Dombrava klusē par savu "Lagzdiņa žestu" svinīgajā 18. novembra lāpu gājienā
PIETIEK19.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) ceturtdien sākotnēji nevēlējās Pietiek komentēt publiskoto fotoattēlu, kurā viņš 18. novembra svinīgā lāpu gājiena rindās redzams, rādot žestu, kāds nedaudz citā izpildījumā prasīja vismaz daļu politiskās karjeras Saeimas deputātam Jānim Lagzdiņam. Tikai pēc tam, kad Pietiek "pasūdzējās" Nacionālās apvienības vadītājam Raivim Dzintaram, Dombrava pavēstīja - tas esot vienkārši pārpratums.
Fotogrāfija, kurā Saeimas deputāts Dombrava redzams, rādot acīmredzami rupju un piedauzīgu žestu, tapusi 18. novembra svinīgajā lāpu gājienā, ko organizēja Dombravas pārstāvētā Nacionālā apvienība.
Dombrava Pietiek nemēģināja apstrīdēt šīs fotogrāfijas autentiskumu (Pietiek rīcībā ir arī lielformāta attēls, no kura izgriezts šis fragments), taču sākotnēji nevēlējās jebkādi paskaidrot viņa rādītā žesta nozīmi un būtību tā pasākuma kontekstā, kurā piedaloties viņš to rādījis. Savukārt Nacionālās apvienības vadība uz sava biedra "jociņu" pagaidām nav reaģējusi.
Tikai pēc tam, kad Pietiek palūdza Dombravas vietā situāciju paskaidrot Dzintaram, Dombrava sniedza šādu skaidrojumu - publicējam to vārds vārdā:
"Grūti pat komentēt darbību, kura nav bijusi. Atzīšu, ka fotogrāfs ir noķēris amizantu momentu, kura nozīmi var pārprast. Protams, nekādi necenzēti žesti netika rādīti. Kam gan tos adresētu valsts svētku gājiena laikā domubiedru vidū?:) Varat, protams, pārlūkot video materiālus no lāpu gājiena un censties atrast to, kas nebija."
Līdz šim slavenākais šāda veida žesta rādītājs politiķu vidū ir bijis kādreizējais Saeimas deputāts no Tautas partijas Jānis Lagzdiņš. Vietnē deputatiuzdelnas.lv šis atgadījums aprakstīts šādi:
"Pēc V.Zatlera ievēlēšanas Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš no Saeimas nama pretī esošās komisiju ēkas otrā stāva loga cilvēkiem, kas atradās pie Saeimas, parādīja rupju seksuāla rakstura žestu, sakrustojot kreiso roku burta L formā un pārliekot pāri tās elkonim labo roku. Šis žests tiek lietots Ibērijas pussalā un Latīņamerikā, kā arī Krievijā un krievu kultūras ietekmē esošajās valstīs (Ukraina, Baltkrievija), lai aizvainotu tā saņēmējus. J.Lagzdiņa žestu redzēja daudzi piketa dalībnieki, internetā tika izplatīta fotogrāfija.
J.Lagzdiņa skaidrojums uzreiz pēc notikušā bija nepārliecinošs un gļēvulīgs. J.Lagzdiņš apgalvoja, ka šis žests neesot bijis vērsts pret Endziņa atbalstītājiem pie Saeimas. Viņš žestu rādījis savam dienesta biedram, ko ieraudzījis pūlī: "Man bija neviltots prieks, ka 20 gadu neesmu viņu saticis, tādēļ pasveicināju armijas stilā."
Saeimas prezidija priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) nevēlējās apskatīt fotogrāfiju, jo "sakombinēt viskautko var". I.Emsis paziņoja, ka viņam nav jāseko līdz deputātu uzvedībai ārpus Saeimas. Mandātu un ētikas komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) solīja, ka "kaut ko" rosināšot, ja noskaidros, ka tiešām pārkāpta deputāta ētika.
Tikai Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kas saņēma daudzu neapmierinātu partijas biedru zvanus, teica, ka šādu žestu rādīšana deputātam nav īsti attaisnojama, un atvainojās visiem, kurus tas bija aizskāris.
Vēlāk arī pats J.Lagzdiņš izplatīja paziņojumu, kurā atvainojās visiem, kurus bija aizvainojis ar savu žestu. Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī – viņam tika izteikts rakstveida brīdinājums, par to paziņojot no Saeimas tribīnes un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
2008.gada jūnijā J.Lagzdiņš atkāpās no Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par A.Lemberga interesēs izstrādātajiem priekšlikumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. 2010.gada aprīlī J.Lagzdiņš izstājās no TP, pamatojot savu soli ar Saeimas balsojumu pret Jāņa Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā."
Foto no focus.lv
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
