Dokumenti dod norādes, kur varētu būt palikuši auditoru neatrastie “Meroni miljoni”
Imants Liepiņš30.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienlaikus ar auditoriem neizsekojamām naudas plūsmām prom no AS Latvijas Naftas tranzīts ir aktivizējušies nekustamā īpašuma iegādes plāni Šveicē — tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti un to sagataves, kuru datumi sakrīt ar auditējamo periodu.
Pietiek jau rakstīja: t.s. „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts, kas savulaik bija lielākais akcionārs Ventspils naftā (un caur to arī Latvijas Kuģniecībā, naftas vadā, Ventspils Naftas terminālā utt.), ir nodevusi kādai vārdā nenosauktajai “trešajai personai” vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē — šāds ir revidentu atzinums par uzņēmuma 2017. gada pārskatu, kas iesniegts ar vairāk nekā gada nokavēšanos un tikai pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests apķīlājis neiesniedzēja naudas līdzekļus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.
“Kā izklāstīts [gada pārskata] finanšu pielikuma 13. piezīmē, kompānijas pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši auditori no SIA Grant Thornton Baltic Audit.
Pārcilājot dažādus ar Latvijas Naftas tranzīta desmitmiljoniem saistītus dokumentus, acīs duras vairāki milzīgi nekustamā īpašuma darījumi, kas gatavoti ap to laiku, kad diezgan līdzīgas summas sāka kļūt “nepieejamas”. Šajos gadījumos redzams, ka nekustamo īpašumu darījumos ieinteresēts bijis... pats arestētās mantas glabātājs Meroni.
2016. gada 8. janvārī valdes loceklis Deivids Anstiss sagatavojis dokumentu ar nosaukumu “Finansējuma apstiprinājums” Latvijas Naftas tranzīta vārdā, kurā teikts (tulkojumā saglabāta oriģinālā interpunkcija): “Ar šo apstiprinu, ka mūsu Kompānija A/S Latvijas Naftas Tranzīts ir vienojusies ar Dr. Rūdolfu Meroni, mūsu Uzraudzības Padomes Priekšsēdētāju, ka LNT finansēs Investīcijas Nekustamajā Īpašumā caur Kompāniju, kuru kontrolē Dr. Meroni, līdz EUR 10 miljoniem. Mūsu Kompānija uztur naudas depozītu Valartis Bankā, FL-9487 Gamprin-Benderne, Lihtenšteinas Hercogiste, vairāk nekā 20 miljonu apmērā” (paraksts).
Citā gadījumā R. Meroni plānoja pirkt dzīvojamo māju savā pilsētā — Bergštrāsē 34, Cīrihes kantona Collikonā. Attiecīgi R. Meroni apgādājies ar Lihtenšteinas Valartis Bank direktoru Pētera Bādera un Aleksandra Rinderera izdotu garantijas vēstuli, ka šajā bankā atrodoties 20 miljoni eiro no Latvijas Naftas tranzīta naudas.
Pagaidām nav zināms, vai tieši šie konkrētie nekustamā īpašuma darījumi vainagojušies ar sekmēm un vai tie īstenojušies tikpat netraucēti, kā noritēja nekustamo īpašumu iegāde Krētā.
Pietiek jau pirms gada detalizēti ziņoja par naudas izshēmošanu no arestiem un apķīlājumiem apliktajiem Ventspils uzņēmumiem, lai par neskaitāmiem miljoniem pirktu pili un kalpu mājas Aggelianā, olīveļļas spiestuvi Milopotamosā, zemesgabalus Skepasti, helikopteru nosēšanās laukumu un pat luksusviesnīcu jūras krastā.
Visa šī nauda ir izņemta no Ventspils un Latvijas ekonomikas, tā tiek izvesta no mūsu valsts, lai ārzemēs (nevis Latvijā) radītu jaunas darbavietas un materiālās vērtības, maksātu nodokļus.
Publikācija par pirkumiem Krētā:
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
