Jums tikai minēt atsevišķus piemērus saistībā ar Jūs interesējušiem aspektiem.
Piemēram, lai uzlabotu ostas darbības pārskatāmību 2011.gada 02.decembrī valde uzdeva brīvostas pārvaldniekam izstrādāt priekšlikumus par brīvostas valdes lēmumu publiskošanas kārtību pārvaldes interneta mājas lapā.
2012.gada 24.februāra sēdē valde nolēma lūgt Satiksmes ministriju iestrādāt Ventspils brīvostas pārvaldes nolikuma jaunajā redakcijā šādus punktus:
- Brīvostas pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas savā mājas lapā ievieto gada pārskatu;
- Komersantam ir tiesības pirms tā iesniegtā jautājuma izskatīšanas klātienē prezentēt savu iesniegumu;
- Brīvostas valdes pieņemtos lēmumus, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu, publicē Ventspils brīvostas mājas lapā.
Rīgas un Ventspils brīvostas pārvalžu nolikumu jaunā redakcija tika izskatīta un atbalstīta 2012.gada 29.maija Ministru kabineta sēdē, ņemot vērā augstākminētos priekšlikumus.
Visbeidzot aicinu Jūs īstenot Jūsu tiesības atbilstoši un iesniegt informācijas pieprasījumu Ventspils brīvostas pārvaldei, ar nosacījumu, ka tas ir saistīts ar Ventspils brīvostas pārvaldes darbību, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.pantam pieprasot informāciju, kas ir tās rīcībā vai kuru tai kā iestādei ir pienākums radīt, nevis uzdodot jautājumus par noteiktas politiskās partijas programmas īstenošanu. Saistībā ar Jūsu minētajiem partijas „Jaunais Laiks” rīcības plāniem, lūdzu ņemt vērā, ka neesmu nevienas politiskās partijas biedre, nedz arī iepriekš aprakstītais ostas pārvaldes regulējums paredz ostas valdes loceklim tiesības šādus plānus īstenot, pieņemot lēmumus vienpersoniski."
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
