Divas dienas pirms nošaušanas Bunkus iestājies maksātnespējas administratoru „rindā”
PIETIEK03.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepilnas divas dienas pirms nošaušanas, 28. maija darba dienas beigās maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus ir iestājies maksātnespējas administratoru „rindā” – iesniedzis pieteikumu maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanai. Tas visticamāk nozīmē, ka administrators ar „lietu kārtotāja” slavu bija saņēmis ziņu par iespēju tikt pie īpaši garda „kumosa”.
Kā rāda Maksātnespējas administrācijas „Administratoru pretendentu saraksts (rinda)”, kurā pašlaik ir 201 vārds un uzvārds, Bunkus savu pieteikumu maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanai iesniedzis 28. maijā pēc pussešiem vakarā.
Tas nozīmē, ka pieteikumu maksātnespējas administratoru „rindā” Bunkus ir iesniedzis pusotru diennakti pirms brīža, kad viņš 30. maija rītā tika nošauts netālu no savām slēptajām Mežaparka mājām, sēdot pie stūres savam baltajam Range Rover luksusauto.
Kā rāda Bunkus amatpersonas deklarācija par 2017. gadu, ar tiešiem maksātnespējas administratora pienākumiem viņš neaizrāvās un šādā statusā bija tikai divos uzņēmumos – Rego Trade un Uzvara-Birzgaļi. Viens no viņa ienākumu avotiem pēdējā laikā bija juridisko pakalpojumu sniegšana Armandam Rasam, kas ar Vienotības svētību pērn tika iecelts par jauno Trasta komercbankas administratoru.
No vairākiem avotiem advokātu aprindās Pietiek ir dzirdējis viedokli, ka šāda pēkšņa iestāšanās maksātnespējas administratoru „rindā” skaidrojama ar to, ka pretendents ir saņēmis ziņas par kādu īpaši gardu „kumosu”, kas varētu tikt nodrošināts tieši viņam.
Viens no šādiem „kumosiem” teorētiski varētu būt AS Rīgas Kuģu būvētava, kura 28. maijā atklāja, ka tai līdz jūlija beigām ir noteikts tiesiskās aizsardzības process.
Tas, ka faktiski vienlaikus ar Bunku – tikai ar dažu minūšu starpību – rindā ir iestājušās arī viņa kompanjones Jekaterina Galuška un Linda Brambate, ir tikai interesanti. Turpretī faktiski skandalozs ir fakts, ka visi trīs kompanjoni, kas darbojās vienā advokātu birojā, rindā ir iekļauti ar secīgiem kārtas numuriem – attiecīgi 171., 172. un 173.
Skandalozs šis fakts ir tāpēc Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu” skaidri nosaka, ka, iestājoties rindā, kārtas numurs administratoriem tiek piešķirts nejaušā secībā.
Taču Bunkus un viņa kompanjoņu gadījumā šī nejaušā secība ir izpaudusies kā trīs secīgas vietas rindā, kas ir faktiski neiespējama sagadīšanās, taču gluži loģisks atgadījums, ja Maksātnespējas administrācija ir pārkāpusi valdības noteikumus un „vajadzīgajiem” administratoriem piešķīrusi „pareizās” vietas rindā.
„Nav brīnums, ka par šo gadījumu klusē gan Maksātnespējas administrācijas „nekorumpētā” vadītāja, gan bēdīgi slavenais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Šis ir uzskatāms pierādījums, ka īpašos gadījumos rinda tiek „piekoriģēta”,” Pietiek apliecināja kāds izbijis Bunkus kolēģis.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
