Diversanti Latvijas biznesa telpā. Labi, ka „airBaltic” nelido ar „Sukhoi” lidmašīnām
Latvijas patriots Salvis06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Situācijā, kad tepat aiz stūra notiek kara darbība (gan fiziska, gan ekonomiska), kad valstis vicinās ar sankciju draudiem un liela daļa arī tās ievieš pret okupantu režīma atbalstītājiem, pienācis laiks arī Latvijā skrupulozāk pārskatīt mūsu biznesa telpu. Šodien īpaši atmiņā nāk kāds biznesa konsultants, finansists Kārlis Krastiņš (attēlā), kurš savulaik kopā ar Ģirtu Rungaini bija firmas Prudentia seja.
Šobrīd Rungainis dzīvo dubulto dzīvi - savos veikalos tirgo krievu šņabi, bet internetā atrodamajās vietnēs gāna Putina karadarbību un slavē sankcijas. Savukārt Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam ir dārga.
Taču publiskajā telpā atrodams gana daudz kritikas par Krastiņa biznesa ētiku un darbības principi rada bažas par darbību jebkuras citas valsts, tikai ne Latvijas interesēs. Turklāt pret šo cilvēku šobrīd ir spēkā esošas vismaz divas krimināllietas.
Par “morāles vērtībām” var tikai pabrīnīties. Interesanti, ka Latvijas aizstāvim, šķiet, ir izteikta tendence pievērsties Krievijas biznesa interesēm, gan konsultējot Latvijas uzņēmumus nereti krievu biznesa interesēs, gan piesaistot uzņēmumiem Krievijas investorus.
Lūk, daži piemēri: ar Krastiņa starpniecību AirBaltic teju sāka lidot ar Krievijas Sukhoi lidmašīnām!
Viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”[1].
Tagad padomāsim, kā šī frāze izskatās uz šodienas karadarbības fona Ukrainā un teju vispasaules sankcijām pret Krievijas biznesu. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz, jo solidaritātes pēc tās būtu jānoliek pie malas (ja nebūtu izjukušas jau pirms tam).
Bet tas vēl nav viss, ir vēl virkne situāciju, kurā Krievijas biznesa telpas intereses prevalēja pār “morāles” vērtībām un Latvijas interesēm. Krastiņa konsultētais Food Union tika pārdots Krievijas investoriem; arī Liepājas metalurga gadījumā tika “iekonsultēti” investori, kas pārliecinoši iznīcināja Liepājas flagmani, bet vienlaikus sniedza atbalstu arī Austrumukrainas prokremlisko separātistu darbībām.
Olainfarm tika mēģināts pārņemt ar apšaubāmas izcelsmes līdzekļu palīdzību, mēģinot atmazgāt Rīgas Satiksmes shēmās pievākto, kā arī nopludināta iekšēja informācija ārvalstniekiem. Manuprāt, šādus darbības principus varētu salīdzināt arī ar noslieci uz diversiju.
Turklāt pēc krimināllietu ierosināšanas Kārlis ticis vaļā no savām daļām konsultāciju firmā Prudentia. Gluži kā šobrīd Romāns Abramovičs (kuru londonieši dēvē par Putinam pietuvinātu personu) mēģina distancēt sevi no futbola kluba Chelsea, kā arī atbrīvojas no visiem saviem Londonas īpašumiem, lai sankciju gadījumā nepaliktu bešā.
Raugoties uz notiekošo Ukrainā, kur tiek ķerti iekšējie diversanti, kas marķē bombardējamās ēkas, rodas jautājums, vai arī mūsu rindās un telpās nav diversanti, kas “marķē” stratēģiski svarīgus valsts objektus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nupat teica, ka 5.kolonna netiks pieļauta. Bet, iespējams, tā ir tepat deguna galā.
[1] http://www.leta.lv/es/item/C72CC468-65F4-48EF-BF1C-CF0B9B134741/jaunumi:news/
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
