Dīvainos priekšmetus Vaškeviča mājā KNAB izmeklētāji izņēmuši, nedaudz maldinot izmeklēšanas tiesnesi
PIETIEK08.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pie iespējas kratīšanā bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča un viņa dzīvesbiedres Ināras Vilkastes mājā izņemt 15 gadus vecu Vaškeviča muitas eksperta apliecību, dažādus Vilkastes biznesa materiālus un preses publikācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tikuši, nedaudz maldinot izmeklēšanas tiesnesi, - par to liecina Pietiek rīcībā nonākušais izmeklēšanas tiesneša lēmums un kratīšanas protokols.
Kā jau informēts, KNAB ir paziņojis, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Vardarbības draudi esot izteikti kādai personai (pašlaik Pietiek pārbauda ziņas par šo personu), lai tā tālāk iespaidotu liecinieku (acīmredzot – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieku Tāli Kravali), kam šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā Vaškeviča interesēs.
Šī kriminālprocesa ietvaros pagājušā gada 21. novembrī Vaškeviča un viņa dzīvesbiedres Vilkastes mājā notikušas septiņas stundas ilgas kratīšanas protokols rāda, ka KNAB izmeklētāji Anita Ringo, Kārlis Ragže, Andris Baculis, Kārlis Ertmanis, Juris Pujāts un Maksims Savenkovs izņēmuši arī daudzus priekšmetus, kuru saistība ar draudu kriminālprocesu ir grūti saskatāma.
KNAB pirmdien nespēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ kratīšanā būtu jāizņem, piemēram, Vaškeviča muitas eksperta apliecība, kas ir vismaz 15 gadus sena: kā rāda aģentūras LETA arhīvs, par vecāko muitas ekspertu Vaškevičs sācis strādāt 1988.-1990. gadā, bet 1997. gadā jau ieņēmis citu amatu.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs Pietiek atzina, ka sniegt tūlītēju atbildi uz šādu jautājumu ne viņš, ne KNAB vadība tiešām nespēšot, - tai esot vajadzīgs likumā atvēlētais mēnesis laika.
Turklāt protokols atklāja, ka KNAB izmeklētājus ļoti ieinteresējuši arī citi dīvaini dokumenti un priekšmeti. Tā, piemēram, kaut gan kriminālprocess saistīts ar Vaškeviča lietu, KNAB izmeklētāji izņēmuši „zibatmiņu ar uzlīmi ar sekojošu tekstu: „Shēmas pie I.Vilkastes liecības 22.10.2012””.
Kā var noprast, jaunais kriminālprocess izmantots arī, lai izņemtu arī Vilkastes biznesa materiālus, kuriem citādi likumīgā veidā būtu grūti piekļūt. Tā, piemēram, izņemts „apliecinājums no 2012.gada 11 .septembra, ka I.Vilkaste saņēma skaidrā naudā no SIA Veritus valdes locekļa Roberta Šilinga parādu 7 750.00 LVL apmērā”.
KNAB izmeklētājiem, spriežot pēc protokola, arī šķitis, ka Vaškeviča ietekme stiepjas tālu aiz Latvijas robežām, tāpēc katram gadījumam izņemts arī „„Novērtējuma ziņojums par piekto kārtu savstarpējās novērtēšanas „Finanšu noziedzība un finanšu izmeklēšana”, Ziņojums par Nīderlandi uz 21 lapas”.
Tāpat KNAB uzskatījis, ka pilnīgi velti Vaškeviča un Vilkastes mājā būtu arī palikt dokumentam ar nosaukumu „Iesieta, prokurores, valsts apsūdzības uzturētājas ONCNSP virsprokurora vietnieces E.Jonikānes uzruna tiesai (ar atzīmēm, izdarītām ar roku, un ielīmētām līplapiņām”.
Biroja darbiniekus interesējusi arī pašu publicitāte, tāpēc kratīšanā izņemta arī preses publikācija ar virsrakstu „Strīķu ģimene tiecas pēc vēl lielākas ietekmes" un vairākas citas publikācijas.
Nu Pietiek rīcībā nonācis Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša lēmums, no kura izriet, ka faktiski KNAB ir vismaz nedaudz maldinājis tiesu, skaidrojot, kādus materiālus un priekšmetus meklēšot Vaškeviča mājās.
Tiesneša lēmumā ir atreferēti KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas tiesai sniegtie paskaidrojumi, lūdzot tai atļauju kratīšanas veikšanai, un no tiem izriet, ka par kādiem materiāliem, kas saistīti ar Vilkasti un viņas biznesu, runa vispār nav bijusi.
Tāpat Kuzma ne ar vārdu nav ieminējies par to, ka KNAB darbiniekus Vaškeviča un Vilkastes mājā varētu interesēt, piemēram, rokaspulksteņu filmēšana vai preses publikācijas. Tā vietā, kā izriet no tiesneša lēmuma, Kuzma tiesai skaidrojis, ka KNAB vēloties ēkā atrast tikai un vienīgi konkrētajā „kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus”.
Tiesneša lēmumā atrodams arī šo meklējamo priekšmetu uzskaitījums:
- nauda, kas nododama personām par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā;
- dokumenti vai materiāli par gatavošanos un mēģinājumu tiesai kriminālprocesā Nr. 16870000111 sniegt viltus liecības;
- ziņas par tiesai piesakāmajiem viltus lieciniekiem un tiem iepriekš sagatavotām tiesai sniedzamajām viltus liecībām;
- piezīmes, informācijas nesēji, kas var saturēt informāciju par personu iespējamiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju;
- piezīmes ar norādēm par vardarbības draudu izteikšanu un naudas nodošanu lieciniekiem, un naudas nodošanas veidiem lieciniekiem par nepatiesu liecību sniegšanu.
KNAB šonedēļ nevēlējās Pietiek paskaidrot, pie kuras no šīm kategorijām pieder protokolā minētie un iepriekšējās Pietiek publikācijās aprakstītie priekšmeti, piemēram, senā muitas eksperta apliecība, prokurores runa tiesā utml. Vitenburga skaidrojumā arī šādu atbilžu sagatavošanai esot nepieciešams aptuveni mēnesis laika, ko piešķīris likums.
Savukārt rīt Pietiek publicēs ziņas par KNAB līdz šim slēpto personu, uz kuras liecību pamata sākts jaunais kriminālprocess, - jau tagad ir iespējams atklāt, ka runa ir par nevis par kādu VID vai tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku, bet gan par vienu no bijušās Parex bankas, tagadējās Revertas megaparādniekiem, kurš iepriekš figurējis Rīgas dārgākās zemes īpašnieku sarakstā.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
