Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz Cargo bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Bremze ir pārkāpis faktiski visas būtiskākās saistības, ko pagājušajā gadā bija uzņēmies, noslēdzot vienošanos ar savu bijušo darbavietu un apmaiņā pret šiem solījumiem saņemot iespaidīgu kompensāciju pusgada atalgojuma apmērā, kas ļāva viņam pērn par nepilnu pusgadu algā saņemt 218 tūkstošus eiro. Tā rāda Pietiek rīcībā nonākusī Bremzes parakstītā vienošanās, ko šodien publicējam

Kā rāda Bremzes amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, AS LDz Cargo valdes priekšsēdētāja amatā aizpērn viņš bija nopelnījis 31 741 eiro. Taču, tā kā amatā viņš bija stājies tikai oktobra vidū, vienkārši aprēķini rāda, ka viņa vidējā mēnešalga bija noteikta 12,7 tūkstošu eiro apmērā.

Tomēr, pagājušā gada 21. jūnijā pametis uzņēmuma vadītāja posteni, Bremze savā amatpersonas deklarācijā kā no LDz Cargo algā saņemtu uzrādījis nesalīdzināmi iespaidīgāku summu – 218 485 eiro.

Vai tas nozīmē, ka Bremze pērn pirmajā pusgadā saņēmis vidējo algu - vairāk nekā 36,4 tūkstošus eiro mēnesī? Kā izrādās, patiesība ir citāda – Bremze no valsts kapitālsabiedrības apmēram pusi šīs summas saņēmis kā kompensāciju par vienošanos, ko viņš nav ievērojis.

Kā liecina Pietiek šodien publicētā vienošanās, ko Bremze noslēdzis, pametot ieņemto amatu, viņš apmaiņā pret iespaidīgo summu ir apņēmies ievērot veselu virkni stingru saistību. To pilns saraksts ir šāds:

„Darbiniekam aizliegts izpaust Darba devēja komercnoslēpumu, tai skaitā: finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Darbinieka rīcībā un attiecas uz Darba devēja saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem,

Darbiniekam ir aizliegts veikt jebkāda veida publiskus paziņojumus masu saziņas līdzekļiem un jebkurai citai personai, sniegt intervijas, izplatīt un nodot jebkāda veida informāciju, kas saistīta ar „Latvijas dzelzceļš” koncernu un jebkuru koncernā ietilpstošo uzņēmumu, kā arī Darbiniekam ir aizliegts publiski negatīvi izteikties par „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu darbību, tai skaitā par stratēģiju, mērķiem, darījumu partneriem, mārketinga komunikācijas politiku, reklāmas aktivitātēm, iepirkumiem u.c. jautājumiem

Lai aizsargātu Darba devēja intereses, Puses saskaņā ar Darba likuma 84. pantu vienojas noteikt Darbiniekam divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas:

Darbinieks apņemas neveikt tādas darbības, kas radīt konkurenci vai kaitējumu Darba devēja komercdarbībai un Darba devēja saimnieciskajām interesēm;

Darbinieks apņemas neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus, vai kā citādi darboties cita komersanta, biedrības, nodibinājuma un jebkaras citas personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā;

Darbiniekam aizliegts nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Darba devēja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī pašam Darbiniekam aizliegts dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību (personālsabiedrību un kapitālsabiedrību), biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;

Darbinieks apņemas nepārvilināt jebkuru, tostarp - bijušo vai esošo - Darba devēja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai konsultācijas Darba devēja konkurentiem;

Darbinieks apņemas nepārvilināt Darba devēja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Darba devēja konkurentiem.”

Bremze iespaidīgo kompensāciju ir saņēmis, taču... jau četrus mēnešus pēc šīs nekonkurēšanas vienošanās noslēgšanas oficiāli kļuvis par uzņēmuma Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju: tā kā Baltijas Ekspresis sniedz dzelzceļa kravu, tai skaitā, lejamkravu un beramkravu pārvadājumu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, tas ir tiešs un acīmredzams LDz Cargo konkurents.

Publiski jau ir parādījušās ziņas, ka LDz Cargo ir vērsies tiesā, pieprasot no Bremzes un viņa jaunā darba devēja kompensāciju par šīs vienošanās pārkāpšanu, negodīgu konkurenci un komercnoslēpuma izpaušanu. Tuvākajās dienās Pietiek uz mūsu rīcībā nonākušo dokumentu pamata detalizētāk informēs par to, ko tieši jaunajā amatā spējis paveikt Bremze un kādas tieši priekšrocības viņam un viņa jaunajam darba devējam devusi noslēgtās vienošanās pārkāpšana.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi