Dokumenti apliecina Ivanova versiju par viņa “atbrīvošanu” no “Arēnas Rīga” kapitāldaļām
PIETIEK11.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti saistībā ar kriminālprocesu, kura ietvaros aizvadītajā nedēļā tika arestēti 35% SIA Arēna Rīga – tāda paša nosaukuma arēnas īpašnieces kapitāldaļu, apliecina šī kriminālprocesa ietvaros par cietušo atzītā uzņēmēja, nesen no ieslodzījuma atbrīvotā Igora Ivanova (attēlā) versiju par to, ka, 2008. gada martā nonākot apcietinājumā, viņš burtiski pāris dienu laikā ar primitīvas dokumentu viltošanas palīdzību „atbrīvots” no miljonus vērtajām uzņēmuma kapitāldaļām. Pietiek šodien publicē dokumentus, kas rāda, cik apbrīnojami mainījies Ivanova „paraksts”, kā viņš pirkuma līgumu „parakstījis”, atrodoties aizturēšanas izolatorā un kā viņa it kā izdotas pilnvaras noraksts ticis izsniegts vairākus mēnešus pirms pašas pilnvaras oficiālās izdošanas.
Kā jau informēts, kopš 2006. gada beigām Arēna Rīga bija pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Ivanova publiski zināmais vērtīgākais īpašums, - tad viņš no būvuzņēmuma Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro.
2008. gada 3. martā Ivanovs tika aizturēts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības organizēšanu, un divas dienas vēlāk viņu ar tiesas lēmumu oficiāli apcietināja.
Savukārt mēnesi vēlāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informēja, ka aizturēšana un apcietināšana I. Ivanovam nav traucējusi nedēļu vēlāk atbrīvoties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu Arēnā Rīga. Publiskie dati tobrīd rādīja, ka par šo kapitāldaļu jauno īpašnieku ir kļuvis Ivanova ilggadējais kompanjons Genādijs Bondariks.
Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, Ivanovs spējis noorganizēt kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Uzņēmumu reģistrs skaidroja – informāciju par uzņēmuma īpašnieku maiņu reģistrā iesniedz SIA valde, tā ka, ja Ivanovam būtu laikus ienācis prātā kapitāldaļas nodot drošākās rokās, šīs maiņas formālā reģistrēšana varēja būt notikusi arī pēc viņa apcietināšanas.
2008. gadā šai tēmai turpinājuma nebija, bet nu līdz ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa 3. jūlija lēmumu 35% no Arēnas Rīga kapitāldaļām ir uzlikts arests kā „ar kriminālprocesu saistītajai mantai, kas ir iegūta noziedzīgā ceļā un atrodas pie citas personas”. Nepieciešamā nodrošinājuma summa ir iespaidīga – 6,17 miljoni eiro.
Kriminālprocess ir sākts šā gada 28. aprīlī pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par I. Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar I. Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats Ivanovs šā gada 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros atzīts par cietušo.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, aizdomu pamatā par krāpšanu un dokumentu viltošanu ir dīvainības saistībā ar diviem dokumentiem – pirkuma līgumu un universālpilnvaru.
Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts 2008. gada 3. martā, pēc tam divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts.
Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistram, ir liecinājuši, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – Ivanovs esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro. (Šīs publikācijas beigās apskatāms šis līgums un uzņēmuma īpašnieku reģistrs.)
„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas šā gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.
Tāpat publikācijas beigās aplūkojama arī universālpilnvara, ko Ivanovs pie zvērinātas notāres Ingūnas Bobrovskas par labu G. Bondarikam it kā apstiprinājis 2007. gada 18. jūnijā. Taču... šīs pašas oficiāli apstiprinātās pilnvaras apakšā ir redzams apliecinājums, ka 2007. gada 22. martā no tās esot izsniegts pirmais izraksts, kaut pati pilnvara oficiāli izsniegta gandrīz trīs mēnešus vēlāk.
Interesantas ir arī pārvērtības, kas notikušas ar parakstu, kas pirkuma līgumā un īpašnieku reģistrā uzdots par Ivanova parakstu: publikācijas beigās atrodams arī Ivanova laulību līgums, kurš dod priekšstatu par to, kāds izskatās īstais Ivanova paraksts.
„Pieredze rāda, ka parasti, veicot dažādas prettiesiskas rīcības ar dokumentiem īpašumtiesību jomā, iesaistītās personas parūpējas par to, lai vismaz no formālā viedokļa nerastos jautājumi. Turpretī šajā gadījumā rodas iespaids – vai nu dokumenti ir „kārtoti” milzīgā steigā, vai arī iespējamās noziedzīgajās darbībās iesaistītie nav uztraukušies par to, ka apkrāptā persona kādreiz varētu izteikt viņiem pretenzijas,” – tā Pietiek šos faktus vispārīgi komentēja kāds jau pensionēts Kriminālpolicijas darbinieks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
