Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā cilvēks no valsts korumpētās, zaglīgās un izsaimniekojošās sistēmas iznīcināšanas kaismīga – vismaz vārdos – aizstāvja nieka pusotra gada laikā kļūst par tās sastāvdaļu, kas labvēlīgi klusējot noraugās „savējo” bendrāšu, kamparu, čigāņu un kristovsku melos un nekompetencē? To uzskatāmi demonstrē šis pašreizējās kultūras ministres, Vienotības pārstāves Sarmītes Ēlertes raksts, ar kuru viņa pirms pusotra gada apsveica dzimšanas dienā Latviju un kuru ar Latvijas Avīzes atļauju šodien pārpublicējam.

Anna Zigfrīds Meierovics no sava ārlietu ministra kabineta aizgāja līdz Zaķusalai, lai brīvprātīgi iestātos Studentu bataljonā, ņemtu rokā šauteni un aizstāvētu Rīgu, kad 1919. gada oktobrī bermontieši jau bija ieņēmuši Pārdaugavu. Deputāts Alberts Bels 1990. gada 3. maijā, dienu pirms neatkarības pasludināšanas, parlamenta tribīnē teica: "Mani nebiedē manas dzīvības laicīgums, taču nepanesama liekas tautas dzīvības zaudēšana."

Katrs laiks mums piespēlē citādas izvēles. Šodien nav kā Meierovicam ar 500 mārciņām kabatā un latviešu gleznotāju reprodukciju albumu padusē jābrauc pārliecināt skeptiskos rietumniekus, ka latvieši ir atsevišķa tauta ar savu valodu un pat vēl inteliģenci, tādēļ tiem ir tiesības uz savu valsti. Šodien nav kā Latvijas Tautas frontes laikā jāsaliedējas par vienu mērķi, pret vienu ienaidnieku, nav barikādēs jāaizstāv sava Saeima, sava valdība, savi demokrātiski ievēlētie priekšstāvji.

Ir nostājies trekno gadu taukainais virums, un Latvija, tāda paplukusi un nelaimīga, bez virzības un iedvesmas mīņājas Eiropas nomalē. Kā glābiņu meklējot, skan saucieni – kur stratēģijas, kur mērķi?

Bet, plānojot stratēģijas, posms, bez kura nevar iztikt un kuru nevar apiet, ir vienošanās par vērtībām. Skaudrāk nekā citkārt šobrīd redzams, ka nesen ir ne vien spiesti nepareizie pedāļi, bet kaut kas saļodzījies pašos vērtību pamatos.

Nacionāla, demokrātiska, eiropeiska Latvijas valsts bija mūsu mērķis gan 1918., gan 1990. gadā. Nacionāla valsts un latviskā identitāte pēc būtības ir subjektīvi jēdzieni. Šie jēdzieni ir svarīgi tikai tad, ja mums tie ir svarīgi, jo pasaule var lieliski iztikt bez mums. Latvieši materiālajā ziņā droši vien varētu tikpat labi (vai labāk) dzīvot zviedriskā, angliskā vai tīri ciešami – krieviskā Latvijas apgabalā, kopjot savu etnisko (vai etnogrāfisko) identitāti.

Tādēļ mums ir valsts, lai latvisko identitāti, valodu, kultūrtelpu sargātu un attīstītu. Cilvēkiem ir vajadzīga piederība, tā netveramā un reizēm sāpīgā piederība, ko dod dzimtene, sava valsts. Gan tiem, kas te, Latvijā, gan tiem, kas bijuši spiesti meklēt darbu ārpusē, gan tiem, kuri, lai vieglāk aiziet, atskatās naidā. Piederības sajūta ir vajadzīga, lai saliedētu nāciju grūtos brīžos. Identitāte dod papildu enerģiju, tā ir salīdzinoša priekšrocība, pievienota vērtība, pretspēks globālās pasaules nolīdzinošajai varai.

Savas atšķirīgās identitātes kopšana ir Eiropas nacionālo valstu tradīcija. Kultūras un, cik zīmīgi, arī aizsardzības kā valstij mazāksvarīgo funkciju novērtējums nesenajā absurdajā valstisko funkciju prioritāšu auditā ir redzama zīme identitātes gļēvumam. Pārāk maz redzam patriotiskus, latviskajā kultūrtelpā integrētus "citu tautību" latviešus kā aktīvu nācijas sabiedriskās telpas daļu – zīme tam, ka Latvijas politiskās nācijas identitāti valsts līmenī esam pārāk maz darbinājuši.

Demokrātiskā valstī cilvēki jūtas sadzirdēti un pārstāvēti. Valsts nedarbojas, ja sabiedrība nav līdzdarbīga un ja pie varas esošie neatskaitās pilsoņiem. Ja pa vidu ir cietokšņu mūri un grāvji. Ja par pilsoņa balsi stiprāki ir varas centri ārpus demokrātiskās kontroles. Ja vienos snauž kalpu tautas identitāte – ciest, žēloties un ieriebt, bet citos – vagaru identitāte: gan no savējiem bail, gan uzticētā manta – sveša, bet vara īslaicīga, tāpēc jāgrābj, kamēr var. Žēlabainas nopūtas – mēs visi vainīgi! – nepalīdzēs. Kolektīvā vaina ir kolektīvā bezatbildība. Jā, mēs visi kļūdāmies, arī politiķi nav izņēmums. Kļūdas un to labošana virza cilvēka dzīvi un sabiedrību.

Taču šoreiz runa nav par kļūdām, bet par apzināti veidotu Sistēmu, kas degradē demokrātiju. Sistēma ceļ amatos šoferu dēlus, tās konkursos uzvar tie, kas iemaksā melnajā kasē, tā krāj naudu smadzeņu skalošanas kampaņām, lai pārlaistu vēlēšanas un saglabātu slēgto loku – pati sevi, Sistēmu. Tā valdību sarausta partiju ietekmes rīkos – ministrijās un neļauj darboties kopīgu valstisku mērķu labā. Tā politizē valsts pārvaldi, tā izstumj godīgu konkurenci, kompetenci un ekspertīzi.

Šī Sistēma ir jāiznīcina, bez tā mūsu valsts nebūs nedz labklājīga, nedz brīva un demokrātiska.

Valsti var sakārtot tauta, nevis vadonis, saimnieks, kāds no vecās Sistēmas arhitektiem. Viņu mērķis vienmēr būs tikai viens – saglabāt slēgto Sistēmu. Saglabāt savu varu. Latvieši bēg uz Eiropu, bet Latvijas eiropeizācija ir apstājusies. Valsts nekļūst tiesiskāka un taisnīgāka, cilvēkiem un uzņēmībai draudzīgāka. Izglītība nedod zināšanu, uzņēmīguma un sadarbības iemaņas, kas ļautu pašapzinīgi dzīvot modernajā atvērtajā pasaulē, dabiski savienojot latvisko un eiropeisko identitāti. Korupcija un savējo būšana, neiecietība un nolaidība mūs drīzāk tuvina postpadomju telpas identitātei. Krievijas rubļu čaukstoņas maigā vara – Putina autoritārajai valstij.

Šim tumšajam un smagajam laikam visapkārt, gļēvumam un nogurumam sevī ir kas jāliek pretī. Ir nepieciešams pilsoniskais ideālisms, kas ļauj nostāties jaunā pozīcijā, iegūt jaunu skatpunktu, saredzēt kopsakarības pāri ikdienas ķēpai un kaimiņu strīdiem.

Pilsoniskais ideālisms ir stiprāks par jebkuru sistēmu, tas bija stiprāks par Berlīnes mūri, stiprāks par padomju armiju, kas sargāja savas Baltijas kolonijas. Gan 1918. gadā, gan 1990. gadā Latvija kļuva brīva, jo tautu vadīja pilsoniskais ideālisms, savukārt tās līderi bija demokrāti līdz kaulu smadzenēm. Cilvēka gribai, idejai ir vara, tā spēj mainīt valstu robežas un visstiprākās sistēmas.

Pilsoniskais ideālisms mums būs vajadzīgs, lai savestu kārtībā pašus pamatus. Lai katrs Latvijas bērns XXI gadsimtā iegūtu labāko iespējamo izglītību, spēju saprast moderno pasauli, iemaņas, kā ar to apieties. Lai mūsu studenti iegūtu labāko izglītību Eiropā, lai mūsu cilvēki dzīvotu garāku un veselīgāku mūžu. Tā nav tikai valdības atbildība ar tās ierobežotajiem resursiem. Šīs ir aprites, kurās piedalās un kuras ietekmē simti un tūkstoši cilvēku.

Pilsoniskais ideālisms būs vajadzīgs enerģiskiem un inovatīviem uzņēmējiem, kas godīgi un nesaudzīgi konkurēs un spēs stratēģiski attīstīt savus uzņēmumus. Pilsoniskais ideālisms ir vajadzīgs, lai Latvija kļūtu par valsti, kurā katrs var piepildīt savas dzīves mērķus. Kur cilvēks var būt radošs, neatkarīgs, veiksmīgs, kur katrs uzņemas atbildību par savu izvēli, kur smags darbs tiek atalgots un kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē viens. Pilsoniskais ideālisms ir vajadzīgs, lai labāk sadarbotos savā starpā un labāk pārvaldītu savu valsti.

Mēs esam tikai posms garā cilvēku un notikumu ķēdē. Latvija mums ir nodota lietošanā uz īsu brīdi. Mums Latvijas valsts jāatstāj nākamajām paaudzēm labā kārtībā. Tā vēl daudziem pēc mums būs vajadzīga.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...