Dīvainības Saeimas balsojumos pastiprina aizdomas par tirgu ap Kukules amatu

Lai arī politiķi vienošanos noliedz, faktiski Kriminālprocesa likums ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) autoritātei Aivaram Lembergam neizdevīgajiem grozījumiem tomēr ir iestrēdzis, un Saeima tik drīz tos nepieņems. Pateicoties politiķu spēlēm, Saeimā iestrēguši arī likuma grozījumi, kas attiecas uz pedofilijas upuriem, jo ļautu prioritāri skatīt kriminālprocesus, kuros apsūdzētais veicis vardarbību pret bērnu. Par šādu toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītu un valdības pieņemtu papildinājumu Kriminālprocesa likuma 14. pantā pirmajā lasījumā jau bija nobalsojusi Saeima.

ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani nemulsina tas, ka viņa mēģinājums pagarināt likumprojekta izskatīšanu un tagad frakcijas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegtie pēdējā brīža priekšlikumi paildzina šo grozījumu pieņemšanu. Brigmanis Pietiek pauda viedokli, ka vardarbībā pret bērniem apsūdzētie tāpat tikšot notiesāti. "Tik sarežģītu likumu nevar sasteigt," saka politiķis.

Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) izmantoja brīdi, lai uz likumprojekta otro lasījumu iesniegtu vēl vienu papildinājumu 14. pantā, par prioritāri izskatāmiem nosakot arī kriminālprocesus, kuros apsūdzēta “valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli”. Skaļi tas netika teikts, bet bija skaidrs, ka tie trāpa arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Īpaši “bīstami” tie būtu, ja Ģenerālprokuratūra nolemtu uzsākt kādu jaunu kriminālprocesu pret Ventspils mēru, kas šāda Kriminālprocesa likuma jauninājuma gaismā draudētu ar ātru tiesas procesu un, iespējams, notiesājošu spriedumu vēl līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām.

Tādēļ 20. martā, kad Saeima skatīja šos priekšlikumus likumprojekta otrajam (pirmspēdējam) lasījumam, pārsteigumu neizraisīja ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa ierosinājums nesteigties ar grozījumu skatīšanu trešajā, galīgajā lasījumā, bet noteikt pēdējo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pēc diviem mēnešiem – 19. maijā. Judins Juridiskās komisijas vārdā bija rosinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt jau pēc 10 dienām – 31. martā. Jo ātrāk noslēdzas priekšlikumu iesniegšana galīgajam lasījumam, jo drīzākas izredzes uz grozījumu spēkā stāšanos. Pārsvarā ar ZZS un Saskaņas centra balsīm šis priekšlikums arī tika atbalstīts, kas neizraisīja pārsteigumu.

Dīvainības sākās brīdī, kad strīdīgo priekšlikumu iesniedzējs Judins sāka meklēt iespēju līdz 20. marta plenārsēdes beigām vēlreiz nobalsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, panākot, ka grozījumi tomēr netiek “iesaldēti”. Lūgts restaurēt tās dienas notikumus, Judins atceras, ka apstaigājis koalīcijas partnerus, cenšoties savākt 10 deputātu parakstus, lai plenārsēdes dienaskārtību papildinātu ar šī lēmuma pārbalsojumu. Citu starpā viņš parakstu lūdzis arī RP frakcijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura savu parakstu nav likusi, mudinot doties pie partijas biedres Ineses Lībiņas-Egneres, kuras kompetencē esot Juridiskās komisijas likumprojekti. Tā kā Lībiņa-Egnere sēdējusi Prezidijā, Judins nav vēlējies viņu traucēt un parakstus savācis pie citiem kolēģiem, pārsvarā no Vienotības. No RP dokumentu parakstījusi tikai Daina Kazāka.

Kalniņa-Lukaševica, kura ir Sandras Sondores-Kukules tuva domubiedre un kolēģe vēl no kopīga darba Valsts prezidenta kancelejā (abas redzamas fotogrāfijā), Pietiek noliedz kādas politiskas vienošanās par Kriminālprocesa likuma grozījumiem kontekstā ar savas partijas biedres iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. To, kādēļ viņa nav parakstījusi lūgumu pārbalsot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, politiķe pēc būtības nepamato, vien atgādina, ka to “paraksta tikai 10 Saeimas deputātu, nevis visi 100”. “Ir sasaistītas divas pilnīgi nesaistītas tēmas. Viena ostas valdes locekļa virzīšanai nav nekādas saistības ar Saeimas Juridiskās komisijas virzītu Kriminālprocesa likumu,” apgalvo Kalniņa-Lukaševica. Balsojumā par Judina rosināto jauno priekšlikumu iesniegšanas termiņu, ko Saeima tomēr atbalstīja, RP frakcijas priekšsēdētāja tomēr nepiedalījās. Tāpat balsojumā nepiedalījās arī Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis un partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Par spīti tam, ka Judins panāca priekšlikumu iesniegšanas nepagarināšanu, likuma grozījumu izskatīšana galīgajā lasījumā tomēr ievilksies. Savus priekšlikumus paguva iesniegt gan ZZS deputātes Reiznieces-Ozolas personā, gan Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš un tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība). Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, noliedzot, ka kāds būtu viņu mēģinājis pierunāt uz šī likumprojekta novilcināšanu, Pietiek norāda, ka jaunajā situācijā ar daudzajiem pēdējā brīža priekšlikumiem būs jāprasa papildu atzinumi no ministrijām un grozījumi visticamāk jāskata Kriminālprocesa likuma apakškomisijā. "Speciāli es neko nevilcināšu," uzsver Čepāne. Viņu politiskajā tirgū neviens neuzdrošinoties iesaistīt.

Judina rosinātie būtu attiecināmi arī uz Rīgas apgabaltiesā jau vairākus gadus izskatāmo tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu. Tas nozīmētu, ka pat procesa dalībnieku slimošana vai aizņemtība citās lietās procesu vairs nevarētu aizkavēt tik ļoti, jo tiesnesis nākamo sēdi prioritārā kārtībā nozīmētu vairs nevis pirmajā brīvajā, bet pirmajā iespējamajā datumā, atbīdot citu lietu, kurai pēc Kriminālprocesa likuma nav prioritārs statuss.

Novērtē šo rakstu: