Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, kontekstā ar atsevišķu politisko spēku un ekonomisko interešu grupu vēlmi panākt drīzas izmaiņas valdības koalīcijā ar jaunu sparu izskan minējumi par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) karjeru Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Premjers šādus jautājumus vienmēr ir apslāpējis, uzsverot, ka viņa mērķis ir, lai šī valdība nostrādā visu 11. Saeimas pilnvaru laiku. No avotiem diplomātiskajās aprindās, kas informēti par noskaņojumu lielo ES valstu valdībās, izskan skepse, vai Dombrovskim ir izredzes uz šai sakarā pēdējā laikā kuluāros piesaukto Eurosamita priekšsēdētāja amatu. Turklāt šāda teorētiska iespēja pavērtos tikai 2013. gada otrajā pusē vai 2014. gadā.

Ja Latvijai izdosies izpildīt kritērijus, lai pievienotos eirozonai, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) kā šī veiksmes stāsta simbols varētu pretendēt uz augstu amatu Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Viens šāds jaunizveidots amats, kas atbilstu ekspremjera līmenim, ir Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb ES fiskālās disciplīnas līgumā paredzētais ietekmīgais Eurosamita priekšsēdētāja amats. Atsevišķi avoti Briselē izsaka optimistiskas prognozes, ka Vācijas kanclere Angela Merkele, ar kuru Dombrovskim izveidojies īpašs kontakts, varētu būt viņa lobijs ceļā uz šo amatu.

Latvija, kas vairākus gadus strikti sekojusi starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem, turoties pie sāpīgiem taupības pasākumiem, ir labs piemērs citām finanšu krīzē nonākušām ES valstīm, pirmkārt, Grieķijai, rādot, ka ar šādu politiku ir iespējams pārvarēt krīzi. Ja Latvijai izdosies izpildīt kritērijus, lai 2014. gadā pievienotos eirozonai, un tādējādi pabeigt šo veiksmes stāstu, tā būs pozitīvs piemērs gan šīm valstīm, gan citu ES dalībvalstu sabiedrībām, kuru valdībām ir grūti pamatot finanšu palīdzības sniegšanu krīzes skartajiem.

Citi augstistāvoši avoti diplomātiskajās aprindās uzsver: šobrīd iespēja, ka Dombrovskis varētu pretendēt uz Eurosamita priekšsēdētāja amatu, netiek apspriesta, un pa diplomātiskajiem kanāliem nav saņemti apstiprinājumi, ka Latvijas premjers saņēmis kādus solījumus vai iedrošinājumus šai sakarā. Lai gan, Latvijai izpildot eirozonas kritērijus un veiksmīgi sakrītot citiem faktoriem, vēl neesot izslēgts pozitīvs izrāviens, pašlaik apspriest šādu iespēju esot pāragri. Diplomāti arī norāda, ka vāciski, angliski un krieviski brīvi runājošais Dombrovskis nepārvalda franču valodu, un tas var būt nopietns šķērslis tik augsta ES amata iegūšanai. Latvijas kandidātam nepietiktu tikai ar Vācijas kancleres atbalstu, turklāt viņai 2013. gada rudenī vēl jāpārdzīvo pārvēlēšana.

Rodas iespaids, ka priekšlaicīgie minējumi par Dombrovska izredzēm pretendēt uz augsto amatu pašlaik tiek izplatīti ar mērķi pieradināt pie domas, ka amatā rekordlaiku pavadījušais premjers agri vai vēlu aizies. Šādas informācijas parādīšanās publiskajā telpā arī ļautu notestēt reakciju uz šādu scenāriju. Aktualizējot jautājumu par Dombrovska drīzo karjeras kāpienu Eiropā, kam kā priekšnoteikums ir vairāku „mājasdarbu“ izpildīšana, premjera krēsla šūpotājiem arī paveras vēl viens iemesls kritizēt viņa ekonomisko politiku. Izskan kritiski viedokļi, ka veiksmes stāsts par krīzes pārvarēšanu un pievienošanos eirozonai tiks pabeigts uz ekonomiskās attīstības rēķina, jo tālākie fiskālās disciplīnas pasākumi nozīmē naudas izņemšanu no ekonomikas.

Izskan minējumi, ka, iespējams, „uz diviem krēsliem sēdēt”, vienlaikus vadot Eiropadomi un Eurosamitu, varētu pašreizējais Eiropas Savienības prezidents Hermanis van Rompejs. Kā otru kuluāros jau pašlaik apspriestus Eurosamita priekšsēdētāja amata kandidātu avoti diplomātiskajās aprindās min Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šeibli. Tādā gadījumā kārdinošā vakance neradītu karjeras iespējas Dombrovskim vai kādam citam konkurentam uz šo amatu. Atsevišķi avoti Briselē izsaka optimistiskas prognozes, ka tam, kurš ieņems Eurosamita priekšsēdētāja amatu, tas kalpos kā tramplīns uz ES prezidenta kandidātu rezervistu soliņu brīdī, kad beigsies van Rompeja pilnvaras amatā.

Latvijas valdības atbalstītā ES fiskālās disciplīnas līguma 12. pants paredz, ka līgumu noslēgušo valstu valdību vadītāji vismaz divreiz gadā, bet, ja vajadzīgs, arī biežāk tiekas Eurosamita sanāksmēs, kuru vadīšanai tiek izveidots jauns – Eurosamita priekšsēdētāja – amats. Eurosamita priekšsēdētāju amatā iecels eirozonas valstu vai valdību vadītāji ar vienkāršu balsu vairākumu vienlaikus ar Eiropadomes priekšsēdētāju un uz tādu pašu pilnvaru termiņu.

Eurosamita priekšsēdētājam ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju būs jānodrošina šo sanāksmju sagatavošanu, lielā mērā nosakot to dienaskārtību. Pēc katras Eurosamita sanāksmes Eurosamita priekšsēdētājam būs jāiesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar ES fiskālās disciplīnas līgumu Eurosamita dienaskārtībā būs jautājumi, kas skar eirozonas pārvaldību un tai piemērojamos noteikumus, kā arī stratēģiskas nostādnes attiecībā uz ekonomikas politikas īstenošanu, lai paaugstinātu konverģenci eirozonā.

ES fiskālās disciplīnas līgumu Latvijas valdība akceptēja 28. februārī, bet Saeimai šis balsojums vēl priekšā. To, cik šīs vienošanās ratifikācija svarīga Dombrovskim, parādīja tas, ka balsojumam nepieciešamais atbalsts opozīcijas partijās tika meklēts premjera līmenī, nevis parlamenta frakciju vadītāju konsultācijās. Lai saņemtu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas atbalstu šī līguma ratifikācijai, tika parakstīta īpaša vienošanās ar premjeru.

Kad Ministru kabinets 28. februārī lēma par atbalstu ES fiskālās disciplīnas līguma parakstīšanai, Dombrovskis iesaistījās garā viedokļu apmaiņā ar Ārlietu ministrijas ierēdņiem par termina „eurosamits” pareizrakstību, uzskatot, ka pareizi būtu rakstīt „eirosamits”, un šī nianse arī bija vienīgā, kas valdībā izraisīja diskusiju par šo pretrunīgi vērtēto līgumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...