Dodu Drošības policijas priekšniekam trīs dienas laika publiski atvainoties par nelikumīgo aizturēšanu
Lato Lapsa06.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru izbeigta tiesvedība manā, kā izrādās, nenotikušā administratīvā pārkāpuma lietā, neatstāj nekādas šaubas: Drošības policijas darbinieku rīcība, mani 12. maijā sabiedriskā vietā aizturot par it kā "ļaunprātīgu pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām", ir bijusi ne tikai nepamatota, bet arī prettiesiska un nelikumīga.
Tiesas spriedumā, kuru šodien publiskoju, ir skaidri norādīts: "Administratīvā pārkāpuma protokolā nav atsauces uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta, ja Lato Lapsa filmēšanu būtu veicis. Lietas materiālos arī nav atrodamas norādes uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem."
Vēl vairāk - tiesas spriedumā minēts, ka Drošības policija, mēģinot aizliegt filmēšanu pie savas ēkas, ir mēģinājusi atsaukties uz normatīvajiem aktiem, kas uz šādu situāciju nemaz neattiecas: "Drošības policijas inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo no lietas materiāliem neizriet, ka Lato Lapsam būtu pārmests, ka viņš mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības. Pat, ja minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt."
Tiesa savā spriedumā arī norādījusi uz to, ka Drošības policijas vadība ir lieliski apzinājusies - nav spēkā nekādi normatīvie akti, kas aizliegtu filmēt sabiedriskā vietā, kaut arī tas būtu blakus Drošības policijas ēkai: "Apzinoties normatīvā regulējuma neesamību, kas ļautu aizliegt personām veikt noteiktās darbības ap Drošības policijas ēku, ir mēģināts šādu regulējumu radīt - kas apliecina to, ka uz 2015.gada 12.maiju nav bijis spēkā neviens normatīvais akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā."
No vienas puses, man pietiek nopietnu darbu, lai nevēlētos šo lietu vēl turpināt. No otras puses, Drošības policijas vadības publiskie izteikumi un nostāja kopš šī notikuma neliecina, ka tā apzinātos, cik nepieļaujama ir jebkāda tās darbinieku patvaļa, uzspļaušana likumu normām un atklāti prettiesiska rīcība.
Tieši pretēji - ir iespaids, ka šīs un vēl citas prettiesiskās rīcības Drošības policijas darbinieki ir veikuši, šīs struktūras vadības iedrošināti un uzkūdīti, pārliecināti par savu nesodāmību un stāvēšanu pāri likumam.
To es nevaru pieļaut: sapratuši, ka var neievērot likumos noteiktās ikviena Latvijas Republikas pilsoņa tiesības, šie no nodokļu maksātāju naudas dāsni apmaksātie kungi kļūs tikai nekaunīgāki, bet viņu darbības - noziedzīgākas.
Tāpēc, izvērtējot situāciju pēc tiesas sprieduma pieņemšanas, es dodu Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam iespēju trīs darba dienu laiku publiski atvainoties par manu nelikumīgo, prettiesisko aizturēšanu šā gada 12. maijā.
Vienlaikus ar atvainošanos Normundam Mežvietam arī publiski jāpaziņo par tām darbībām un pasākumiem, ko viņš kā Drošības policijas pašreizējais priekšnieks nekavējoties veiks, lai turpmāk viņa vadītās iestādes darbinieki nodarbotos ar saviem pienākumiem Latvijas valsts aizsardzībā, nevis iesaistītos prettiesiskās, nelikumīgās darbībās.
Ja šāds Normunda Mežvieta publisks paziņojums izskanēs, es uzskatīšu šo lietu par izbeigtu un nekādas turpmākas darbības šai sakarā neveikšu.
Taču, ja Drošības policijas priekšnieks arī tiesas nolēmumam izrādīs tādu pašu necieņu kā attiecīgajai tiesas sēdei (uz kuru Drošības policijas darbinieki vienkārši neieradās), es izmantošu visas likuma sniegtās iespējas, lai saistībā ar minēto prettiesisko, nelikumīgo Drošības policijas darbinieku rīcību tiktu saukti pie atbildības ne tikai izpildītāji, bet arī tās personas Drošības policijas vadībā, kas šādas nelikumības sankcionējušas un uz tādām uzkūdījušas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
