Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oktobris ir jubilāru mēnesis. Ne tikai sirdsjaukiem cilvēkiem, bet arī izmanīgiem shēmu zīmētājiem, daudzsolītājiem un mazdarītājiem, uz kuriem likums neattiecas, vai arī tie sevi nostāda augstāk par likumu. Šoreiz uzmanības centrā Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Mēs, pateicīgie Latvijas iedzīvotāji, sirsnīgi sveicam Haraldu Velmeru, Kārli Krastiņu un viņu sabiedrotos jubilejās — lai cik daudz nebūtu paveikts, jūsu godalgotais darbs nebeidz pārsteigt! Turpiniet peldēties naudā un uzspļaujiet noteikumiem un ierobežojumiem!

Mēs, bijušie „Liepājas metalurga” darbinieki, no malas vien nopūtāmies, kā mūsu darbavietas tiek slēgtas, kamēr maksātnespējas administrators Haralds Velmers iekļūst miljonāru sarakstā, izpārdodams uzņēmuma mantu zem tirgus un bilances vērtības!

Piemēram, par vienu no „Liepājas metalurga” vērtībām — meitasuzņēmumu ostā — Kirovs Lipmans dāvāja 555 tūkstošus, bet Haralds Velmers to pamanījās notirgot “pretendentam Konstanķin Goncharov” par 155 tūkstošiem. Gadsimta darījums!

Jautājums, vai un cik bija cipars maksājumam zem galda,  bet Velmera oficiālā atlīdzība kā šī uzņēmuma maksātnespējas administratoram deva bagātu kumosu uz kārā zoba. Apsveicam Fortūnas džentlmeņus!

Šajā administratora godā un politiķu atzinības saulītē H. Velmers nonāca pēc tam, kad sekmīgi “noadministrēja” Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa kravu pārvadājumu firmiņu „KAME”, kas tika likvidēta, lai nebūtu jāmaksā iepriekšējās krīzes laikā firmas uzkrātie parādi.

„No J. Āboltiņa pleciem novēlās virkne saistību pret kreditoriem, savukārt H. Velmers dažas nedēļas pēc šī veikuma tika iecelts par „Metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa administratoru,” toreiz konstatēja „Diena”. „Aizdomas rada tas, ka SIA „KAME” 2010. gadā trīs dienas pirms maksātnespējas ierosināšanas mainīja juridisko adresi no Rīgas uz Aizkraukli, kur tās lieta iekrita tieši Haraldam Velmeram.” Apsveicam!

Jubilejas reizē var pāršķirstīt atmiņu albūmus par citām izmanīgajām darbībām, kas ļāvušas lavierēt pa vērtīgu uzņēmumu un valsts institūciju koridoriem – kā reiz komunisma laikos teiktu – eju pār robežām (pār uzņēmumu līķiem) paceltu galvu!

Iespējams, H. Velmera karjeras uzrāviens sākās kā ar uzvaru loterijā, kas saucās “Kurš grib kļūt par miljonāru, administrējot „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesu?”.

2013.gadā, H. Velmers nāca klajā ar paziņojumu, ka „Liepājas metalurga” maksātnespējas pasludināšana pavēršot jaunas iespējas gan pašam uzņēmumam, gan ilgtermiņā lielākajai daļai darbinieku. Bet, iespējams, vislielākās iespējas tā pavēra tieši Haraldam un „Prudentia”.

Toties liela daļa liepājnieku rezultātā palika bez darba un izmisušām ģimenēm, kurām pēkšņi pārtrūka ienākumu plūsma līdz ar „Metalurga” darba pārtraukšanu. Tāpēc daudziem nācās pirkt „Ryanair” biļeti un doties darba meklējumos uz ārzemēm, – jaunas iespējas, tieši kā H. Velmers solīja!

https://nra.lv/latvija/105280-H. Velmers-iesniedzis-liepajas-metalurga-maksatnespejas-pieteikumu.htm

Administrators metalurģijas pamatražotnes un ostas uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu tika salīdzinājis ar komplekso pusdienu piedāvājumu – pircējs varot nopirkt trīs ēdienus par vienu cenu, bet var pirkt katru ēdienu atsevišķi, tikai tad kopējā summa būšot lielāka. H. Velmeram gan nenāca prātā, ka „Metalurga” darbinieku ģimenēm viņa izdarību dēļ trīs ēdieni pusdienās pat sapņos tobrīd nerādās.

2015.gadā mediji vēstīja, ka H. Velmers par darbu, administrējot „Liepājas metalurgu”, 2014.gadā bija saņēmis miljonu eiro. Taču, rūpējoties par ģimenes labklājību, Haralds mēģināja nodrošināt arī savai sievai Annai labu rūpalu, jo 2016.gadā parādījās ziņa, ka tieši viņa vadīšot „Liepājas ostas LM” maksātnespējas procesu. Tieslietu ministrija gan ziņoja, ka tā vērtēs šo gadījumu, un Tiesu administrācija atbilstoši savai kompetencei esot pieprasījusi informāciju no atbildīgajiem Liepājas tiesas darbiniekiem. Taču, kā sākās vērtēšana, tā arī beidzās. Manevrs gan neizdevās.

https://irliepaja.lv/bizness/H. Velmers-pern-par-liepajas-metalurgu-sanemis-miljonu-eiro/

https://irliepaja.lv/bizness/liepajas-ostas-lm-maksatnespejas-procesu-vadis-H. Velmera-sieva/

Haralda darbībā bija novērojama ne tikai visatļautība, bet arī kļūdas. Piemēram, „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesa gaitā H. Velmers veicis izmaksas bijušajiem darbiniekiem pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanai. Taču tādas kā “sistēmas kļūdas” dēļ daļai no saņēmēju tika pārskaitīti lielāki naudas līdzekļi.

https://irliepaja.lv/bizness/haralds-H. Velmers-aicina-atmaksat-kludaini-parskaitito-naudu/

H. Velmera profesionālās darbības gaitā pārkāpumus konstatējusi Notāru padome, Advokātu padome, Ekonomisko lietu tiesa, bet, neraugoties uz visu, šķiet, savu profesionālo rokrakstu Haralds nav mainījis. Neaizmirsīsim, ka Haralds Velmers joprojām ir valsts amatpersona, uz kuru attiecas virkne ierobežojumu – bet vai tad kāds tos kontrolē?

https://nra.lv/latvija/349163-zap-izsaka-bridinajumu-”Olainfarm”-padomes-loceklim-advokatam-haraldam-velmeram.htm

Piemēram, pērnā gada oktobrī Haralds izpelnījies rājienu no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas. Atkārtots rājiens viņam varot draudēt pat ar izslēgšanu no advokatūras rindām (it kā par klienta iegūtās informācijas nodošanu pretējai pusei).

Gūstot “grādu” shēmošanā un palicis tā īsti nesodīts par to izpildi saistībā ar „Liepājas metalurga” maksātnespēju, Haralds kopā ar savu idejisko brāli Kārli Krastiņu “piesūcās” "Olainfarm”, kas pavēra daudzpusīgas peļņas iespējas, abiem kļūstot par padomes locekļiem un gadā katram nopelnot vismaz ceturtdaļmiljonu. Bet vai tad tā ir nauda pēc „Metalurga” laiku mērauklas?  

Tad mantinieču sanaidošanās pavēra iespējas manipulācijām un savas kara frontes formēšanai, piesaistot Milanu Beļeviču, ar kuras manikirētajiem nagiem tika mēģināts panākt „Olainfarm” pārņemšanu. Tā bija iespēja no konsultanta kļūt par īpašnieku, nemaksājot ne centa un apmānot muļķa mantinieces – jo kas tad mums par to būs?  

Tika piesaistīti čehu investori ar neskaidru reputāciju (un pavisam dīvainu nosaukumu – „Black Duck”) un radīts vesels publiskais iestudējums, iespējams, lai aizmiglotu acis gan sabiedrībai, gan institūcijām un tie nespētu saskatīt, ka notiekošais iet pāri saprāta robežām un pārkāpj likuma normas.

Ar tiesu izpildītāju un notāru palīdzību arī ticis mēģināts izdabūt no uzņēmuma prāvas kompensācijas atlaišanas gadījumā – tā bijusi viltīga nodrošināšanās gadījumā, ja plānotas shēmas ar akcijām neizdosies. Savukārt pati „Olainfarm” vērsusies ar prasībām Ekonomisko lietu tiesā, apstrīdot H. Velmera un Krastiņa tiesības prasīt kompensācijas piedziņu, galu galā panākot H. Velmera bankas kontu apķīlāšanu, kas gan pāris dienu laikā tikuši iztukšoti pēc tam, kad tiesu izpildītājs Ainārs Šusts „kļūdījās” un aizskaitīja naudu nejauši dažas dienas agrāk, nekā likumā noteikts, pie reizes ignorējot arī Ekonomisko lietu tiesas noteikto aizliegumu veikt maksājumu. Tā ir dzimšanas dienas dāvana Tev, Harald, no draudzīgās tiesu izpildītāju saimes!  

Toties Kārlis Krastiņš dzimis pat zem vairākām laimīgām zvaigznēm reizē. Viņa firmu “Prudentia” varētu apskaust jebkura blakts vai lentenis.

Pietiek.com iepriekš rakstīja, ka vēl pirms H. Velmera kļūšanas par „Metalurga” maksātnespējas administratoru valdība no valsts budžeta „Prudentijai” 2013. gadā pārskaitīja 384 tūkstošus — it kā par „konsultācijām” un „palīdzību” jautājumos, kas saistīti ar „Liepājas metalurga” spējām atmaksāt valsts galvotos kredītus.

Atskatoties uz notikušo, izskatās, ka pēc teju gada konsultēšanas „Liepājas metalurgs” kļuva maksātnespējīgs. Liepājas uzņēmuma vietā tā bija Valsts kase, kas samaksāja Itālijas „UniCredit” bankai 67,5 miljonus eiro, un tā visa bija nodokļu maksātāju nauda.

Lai arī uzticētais mājasdarbs tikai izpildīts pavirši, „Prudentia” turpmāk tika iecelta par oficiālo valdības pārstāvi sarunās ar „Metalurga” kreditoriem. Tās valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam, kurš valdības slēgtajās sēdēs piedalījies kā eksperts, piederējušas kapitāldaļas 2000 latu apmērā nesekmīgā nekustamā īpašuma firmā SIA „Arka Investīcijas”, kuru jau no 2012. gada augusta sekmīgi esot administrējis Haralds Velmers — un “pilnīgi nejauši” kļuvis par K. Krastiņa līdz kliņķim nokonsultētā “Metalurga” administratoru. Priekā!

Par Krastiņa shēmošanu tiešām jau runāts un rakstīts gana daudz. Taču viena no tēmām, ko jubilejas reizē pie mājsēdes jubilejas čarkiņas K. Krastiņš var pacelt tostu, ir prasme piedalīties respektablos pasākumos, piemēram, kopā ar godājamu  biržas galvu Daigu Auziņu-Melalksni. Piemēram, 2019.gada K. Krastiņš kopā ar NASDAQ vadītāju piedalījās debatēs "Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi". 

Iespējams, šī tēma tika cilāta, lai tādi uzņēmumi kā „Prudentia” un tādi konsultanti kā K. Krastiņš varētu pelnīt prāvas summas, konsultējot šos procesus. Turklāt konsultanta un biržas vadītājas tuvība, ko novērojuši arī atsevišķi mediji, liek domāt par īpaši labvēlīgiem apstākļiem šādu procesu norisei. Jo ne pirmo reizi K. Krastiņš stāvējis publiski pie Melalksnes labās rokas, tam NRA pat veltīja parakstu "Bilde, kas nemainās".

Varbūt tiešām – uzņēmumu nosaukumi mainās, bet kopīgā bilde ir un paliek tāda pati – mazgājot rokas nevainībā, kārtējam uzņēmumam tiek solīta saulaina nākotne, bet kad atnāk Krastiņvelmerpāra investors – labie nodomi aiziet pa skuju taku.

Var jau būt, ka tā ir tikai tukša plātīšanās, kas dzirdēta Centrāltirgus paviljonā, bet Kārlis Krastiņš savu tuvāko līdzgaitnieku lokā jau sen esot deklarējis, ka viņa īpašās attiecības ar Ģenerālprokuratūras vadošajiem kadriem nodrošina to, ka jebkuri procesi, ko ved izmeklēšanas iestādes par K. Krastiņa darbībām, noslāpst Ģenerālprokuratūrā gluži kā mazi asarīši aizsalušajā piemājas dīķī.

Novērtē šo rakstu:

58
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi