Iesaki rakstu: 
Astoņi mediju nozares dalībnieki, tajā skaitā arī "TVNET Grupa", ir nosūtījuši iebildumus valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītājai Vitai Andai Tēraudai (AP) un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītājai Zaigai Pūcei pret Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumu un plānoto finansējuma sadali.
Starp vēstules autoriem ir Latvijas lielākie interneta mediju uzņēmumi. Mediju ieskatā, veids, kādā Kultūras ministrija (KM) ir veidojusi nolikumus 2022.gada MAF konkursiem un sadalījusi finansējumu mediju apakšnozarēm, ir nepieņemams.
Ar vēstuli tiek pieprasīts šo procesu apturēt, kamēr nav notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, un panākta vienošanās par loģiskiem un godīgiem atbalsta sadales kritērijiem.
Vēstules autori skaidro, ka šogad 10.janvāra Mediju konsultatīvās padomes sēdē KM piedāvāja iepriekš neapspriestas izmaiņas, kas paredzēja no pretendentu loka, kas var pastāvīgi iesniegt projektu pieteikumus, izslēgt neatkarīgos producentus. Kad piedāvātos grozījumus padomes locekļiem izsūtīja rakstiski, no pretendentu loka izslēdzamajiem bija pievienotas arī biedrības, kas pirms tam sarunā nebija pieminētas. Mediju pārstāvjiem nav bijis skaidrs ne tas, no kurienes, ne kāpēc šādas izmaiņas jau gadiem funkcionējošā sistēmā pēkšņi radušās.
Tāpat padomes locekļiem tika piedāvāta finansējuma sadales tabula pa mediju veidiem, kuras veidošanas kritēriji nav skaidri, par kuriem nav notikusi atklāta diskusija un panākta vienošanās ar visām industrijas daļām, uzsver vēstules autori.
No tās izriet, ka interneta medijiem, kuri ir vadošajās pozīcijās sabiedriskās domas aptaujās par to, kur iedzīvotāji iegūst informāciju, atvēlēta nepieņemami maza finansējuma daļa.
Interneta medijiem paredzēti 146 850 eiro iepretim, piemēram, 587 400 eiro preses izdevumiem, 490 691 eiro komerciālajām raidstacijām vai 879 300 eiro komerciālajām TV. Turklāt tieši abās pēdējās apakšnozarēs pētnieki saredz lielākās profesionālās kvalitātes problēmas MAF atbalstītajos projektos.
Pēc precizējošiem jautājumiem noskaidrojās, ka neatkarīgie producenti, interneta mediji un biedrības arī nevarēs patstāvīgi pretendēt uz tematisko konkursu daļu ziņu satura veidošanā, tostarp pētniecībā un analītikā (kur vienmēr konkurējuši un kur paredzēts lielākais šajā programmā atvēlamais finansējums) vai vēlēšanu diskusiju rīkošanā, lai gan nav neviena iemesla, kāpēc tās sekmīgi nevarētu pārraidīt interneta medijos. Arī šādas izmaiņas nav apspriestas ne Mediju konsultatīvajā padomē, ne plašāk industrijā, un tām nav loģiska pamata - jo vairāk labu pētījumu vai diskusiju, jo auditorijai pieejams daudzveidīgāks saturs, uzsvērts vēstulē.
"Pirmkārt, vēlamies uzsvērt, ka aizmuguriska grozījumu sagatavošana, neapspriežot ar visām iesaistītajām pusēm, nesniedzot to pamatojumu un nosakot nepieņemami īsu balsošanas laiku, ir pretrunā ar jebkādiem labas pārvaldības principiem un mazina uzticību politikas veidotājiem," raksta vēstules autori.
„Otrkārt, sadalījums ir pretrunā ar MAF izveidošanas būtību, kura tapšanā vairāki no parakstītājiem ir piedalījušies. Tā jēga bija atbalstīt kvalitatīva mediju satura veidošanu neatkarīgi no pārraides platformas. Cilvēki saturu patērē tur, kur viņiem ir ērti: viedtelevīzijās, internetā, sociālo mediju platformās utt. Svarīgāka par platformu ir šī satura esamība."
Vēstulē pausts, ka pašlaik MAF robežas tiek izpludinātas, jaucot atbalstu kvalitatīvam saturam ar atbalstu mediju izdzīvošanai, kā vajadzību vēstules autori neapstrīd, bet protestē pret necaurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu, neloģisku un negodīgu finansējuma sadali.
Tādējādi mediju pārstāvji pieprasa pārskatīt finansējuma sadali apakšnozarēm un panākt vienošanos par to ar visām, nevis tikai dažām mediju industrijas daļām, un jābūt skaidriem kritērijiem, kā tas veidots, tai skaitā vērtējot sasniedzamās auditorijas. Tāpat vēstules autori pieprasa svītrot no MAF tematiskā konkursa nolikumiem iepriekš neapspriestās izmaiņas, kas ļauj uz ziņu materiālu veidošanu un priekšvēlēšanu diskusiju organizēšanu pretendēt tikai ierobežotam pretendentu lokam.
Reizē tiek pieprasīts arī skaidri nodalīt atbalstu mediju pastāvēšanai no atbalsta kvalitatīviem satura produktiem neatkarīgi no pārraides platformas vai formāta, nodrošināt godīgu un atklātu lēmumu izmaiņu sagatavošanu, līdz nākamajai SIF padomes sēdei februāra sākumā, tos apspriežot atklāti un vienlaikus ar visām MAF konkursos iesaistītajām pusēm, ko esošā konsultatīvā padome nodrošināt nespēj.
* Vēstuli sevis pārstāvēto mediju un organizāciju vārdā parakstījuši "TVNET Grupa" galvenais redaktors Toms Ostrovskis (attēlā), aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, TV neatkarīgo producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Mizišs, biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddirektore Sanita Jemberga, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.
Red.piez. Zīmīgi, ka pašu vēstuli pilnā apmērā neviens no parakstītājiem publiskot nav vēlējies.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
