Dokumenti rāda, ka SAB Sparāns par uzņēmējdarbības jautājumiem interesējies jau pirms daudziem gadiem
PIETIEK17.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūst skaidrāks, kā varētu būt izskaidrojama Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna Pietiek daudzkārt aprakstītā iespaidīgā veiksme personiskā turīguma nodrošināšanā: Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti rāda, ka jau pirms daudziem gadiem Sparāns stāvējis aiz viņa darbavietas intereses par dažādām uzņēmējdarbības norisēm, kaut gan oficiāli SAB nodarbojas tikai ar izlūkošanas un pretizlūkošanas jautājumiem.
Viens no Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem ir ar 2004. gada 23. novembri datēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstule, kas adresēta Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ivaram Krauzem.
No šīs vēstules izriet, ka Finanšu policija oficiāli nosūta prokuratūrai tā sauktās „Oderova lietas” materiālus, turklāt šie materiāli attiekušies nevis uz izlūkošanas, pretizlūkošanas vai valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan uz SIA Aijas naftaizvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Vēstules lejas daļā atrodamie vīzējumi rāda, ka šajā procesā kā vidutājs nenoskaidrotu iemeslu dēļ parādījies Sparāns, kas tolaik bijis SAB vecākā inspektora amatā.
Sparāns, kā izriet no dokumenta, rakstiski apliecinājis, ka pārņēmis no Finanšu policijas visu krimināllietu uz 202 lappusēm. Par to, kāds bijis tās tālākais ceļš, dokuments neko nepaskaidro.
Savukārt tā paša gada 18. oktobrī toreizējais SAB direktors Jānis Kažociņš nosūtījis oficiālu pieprasījumu, kas adresēts VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam. Arī šajā dokumentā SAB izrādījis interesi nevis par valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan par akcizēto preču piegādes darījumiem un nodokļu nomaksu.
Interesanti, ka arī šā dokumenta (kurā pieminēta gan SIA Aijas nafta, gan vēl citas kompānijas) tapšanā galvenā loma ir bijusi SAB darbiniekam Sparānam, - kā redzams no pieprasījuma, Kažociņš bijis tikai dokumenta parakstītājs, savukārt to sagatavojis ir tieši Sparāns.
SAB pagaidām nav vēlējies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu – kāds sakars šīs iestādes oficiālajām funkcijām ar akcīzes preču piegādes un nodokļu nomaksas jautājumiem. Tikmēr oficiāli SAB apgalvo, ka tā darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.
Izlūkošanas „mērķis ir iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā. Iegūto informāciju pēc apkopošanas un analīzes SAB regulāri sniedz valsts augstākajām amatpersonām valsts interesēm visatbilstošāko lēmumu pieņemšanai”.
Savukārt „SAB pretizlūkošanas uzdevums ir savlaicīgi konstatēt, kontrolēt un neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu darbības, kas vērstas pret Latviju”.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
