Divas tiesneses atsakās skatīt prasību par zaudējumu piedziņu no "Nordea"
PIETIEK07.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divas Jūrmalas tiesas tiesneses atstatījušās no prasības izskatīšanas par zaudējumu piedziņu no Nordea bankas, ko iesniedzis kredītņēmējs, kurš uzskata, ka banka ieķīlātajam īpašumam noteikusi pārāk zemu izsoles sākumcenu. Prasības iesniedzējs zaudējumu radīšanā vaino arī tiesu, jo tiesa apstiprinājusi izsoles rīkošanu, nepievēršot uzmanību faktam, ka izskatīšanai nav iesniegts pilns īpašuma vērtējums, bet tikai pāris lapiņas.
Abas tiesneses atteikumu skatīt lietu pamato ar personīgām deklarētām darījuma attiecībām ar kredītiestādi un tādējādi iespējamu interešu konfliktu. Jūlija beigās, kad prasība tika iesniegta, Jūrmalas tiesā nebija citu tiesnešu, kas izskata civillietas, tikai Svetlana Beļajeva un Gundega Lapiņa, kuras abas atteicās lietu izskatīt.
Lai gan arī pašlaik tiesu interneta mājas lapā kā Jūrmalas tiesu nama tiesneses norādītas tikai divas tiesneses, no kurām viena ir sevi atstatījusī Lapiņa, bet otrai - Tatjanai Beļajevai nav norādīts, kādu lietu izskatīšanā viņa specializējas, tomēr tiesu konsultants Andris Danbergs apgalvo, ka līdz ar tiesas reorganizāciju Jūrmalas tiesu namā tagad darbosies vēl trīs tiesneši, kas iztiesā civilprasības, tādēļ jau tuvākajā laikā notiks jauna lietas iedalīšana izlozes kārtībā.
„Tajā brīdī, kad tiesneses atstatīja sevi no lietas izskatīšanas, tā tiešām bija, taču tagad situācija ir mainījusies, un jau rīt mums pievienosies vēl viens tiesnesis, bet pēc tam paredzēti vēl divi, tā kā lieta tiks nodota vēlreizējai sadalei,” Pietiek skaidroja tiesas pārstāvis.
Pietiek jau ziņoja, ka Lazars Rozenbergs prasību tiesā iesniedzis par zaudējumu piedziņu no bankas saistībā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas Rozenberga kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.
Lai gan īpašnieks bija bankā iesniedzis vēl divu vērtētāju novērtējumus savam nekustamajam īpašumam, kuros bija noteikta pat divas reizes augstāka piespiedu pārdošanas cena nekā bankas pasūtītajā Oberhaus vērtējumā, ne banka, ne tiesa to neņēma vērā, un rezultātā īpašums tika pārdots pašas Nordea meitas uzņēmumam Promano Lat. Turklāt Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācija atzinusi, ka Oberhaus vērtējums ir nekorekts.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek savukārt skaidro: faktā, ka šis pats īpašums tagad tiek tirgots par ievērojami augstāku cenu, neesot nekā pārsteidzoša, jo piespiedu pārdošanas cena un tirgus cena ir divas atšķirīgas lietas. Lūgts konkretizēt, kādu tirgus cenu kompānija noteica šim īpašumam, Kurilovičs paskaidroja, ka šādu informāciju nevarot atklāt, taču ierastā prakse esot piespiedu pārdošanas vērtību noteikt 60% apmērā no tirgus cenas.
Nordea, kas liegusi iespēju Rozenbergam pārkreditēties citā bankā, kā arī nav piekritusi viņa piedāvātajiem risinājumiem par puses īpašuma pārdošanu parādsaistību dzēšanai, no konkrētiem komentāriem par šo lietu atsakās, aizbildinoties ar liegumu paust ziņas par klientiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
