Dīvainos priekšmetus Vaškeviča mājā KNAB izmeklētāji izņēmuši, nedaudz maldinot izmeklēšanas tiesnesi
PIETIEK08.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pie iespējas kratīšanā bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča un viņa dzīvesbiedres Ināras Vilkastes mājā izņemt 15 gadus vecu Vaškeviča muitas eksperta apliecību, dažādus Vilkastes biznesa materiālus un preses publikācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tikuši, nedaudz maldinot izmeklēšanas tiesnesi, - par to liecina Pietiek rīcībā nonākušais izmeklēšanas tiesneša lēmums un kratīšanas protokols.
Kā jau informēts, KNAB ir paziņojis, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Vardarbības draudi esot izteikti kādai personai (pašlaik Pietiek pārbauda ziņas par šo personu), lai tā tālāk iespaidotu liecinieku (acīmredzot – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieku Tāli Kravali), kam šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā Vaškeviča interesēs.
Šī kriminālprocesa ietvaros pagājušā gada 21. novembrī Vaškeviča un viņa dzīvesbiedres Vilkastes mājā notikušas septiņas stundas ilgas kratīšanas protokols rāda, ka KNAB izmeklētāji Anita Ringo, Kārlis Ragže, Andris Baculis, Kārlis Ertmanis, Juris Pujāts un Maksims Savenkovs izņēmuši arī daudzus priekšmetus, kuru saistība ar draudu kriminālprocesu ir grūti saskatāma.
KNAB pirmdien nespēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ kratīšanā būtu jāizņem, piemēram, Vaškeviča muitas eksperta apliecība, kas ir vismaz 15 gadus sena: kā rāda aģentūras LETA arhīvs, par vecāko muitas ekspertu Vaškevičs sācis strādāt 1988.-1990. gadā, bet 1997. gadā jau ieņēmis citu amatu.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs Pietiek atzina, ka sniegt tūlītēju atbildi uz šādu jautājumu ne viņš, ne KNAB vadība tiešām nespēšot, - tai esot vajadzīgs likumā atvēlētais mēnesis laika.
Turklāt protokols atklāja, ka KNAB izmeklētājus ļoti ieinteresējuši arī citi dīvaini dokumenti un priekšmeti. Tā, piemēram, kaut gan kriminālprocess saistīts ar Vaškeviča lietu, KNAB izmeklētāji izņēmuši „zibatmiņu ar uzlīmi ar sekojošu tekstu: „Shēmas pie I.Vilkastes liecības 22.10.2012””.
Kā var noprast, jaunais kriminālprocess izmantots arī, lai izņemtu arī Vilkastes biznesa materiālus, kuriem citādi likumīgā veidā būtu grūti piekļūt. Tā, piemēram, izņemts „apliecinājums no 2012.gada 11 .septembra, ka I.Vilkaste saņēma skaidrā naudā no SIA Veritus valdes locekļa Roberta Šilinga parādu 7 750.00 LVL apmērā”.
KNAB izmeklētājiem, spriežot pēc protokola, arī šķitis, ka Vaškeviča ietekme stiepjas tālu aiz Latvijas robežām, tāpēc katram gadījumam izņemts arī „„Novērtējuma ziņojums par piekto kārtu savstarpējās novērtēšanas „Finanšu noziedzība un finanšu izmeklēšana”, Ziņojums par Nīderlandi uz 21 lapas”.
Tāpat KNAB uzskatījis, ka pilnīgi velti Vaškeviča un Vilkastes mājā būtu arī palikt dokumentam ar nosaukumu „Iesieta, prokurores, valsts apsūdzības uzturētājas ONCNSP virsprokurora vietnieces E.Jonikānes uzruna tiesai (ar atzīmēm, izdarītām ar roku, un ielīmētām līplapiņām”.
Biroja darbiniekus interesējusi arī pašu publicitāte, tāpēc kratīšanā izņemta arī preses publikācija ar virsrakstu „Strīķu ģimene tiecas pēc vēl lielākas ietekmes" un vairākas citas publikācijas.
Nu Pietiek rīcībā nonācis Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša lēmums, no kura izriet, ka faktiski KNAB ir vismaz nedaudz maldinājis tiesu, skaidrojot, kādus materiālus un priekšmetus meklēšot Vaškeviča mājās.
Tiesneša lēmumā ir atreferēti KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas tiesai sniegtie paskaidrojumi, lūdzot tai atļauju kratīšanas veikšanai, un no tiem izriet, ka par kādiem materiāliem, kas saistīti ar Vilkasti un viņas biznesu, runa vispār nav bijusi.
Tāpat Kuzma ne ar vārdu nav ieminējies par to, ka KNAB darbiniekus Vaškeviča un Vilkastes mājā varētu interesēt, piemēram, rokaspulksteņu filmēšana vai preses publikācijas. Tā vietā, kā izriet no tiesneša lēmuma, Kuzma tiesai skaidrojis, ka KNAB vēloties ēkā atrast tikai un vienīgi konkrētajā „kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus”.
Tiesneša lēmumā atrodams arī šo meklējamo priekšmetu uzskaitījums:
- nauda, kas nododama personām par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā;
- dokumenti vai materiāli par gatavošanos un mēģinājumu tiesai kriminālprocesā Nr. 16870000111 sniegt viltus liecības;
- ziņas par tiesai piesakāmajiem viltus lieciniekiem un tiem iepriekš sagatavotām tiesai sniedzamajām viltus liecībām;
- piezīmes, informācijas nesēji, kas var saturēt informāciju par personu iespējamiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju;
- piezīmes ar norādēm par vardarbības draudu izteikšanu un naudas nodošanu lieciniekiem, un naudas nodošanas veidiem lieciniekiem par nepatiesu liecību sniegšanu.
KNAB šonedēļ nevēlējās Pietiek paskaidrot, pie kuras no šīm kategorijām pieder protokolā minētie un iepriekšējās Pietiek publikācijās aprakstītie priekšmeti, piemēram, senā muitas eksperta apliecība, prokurores runa tiesā utml. Vitenburga skaidrojumā arī šādu atbilžu sagatavošanai esot nepieciešams aptuveni mēnesis laika, ko piešķīris likums.
Savukārt rīt Pietiek publicēs ziņas par KNAB līdz šim slēpto personu, uz kuras liecību pamata sākts jaunais kriminālprocess, - jau tagad ir iespējams atklāt, ka runa ir par nevis par kādu VID vai tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku, bet gan par vienu no bijušās Parex bankas, tagadējās Revertas megaparādniekiem, kurš iepriekš figurējis Rīgas dārgākās zemes īpašnieku sarakstā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
