Dokumenti apstiprina tiesas nolēmuma viltošanu Administratīvajā rajona tiesā, ieguvējs — “Lidl Latvija”
PIETIEK29.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Būvprojekts, ar kura “materiāliem” tiesnesis Agris Dreimanis (attēlā) “pamatojis” atļauju sākt Lidl kompleksa celtniecības darbus, vispār tobrīd vēl nav bijis uzrasēts un neeksistēja - tas skaidri un gaiši rakstīts visos būvprojekta sējumos.
Pietiek jau informē, ka pirms diviem gadiem Rīgā, Mežciemā kāda 83 gadus veca sirmgalve Baiba Gaisa pēkšņi izņēma būvatļauju, lai būvētu 24 hektārus lielu noliktavu kompleksu poļu preces importam — un Rīgas būvvalde, ne aci nepamirkšķinot, tādu atļauju arī izdeva. Vēlāk gan izrādījās, ka zemi no mantinieces paklusām bija atpircis uzņēmums, kurš tagad saucas Lidl Latvija.
Tā kā būvatļauja bija izdota, ne rīkojot sabiedrisko apspriešanu, ne izstrādājot detālplānojumu, ne veicot ietekmes uz vidi novērtējumu (bet vismaz viena no šīm procedūrām ir obligāta tādu mērogu celtniecības gadījumā, ja ne visas), tad vietējie iedzīvotāji un uzņēmējs Vadims Skorohods iesniedza prasību būvvaldē veikt šos obligātos pienākumus, bet noraidījumu pārsūdzēja tiesā.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Agris Dreimanis pagājušā gada 14. maijā, vēl neizskatot lietu, izdeva tiesas nolēmumu ar pagaidu atļauju uzsākt būvniecības darbus, pamatodams ar “būvprojekta materiāliem”. Taču patiesībā būvprojekts uz to brīdi vispār neeksistēja: arhitekti no Sarmas un Nordes biroja vēl nebija paspējuši šo būvprojektu uzzīmēt un iesniegt būvvaldē.
Kā redzams no apjomīgā būvprojekta, kurš aizņem vairākus desmitus sējumu, itin visi sējumi un rasējumi pabeigti, izdrukāti, parakstīti un iesieti iesniegšanai Rīgas pilsētas būvvaldē tikai jūlija sākumā (tas ir, pusotru mēnesi pēc tam, kad tiesnesis esot spējis viņus “izlasīt”), turklāt būvvalde šos dokumentus pārbaudījusi vēl krietnu laiku, kā rezultātā būvprojekts apstiprināts tikai 2018. gada 6. septembrī — tātad būvprojekts kaut vai teorētiski varēja kļūt pieejams tikai trīsarpus mēnešus pēc tam, kad tiesnesis Dreimanis to bija jau spējis “izlasīt”!
Iepazīstoties ar dokumentiem no Administratīvās rajona tiesas, kļūst redzams: brīdī, kad lieta atradās pie Dreimaņa (šobrīd to gatavojas pārskatīt Administratīvā apgabaltiesa), visa lieta sastāvējusi tikai no diviem sējumiem, kuros iekšā nav bijusi neviena pati lappuse no būvprojekta (jāpiebilst, ka tiesas sēdē Dreimanis nespēja uzrādīt it neko, kas kaut vai attāli līdzinātos būvprojektam). Attiecīgos daudzos sējumus šobrīd tikai apgabaltiesa beidzot izprasījusi no būvvaldes — fotogrāfijās skaidri redzami datumi uz sējumu malām.
Izdodot šādu “feiku” pagaidu būvatļauju, Lidl Latvija varēja sākt noliktavas būvniecības darbus, tā arī neveicot ne IVN procedūru, ne sabiedrisko apspriešanu, ne pārstrādājot detālplānojumu. Interesanti, ka būvdarbu sākšanas dienā būvlaukumā plecu pie pleca bija ieradušies gan Saskaņas, gan Vienotības politiķi, ieskaitot Nilu Ušakovu un Arvilu Ašeradenu.
Informācija par Dreimaņa darbībām ir tikusi nodota tiesībsargājošajām institūcijām, kas pēc lietas pārskatīšanas Administratīvajā apgabaltiesā, visticamāk, tiks papildināta.
Krimināllikuma 291. panta (Nelikumīga sprieduma un lēmuma taisīšana) 1. daļa nosaka:
Par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
