Dokumenti dod norādes, kur varētu būt palikuši auditoru neatrastie “Meroni miljoni”
Imants Liepiņš30.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienlaikus ar auditoriem neizsekojamām naudas plūsmām prom no AS Latvijas Naftas tranzīts ir aktivizējušies nekustamā īpašuma iegādes plāni Šveicē — tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti un to sagataves, kuru datumi sakrīt ar auditējamo periodu.
Pietiek jau rakstīja: t.s. „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts, kas savulaik bija lielākais akcionārs Ventspils naftā (un caur to arī Latvijas Kuģniecībā, naftas vadā, Ventspils Naftas terminālā utt.), ir nodevusi kādai vārdā nenosauktajai “trešajai personai” vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē — šāds ir revidentu atzinums par uzņēmuma 2017. gada pārskatu, kas iesniegts ar vairāk nekā gada nokavēšanos un tikai pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests apķīlājis neiesniedzēja naudas līdzekļus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.
“Kā izklāstīts [gada pārskata] finanšu pielikuma 13. piezīmē, kompānijas pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši auditori no SIA Grant Thornton Baltic Audit.
Pārcilājot dažādus ar Latvijas Naftas tranzīta desmitmiljoniem saistītus dokumentus, acīs duras vairāki milzīgi nekustamā īpašuma darījumi, kas gatavoti ap to laiku, kad diezgan līdzīgas summas sāka kļūt “nepieejamas”. Šajos gadījumos redzams, ka nekustamo īpašumu darījumos ieinteresēts bijis... pats arestētās mantas glabātājs Meroni.
2016. gada 8. janvārī valdes loceklis Deivids Anstiss sagatavojis dokumentu ar nosaukumu “Finansējuma apstiprinājums” Latvijas Naftas tranzīta vārdā, kurā teikts (tulkojumā saglabāta oriģinālā interpunkcija): “Ar šo apstiprinu, ka mūsu Kompānija A/S Latvijas Naftas Tranzīts ir vienojusies ar Dr. Rūdolfu Meroni, mūsu Uzraudzības Padomes Priekšsēdētāju, ka LNT finansēs Investīcijas Nekustamajā Īpašumā caur Kompāniju, kuru kontrolē Dr. Meroni, līdz EUR 10 miljoniem. Mūsu Kompānija uztur naudas depozītu Valartis Bankā, FL-9487 Gamprin-Benderne, Lihtenšteinas Hercogiste, vairāk nekā 20 miljonu apmērā” (paraksts).
Citā gadījumā R. Meroni plānoja pirkt dzīvojamo māju savā pilsētā — Bergštrāsē 34, Cīrihes kantona Collikonā. Attiecīgi R. Meroni apgādājies ar Lihtenšteinas Valartis Bank direktoru Pētera Bādera un Aleksandra Rinderera izdotu garantijas vēstuli, ka šajā bankā atrodoties 20 miljoni eiro no Latvijas Naftas tranzīta naudas.
Pagaidām nav zināms, vai tieši šie konkrētie nekustamā īpašuma darījumi vainagojušies ar sekmēm un vai tie īstenojušies tikpat netraucēti, kā noritēja nekustamo īpašumu iegāde Krētā.
Pietiek jau pirms gada detalizēti ziņoja par naudas izshēmošanu no arestiem un apķīlājumiem apliktajiem Ventspils uzņēmumiem, lai par neskaitāmiem miljoniem pirktu pili un kalpu mājas Aggelianā, olīveļļas spiestuvi Milopotamosā, zemesgabalus Skepasti, helikopteru nosēšanās laukumu un pat luksusviesnīcu jūras krastā.
Visa šī nauda ir izņemta no Ventspils un Latvijas ekonomikas, tā tiek izvesta no mūsu valsts, lai ārzemēs (nevis Latvijā) radītu jaunas darbavietas un materiālās vērtības, maksātu nodokļus.
Publikācija par pirkumiem Krētā:
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
