Divlitrenes par 16 santīmiem, "sanitārās naktis" un ziņotāju ieviešana - "Maxima" ir "atguvusies"
PIETIEK27.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alus divlitrenes par 16 santīmiem, „sanitārās naktis” reģionālo veikalu darbiniekiem un īpašu „ziņotāju” amatu izveidošana, - uzņēmums Maxima Latvija, kurš pēc 2013. gada rudenī notikušās traģēdijas solīja „pilnīgu restartu”, pārorientēšanos uz sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību un rūpes par darbiniekiem, acīmredzami ir „atguvies” un solījumus paspējis „piemirst”.
Pēc Zolitūdē 2013. gada novembrī notikušās traģēdijas daudz tika runāts par uzņēmuma Maxima Latvija vienaldzīgo, uz ekspluatāciju vērsto attieksmi pret saviem darbiniekiem un orientēšanos tikai un vienīgi uz peļņu, ignorējot jebkādas sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vērtības.
Tad pēc ilgāka klusēšanas perioda un patērētāju organizētas „blokādes” Maxima Latvija vadība 2014. gada pavasarī nāca klajā ar paziņojumiem par savu gatavību nozīmīgiem pārkārtojumiem, lai uzlabotu darbinieku stāvokli, mazinātu viņu slodzi, kā arī demonstrētu plašāku sociālo atbildību.
Tagad, trīs gadus vēlāk, vien pēc otras klajā nāk ziņas, kas apliecina – savus kādreizējos solījumus Maxima vadība ir aizmirsusi, un uzņēmuma galveno nostādņu vidū jau atkal ir orientēšanās uz peļņu par katru cenu un maksimālu darbinieku ekspluatāciju.
„Divi Ikšķiles Maxima noklausīti stāsti par koncernu, kas ekspluatē cilvēku izmisumu. Pirmais - šī nakts arī strādāta līdz septiņiem, jo bijusi "sanitārā nakts". Otrais – ir ieviesta jauna štata vienība: šim darbiniekam ik pa divām stundām jāvēro, kā kolēģi strādā, vai nestāv, nepļāpā, un par to operatīvi jāraksta ziņojums, citādi pašu atlaidīs,” – šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja.
Savukārt sociālajā tīklā Twitter parādījusies fotogrāfija, kurā redzams, kā ievērojamam daudzuma lētā alus „divlitreņu” Maxima veikalā noteikta „īpaša” cena – tikai 16 centu par divu litru pudeli. Šī cena ir zemāka pat par oficiālo akcīzi, kas būtu jāmaksā par šādu alus daudzumu.
No Maxima oficiālās pārstāves Zanes Udrases skaidrojuma izriet, ka uzņēmums tiešām atkal ir „piemirsis” savus paziņojumus par sociāli atbildīgo uzņēmējdarbību un pāri visam orientējas tikai uz peļņas gūšanu vai vismaz zaudējumu neciešanu par katru cenu.
„Tā bija situācija tikai vienā veikalā, kur šādā veidā tika izpārdot alus, kuram nākamajā dienā beidzās derīguma termiņš. Mums bija izvēle - vai nu izmest ārā vai arī pārdot kaut pa kapeikām,” Maxima vadības nostāju skaidro uzņēmuma pārstāve.
Savukārt viss pārējais esot Maxima vadības neafišēta „efektivizācijas projekta” pasākumi. „Notiek efektivizācijas projekta ietvaros dažādi pasākumi, kuros vēro un raksta ieteikumus, kā pilnveidot darbu, raksta dažādas atskaites. Bet tas ir pārprasts. Tas ir efektivizācijas projekts,” skaidro uzņēmums
Ja ticēt Maxima vadības apgalvojumam, pēdējā „sanitārā nakts” konkrētajā veikalā esot bijusi 19. aprīlī, bet par citiem veikaliem un citām „sanitārajām naktīm” informācija netiek sniegta.
„Darbinieki, kas iesaistīti sanitārajā naktī, tajā dienā nestrādā, kā arī nestrādā nākamās divas dienas. Tātad strādāja pirmdien, otrdien, tad trešdiena brīva, tālāk sanitāro nakti no trešdienas uz ceturtdienu un tad ceturtdiena, piektdiena brīva,” skaidro Maxima.
Foto no Twitter (Linda Kalniņa)
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
