Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada novembrī pēcpadomju Latvijas politiskajā kvēpinātavā tika sasniegta jauna kvēpināšanas kvalitāte. Pozīcijas un opozīcijas „politiķi” viens otram sāka pārmest domāšanas trūkumu. Kvēpināšanas kvalitāte ir jauna un nozīmīga. Pārmetumi par domāšanas trūkumu tiek izslavēti visas cilvēces mērogā.

Līdz šim tā nebija. Saprotams, pēcpadomju gados mūsu „politiķu” domāšanas spējas vienmēr bija uzmanības centrā. Arī agrāk tika novērots domāšanas trūkums. Vienīgi tas notika kuluāros – atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētās telpās un sabiedrībai neadresētā komunikācijas veidā. Turpretī tagad tas notiek atklāti, un par Latvijas „politiķu” domāšanas trūkumu tiek speciāli informēta visa cilvēce.

Par jauno kvēpināšanas kvalitāti liecina ne tikai speciāli noorganizētā attiecīgās informācijas publicitāte, bet arī publiski lietotā leksika. Tas ir ļoti svarīgi. Tik negatīvi atklāta, radikāla, nesaudzīga, necienīga leksika no mūsu „politiķu” mutēm agrāk neapkvēpināja planētu. Tātad pēcpadomju Latvijas politiskajā kvēpinātavā patiešām reāli ir sasniegta jauna kvēpināšanas kvalitāte, un par to ir tiesības zināt visai cilvēcei.

Jauno kvēpināšanas kvalitāti pirmie pasaules sabiedrībai demonstrēja „ušakovieši” kvēpošās „Saskaņas” kongresā 2016.gada 12.novembrī. Internetā par kongresu nekavējoties parādījās reizē graujoši un reizē unikāli virsraksti: „Ušakovs: Sarežģītā laikā Latvijā pie varas ir analfabēti no labējām partijām”; „Ušakovs: 1000 kanādiešu kareivji neglābs Latviju; valsti vada labēji analfabēti”.

„Saskaņas” lepnums Urbanovičs kongresā no tribīnes esot teicis, ka „pašreizējā vara ir korumpēta un neprofesionāla. Tā Urbanoviču jau sen "besī ārā". Viņaprāt, "Saskaņai" vajadzētu pārtapt par platformu sabiedriskām kustībām, arodbiedrībām un citiem, kas deleģētu savus cilvēkus politiskā spēka sarakstiem vēlēšanās”.

Savukārt daži kongresa viesi žurnālistiem neslēpa savu caurdurošo sāpi: „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers izteicās, ka valdības koalīcijas partijās sapulcējies daudz “sīko grauzēju un žurku”, kuriem ir bail no kaķiem.”

Kvēpināšanas jaunās kvalitātes autori paši uztver progresu. Tas ir interesanti. Piemēram, kādā medijā var lasīt: „Ušakovs, sestdien uzrunājot opozīcijas partijas Saskaņa kongresa dalībniekus, teica, ka pirms gada viņš runāja par "labējās varas stagnāciju", bet pašlaik jau var runāt par "labējās varas degradāciju".”

Neapšaubāmi, Ušakova konstatētajā gradācijā progress ir liels. Stagnācija nav tas pats, kas degradācija. Stagnācija ir sastingums. Tas var pāriet. Stagnāciju iespējams pārvarēt, un var turpināties attīstība. Degradācija ir iznīkums, nogrimšana, apsīkums. Degradāciju nav iespējams pārvarēt, jo degradācija ir gals, beigas, bojāeja, latīniski sakot, finis jeb, itāliski sarkastiski sakot, finita la commedia – izrāde beigusies.

„Saskaņas” gudro vadoņu lamāšanos nekavējoties tajā pašā dienā adekvāti komentēja pozīcijas gudrie vadoņi: „Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šaubās, vai partijas "Saskaņa" deputāti maz zina ne tikai valsts valodas alfabētu, bet arī "dzīves alfabētu". Tā Brigmanis komentēja "Saskaņas" priekšsēdētāja Nila Ušakova izteikumus partijas kongresā par labējo partiju pārstāvju analfabētismu. Brigmanis norādīja, ka "Saskaņai" būtu jāparāda, ka šis politiskais spēks pārzina arī "dzīves alfabētu" jeb zināšanas valsts vadīšanā, ekonomikā, izglītībā un citās jomās.[..] Attiecībā uz opozīcijas partijas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Urbanoviča izteikumiem, ka viņam "besī ārā" pašreizējā vara, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs pauda, ka "pie labākās gribas nevaram palīdzēt", ja kādam ir tik liels satraukums. Kā risinājumu Brigmanis ieteica Urbanovičam iedzert medikamentu "Herbastress".”

Nav grūti saprast, ka pārmetumi analfabētismā, dzīves alfabēta un valodas alfabēta nezināšanā, degradācijā, kā arī valdošās koalīcijas „politiķu” salīdzināšana ar sīkiem grauzējiem un žurkām ir kategoriska vēršanās pret cilvēka vislielāko dārgumu – domāšanu. Visas izlamātās īpašības liecina par domāšanas trūkumu. Tas ir nežēlīgs uzbrukums cilvēka vissāpīgākajai vietai.

Cilvēka domāšana ir egoistiska un ambicioza izpausme. Tas nav noslēpums. Domāšana ir patmīlības un godkārības kalngals. Cilvēks visvairāk lepojās ar savu domāšanas spēju un savas domāšanas vērienu. Cilvēks egoistiski sargā izdomāto vielu. Cilvēkam nepatīk dzirdēt par viņa domāšanas trūkumu. Ja cilvēkam pārmet domāšanas trūkumu, tad faktiski viņam atņem laimi sevi uzskatīt par cilvēku. Cilvēks bez domāšanas nav cilvēks. „Cogito, ergo sum” (lat.) – „Es domāju, tātad es esmu”. Dekarta tik tikko citētā gudrā tēze lieliski raksturo cilvēku un domāšanu kā cilvēka identitātes pamatu.

Par domāšanu cilvēce ir izdarījusi daudzus būtiskus secinājumus. Pareizi domāt esot daudz svarīgāk nekā daudz zināt. Izglītības un audzināšanas galvenais uzdevums esot jaunieti iemācīt domāt.

Domāšana prasa piepūli un sagatavotību. Daudziem nepatīk domāt. Daudzi domāšanu uztic citiem, jo domāšana ir saistīta ar atbildību par izdomāto saturu. Grūti ir pateikt, kas daudziem cilvēkiem visvairāk nepatīk – domāšana jeb atbildība.

Domāšanai ir dažāda intensitāte – spraigums, spars, spilgtums. Domāšana ir vienota ar etniskumu. Strādājot ar dažādu tautību studentiem, to var ātri ievērot. Pedagogu aprindās labi ir zināmas latviešu studentu domāšanas iezīmes.

Domāšana raksturo cilvēku atšķirību no „sīkiem grauzējiem un žurkām”. 12.novembrī tāds salīdzinājums izskanēja viltīgi. Salīdzinājumam ir viltīgi kariķējošs zemteksts. „Sīkie grauzēji un žurkas” nedomā. No dzīvajām radībām domāšana ir vienīgi cilvēku prerogatīva – priekšrocība, izņēmuma stāvoklis. Vienīgi cilvēki izzina pasauli ar domāšanu, vispārinoši aptverot īstenības materiālu un domāšanas rezultātā izstrādājot konceptus, idejas, jēdzienus, abstrakcijas, uztverot lietu un parādību jēgu.

„Sīko grauzēju un žurku” pasaules izziņa notiek ar sajūtu palīdzību. Tas ir zemāks līmenis nekā domāšana. Sajūtu līmenis ir dzīvnieku līmenis. Salīdzinot vienotās vienotības, ZZS un citus valdošās koalīcijas kvēpinātājus ar „sīkiem grauzējiem un žurkām”, tiek akcentēts viņu dzīvnieciskums; respektīvi, nespēja domāt par tautu un valsti atbilstoši cilvēka - „politiķa” funkcijām.

Sastopams šāds jautājums. Vai domāšana ir sabiedriskā funkcija jeb smadzeņu funkcija? Jautājums ir nekorekts. Pati par sevi ir saprotama smadzeņu nepieciešamība. Bez smadzenēm nekas nevar notikt. Taču jautājums ir intriģējošs, ja runa ir par politiķu domāšanu. Pret politiķu domāšanu vēlamies izturēties kā pret sabiedrisko funkciju. Politiķiem ir jādomā par sabiedrības dzīvi. „Sīkie grauzēji un žurkas” drīkst dzīvot, nedomājot par dzīvi. Politiķi tā nedrīkst dzīvot. Viņiem ir nemitīgi jādomā par sabiedrības dzīvi. Turklāt jādomā par to, kādai vajadzētu būt sabiedrības dzīvei nākotnē. Politiķiem ir jāizstrādā alternatīva tagadnes dzīvei; tāda alternatīva ir nākotnes projekts.

Bet, lūk, šajā ziņā ir viens kutelīgs moments. Neapgāžamas patiesības slava ir šādai kulturoloģiskajai atziņai: jo augstāka kultūra, jo enerģiskāka ir nākotnes alternatīvas formulēšana. Tātad tautas kultūras līmeni raksturo attiecīgās tautas vēlme domāt par nākotni. Niecīgi attīstītas kultūras par nākotni nebēdā. Par nākotni bēdā augstu attīstītas kultūras.

Pašlaik latvieši („baltie” cilvēki vispār) dzīvo bez jebkāda nākotnes projekta – nākotnes ideāla, mērķa, attīstības programmas u.tml. (pret ES un LR oficiālajiem nākotnes skaistajiem tekstiem nav iespējams nopietni izturēties). Tādējādi lamāšanās par mūsu „politiķu” domāšanas trūkumu reizē ir gaušanās par mūsu kultūras zemo līmeni. Tas ir līmenis, kurā domāšana vēl nav ieguvusi varu, autoritāti, reputāciju, vērtību. Domāšana nav kļuvusi respektabls spēks – politiskais, ekonomiskais, morālais spēks.

Ja kādam ir tīkamāk, tad var teikt maigākā variantā; tas ir līmenis, kurā domāšana sāk zaudēt varu, autoritāti, reputāciju, vērtību. Domāšana vairs nav respektabls spēks – politiskais, ekonomiskais, morālais spēks.

Protams, abi varianti neiepriecina, jo nelikvidē bezjēdzības un bezcerības atmosfēru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...