Divu pseidopatriotu - Rosļikova un Dzintara politiskais tango
Jānis Kalniņš05.09.2024.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
14.Saeima ir iegājusi vēsturē ne tikai ar skaļiem politiskajiem darījumiem un lidināšanos gan ar privāto lidmašīnu, gan vienkārši pa mākoņiem, bet arī ar uzkrītošu māniju uz visa latviskošanu un atkrieviskošanu. Paradoksāli, taču tieši šis Saeimas sasaukums ir iegājis vēsturē arī ar vislielāko sūdzību skaitu par deputātiem, kuri neprot valsts valodu tik labā līmenī, kā tas ir noteikts likumā.
Divus Saeimas deputātus no partijas "Stabilitātei" - Jefimiju Klementjevu un Viktoru Pučku turpina vajāt administratīvie sodi saistībā ar valsts valodas lietojuma pārbaudi. Pirmais, vairāk nekā gadu ignorējot Valsts Valodas centra (VVC) aicinājumus, beidzot ieradies, taču pārbaudi nenokārtoja nepietiekamu valodas zināšanu dēļ, otrais vai nu arī ignorē, vai arī vienkārši nesaprot valodu, kādā uzaicinājuma teksts ir rakstīts.
Diemžēl viss, ko šajā situācijā VVC var darīt, ir – piemērot deputātiem administratīvos sodus, kuri uz viņu algu un kompensāciju fona (Viktors Pučka ir viens no lielākajiem deputātu kompensāciju rekordistiem, kopumā papildus pieprasot 16 375 € jeb vidēji 862 € mēnesī) ir tīrais nieks.
Taču ir vēl viens mehānisms, proti, Saeimas Kārtības ruļļa 131.2. pants nosaka: ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav ieradies uz pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Ko ar visu šo autors grib pateikt? To, ka, ja reiz partija "Nacionālā apvienība" tik dedzīgi cīnījās par valodas pārbaudi pensionāriem Latgalē, vai nebūtu konsekventi no viņu puses to pašu pieprasīt arī no viņu kolēģiem Saeimā?
Divdesmit parakstu savākšana neprasa vienošanos ar koalīciju, to var mierīgi izdarīt arī opozīcijā esošās partijas, kuras tik ļoti mīl vicināties ar karodziņiem. Vai tomēr tas nebūs izdevīgi, jo ar ko tad tandēmā varēs sabļaustīties no Saeimas tribīnes pirms kārtējām vēlēšanām? Otrs variants - grozīt likumu, ka, arī kārtojot pilsonību, valodas nezināšanas gadījumā cilvēki aprobežosies vien ar administratīvo sodu...
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
