Dokumenti: DP un KNAB vismaz gadu nav reaģējuši uz ziņām par Lazdiņa darbībām lidostā
PIETIEK30.01.2014.
Komentāri (0)
Par starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa (attēlā) iespējamām koruptīvām un ar valsts drošības apdraudējumu saistītām darbībām premjers, Satiksmes ministrijas vadība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Drošības policija un Ģenerālprokuratūra tikuši informēti jau 2013. gada sākumā, liecina Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, kurus publicējam.
Tomēr Lazdiņa krēsls lidostas Drošības dienesta vadībā nesašūpojās līdz pat decembrim, kad lidostas valde publiskoja informāciju par, iespējams, nesankcionētu noklausīšanos lidostā, uz ko Drošības policija tomēr reaģēja ar izmeklēšanu.
Iesniegums, ko šodien publicē Pietiek, rāda, ka jau 11 mēnešus pirms noklausīšanās skandāla amatpersonas un tiesībsargājošās iestādes tikušas informētas par aizdomām, ka “Lazdiņš ir izveidojis savu drošības dienestu, kuru plaši izmanto dažādas informācijas iegūšanai par atsevišķiem uzņēmējiem, privātpersonām un tikai daļēji izmanto lidostas drošības nodrošināšanai”, un šim nolūkam tiek izmantota piekļuve datubāzēm, kurām Lazdiņa vadītais Drošības departaments ieguvis ar Drošības policijas svētību.
Tāpat iesniegumā paustas aizdomas, ka Lazdiņš satuvinājies ar uzņēmēju Igoru Mališkovu, kuram lidostā ir bizness, un caur viņu tiek nopludināta informācija Krievijas specdienestiem.
Pietiek ir uzdevis jautājumus KNAB un Drošības policijai, vai un kāda izmeklēšana ir veikta pēc janvārī saņemtā iesnieguma, - abas iestādes uz tiem solījušās atbildēt. Neoficiāla informācija no avotiem Satiksmes ministrijā (SM) liecina, ka tiesībsargājošās iestādes vairāk nodarbojušās ar pārbaudi par iesnieguma autentiskumu, nevis izvērtējušas tajā paustās aizdomas, - tas tiek saistīts ar Lazdiņa sakariem un prasmi “sakārtot lietas”.
Runa ir par iesniegumu tābrīža premjeram Valdim Dombrovskim uz četrām lappusēm, kas Valsts kancelejā saņemts pirms gada – 2013. gada 29. janvārī. Tajā pausta detalizēta informācija par lidostas Drošības dienesta šefa iespējamām koruptīvam darbībām, “dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un būtisku valsts interešu apdraudējumu”. Iesniegumu, spriežot pēc tā kopijas, varētu būt parakstījis lidostas arodbiedrības vadītājs Juris Štekels.
Premjers Dombrovskis ar rezolūciju Nr.20/S-225-jur. 2013. gada 11. februārī šo arodbiedrības vēstuli pārsūtījis SM. Ministrija savukārt to pārsūtījusi KNAB, Pietiek apstiprināja SM amatpersonas. Tomēr jau pēc pāris nedēļām, 2013. gada 12. februārī tapis jauns iesniegums ar tā paša Lidostas arodbiedrības vadītāja Štekela parakstu, kurā iepriekšējais, Lazdiņam nelabvēlīgais iesniegums nosaukts par viltojumu.
Iesniegumā, kas adresēts premjeram Dombrovskim, tālaika satiksmes ministram Aivim Ronim, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam un Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, lidostas amatpersona apgalvo, ka lidostas arodbiedrība 29. janvāra vēstuli premjeram nav sūtījusi, par tajā minētajiem faktiem nav informēta un Štekela paraksts zem vēstules ticis viltots. Par pēdējo faktu 12. februārī lidostas arodbiedrība esot vērsusies Valsts policijā.
Štekels ceturtdien Pietiek atteicās atbildēt, vai viņu kāds piespiedis rakstīt atteikšanos no pirmā iesnieguma. “Nekas netika atrasts, tā lieta tika izbeigta un viss,” pirms “nomest klausuli” teica lidostas darbinieks.
Cita informācija liecina, ka konflikti ar Lazdiņu vairākiem lidostas darbiniekiem iepriekš beigušies ar pielaides valsts noslēpumam zaudēšanu, kas automātiski nozīmējis pazemināšanu amatā vai darba zaudēšanu. Kā pirmais, tā otrais iesniegums rakstīti kļūdainā latviešu valodā, un par to saturu informētas amatpersonas neoficiāli Pietiek pieļāvušas, ka pirmā iesnieguma saturs visticamāk tiešām tapis ārpus lidostas un pēc savas valodas atgādina drošības dienestu ārštata ziņotāju atskaites.
Janvāra iesniegumā minēti fakti par Lazdiņa radīto īpašas labvēlības režīmu lidostā darbojošās firmas SIA Capital Handling biznesam. Firmā tiešām par Mārketinga un klientu apkalpošanas vadītāju darbā iekārtota Lazdiņa sieva Laila Lazdiņa, pārbaudīja Pietiek.
Iesniegumā ar piebildi “iespējams” apgalvots, ka Lazdiņš saņem 5000 latu mēnesī par to, ka rada nelabvēlīgus biznesa apstākļus Capital Handling konkurentiem, savukārt caur ietekmi lidostā, “piespiež Virszemes apkalpošanas departamenta personālam visām privātajām lidmašīnām, kuras ielido lidostā Rīga, “piedāvāt” SIA Capital Handling apkalpošanu”.
Iesniegumā minēti arī citi fakti par lidostas drošības dienesta šefa iespējamām koruptīvām darbībām. Piemēram, par “komisijas” naudu no katra kompānijas Elite taxi taksometra, kas darbojas lidostas teritorijā. Tāpat izteikti apgalvojumi, ka Lazdiņš liek šķēršļus firmu darbībai lidostā, lai iegūtu to lojalitāti un piespiestu maksāt kukuļus.
Iesniegumā arī pausts apgalvojums, ka “Lazdiņš, iespējams, starpniekoja starp Ēriku Teilānu un noteiktām amatpersonām, palīdzot pēdējam uzvarēt fotoradaru iepirkumā”. Minēts fakts, ka kādreizējā Ceļu policijas šefa Edmunda Zivtiņa, kurš spēlēja lomu fotoradaru iepirkumā, dzīvesbiedre iekārtota strādāt lidostā Rīga, un no iesnieguma konteksta nojaušams, ka tā bijusi pateicība par fotoradaru konkursu. Kā pārliecinājās Pietiek, Ramona Zivtiņa tiešām strādā par lidostas Rīga Sagādes nodaļas vadītāju.
Abus iesniegumus Pietiek šodien publicē pilnībā.