Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo pāris nedēļu dīvainības ap Saeimā skatāmajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas sakrita ar laiku, kad kuluāros tika meklēts zaļo zemnieku atbalsts Sandras Sondores-Kukules (Reformu partija) iecelšanai Ventspils brīvostas valdē, runā par labu publiski izskanējušajām aizdomām, ka notikusi politiska tirgošanās. Saeimas 20. marta balsojumi rada aizdomas, ka Aivaram Lembergam “piespēlējuši” arī RP un Vienotības līderi, kas varbūt arī nedeva gaidīto rezultātu, toties nodemonstrēja “kara cirvja aprakšanu”.

Lai arī politiķi vienošanos noliedz, faktiski Kriminālprocesa likums ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) autoritātei Aivaram Lembergam neizdevīgajiem grozījumiem tomēr ir iestrēdzis, un Saeima tik drīz tos nepieņems. Pateicoties politiķu spēlēm, Saeimā iestrēguši arī likuma grozījumi, kas attiecas uz pedofilijas upuriem, jo ļautu prioritāri skatīt kriminālprocesus, kuros apsūdzētais veicis vardarbību pret bērnu. Par šādu toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītu un valdības pieņemtu papildinājumu Kriminālprocesa likuma 14. pantā pirmajā lasījumā jau bija nobalsojusi Saeima.

ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani nemulsina tas, ka viņa mēģinājums pagarināt likumprojekta izskatīšanu un tagad frakcijas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegtie pēdējā brīža priekšlikumi paildzina šo grozījumu pieņemšanu. Brigmanis Pietiek pauda viedokli, ka vardarbībā pret bērniem apsūdzētie tāpat tikšot notiesāti. "Tik sarežģītu likumu nevar sasteigt," saka politiķis.

Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) izmantoja brīdi, lai uz likumprojekta otro lasījumu iesniegtu vēl vienu papildinājumu 14. pantā, par prioritāri izskatāmiem nosakot arī kriminālprocesus, kuros apsūdzēta “valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli”. Skaļi tas netika teikts, bet bija skaidrs, ka tie trāpa arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Īpaši “bīstami” tie būtu, ja Ģenerālprokuratūra nolemtu uzsākt kādu jaunu kriminālprocesu pret Ventspils mēru, kas šāda Kriminālprocesa likuma jauninājuma gaismā draudētu ar ātru tiesas procesu un, iespējams, notiesājošu spriedumu vēl līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām.

Tādēļ 20. martā, kad Saeima skatīja šos priekšlikumus likumprojekta otrajam (pirmspēdējam) lasījumam, pārsteigumu neizraisīja ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa ierosinājums nesteigties ar grozījumu skatīšanu trešajā, galīgajā lasījumā, bet noteikt pēdējo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pēc diviem mēnešiem – 19. maijā. Judins Juridiskās komisijas vārdā bija rosinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt jau pēc 10 dienām – 31. martā. Jo ātrāk noslēdzas priekšlikumu iesniegšana galīgajam lasījumam, jo drīzākas izredzes uz grozījumu spēkā stāšanos. Pārsvarā ar ZZS un Saskaņas centra balsīm šis priekšlikums arī tika atbalstīts, kas neizraisīja pārsteigumu.

Dīvainības sākās brīdī, kad strīdīgo priekšlikumu iesniedzējs Judins sāka meklēt iespēju līdz 20. marta plenārsēdes beigām vēlreiz nobalsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, panākot, ka grozījumi tomēr netiek “iesaldēti”. Lūgts restaurēt tās dienas notikumus, Judins atceras, ka apstaigājis koalīcijas partnerus, cenšoties savākt 10 deputātu parakstus, lai plenārsēdes dienaskārtību papildinātu ar šī lēmuma pārbalsojumu. Citu starpā viņš parakstu lūdzis arī RP frakcijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura savu parakstu nav likusi, mudinot doties pie partijas biedres Ineses Lībiņas-Egneres, kuras kompetencē esot Juridiskās komisijas likumprojekti. Tā kā Lībiņa-Egnere sēdējusi Prezidijā, Judins nav vēlējies viņu traucēt un parakstus savācis pie citiem kolēģiem, pārsvarā no Vienotības. No RP dokumentu parakstījusi tikai Daina Kazāka.

Kalniņa-Lukaševica, kura ir Sandras Sondores-Kukules tuva domubiedre un kolēģe vēl no kopīga darba Valsts prezidenta kancelejā (abas redzamas fotogrāfijā), Pietiek noliedz kādas politiskas vienošanās par Kriminālprocesa likuma grozījumiem kontekstā ar savas partijas biedres iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. To, kādēļ viņa nav parakstījusi lūgumu pārbalsot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, politiķe pēc būtības nepamato, vien atgādina, ka to “paraksta tikai 10 Saeimas deputātu, nevis visi 100”. “Ir sasaistītas divas pilnīgi nesaistītas tēmas. Viena ostas valdes locekļa virzīšanai nav nekādas saistības ar Saeimas Juridiskās komisijas virzītu Kriminālprocesa likumu,” apgalvo Kalniņa-Lukaševica. Balsojumā par Judina rosināto jauno priekšlikumu iesniegšanas termiņu, ko Saeima tomēr atbalstīja, RP frakcijas priekšsēdētāja tomēr nepiedalījās. Tāpat balsojumā nepiedalījās arī Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis un partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Par spīti tam, ka Judins panāca priekšlikumu iesniegšanas nepagarināšanu, likuma grozījumu izskatīšana galīgajā lasījumā tomēr ievilksies. Savus priekšlikumus paguva iesniegt gan ZZS deputātes Reiznieces-Ozolas personā, gan Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš un tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība). Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, noliedzot, ka kāds būtu viņu mēģinājis pierunāt uz šī likumprojekta novilcināšanu, Pietiek norāda, ka jaunajā situācijā ar daudzajiem pēdējā brīža priekšlikumiem būs jāprasa papildu atzinumi no ministrijām un grozījumi visticamāk jāskata Kriminālprocesa likuma apakškomisijā. "Speciāli es neko nevilcināšu," uzsver Čepāne. Viņu politiskajā tirgū neviens neuzdrošinoties iesaistīt.

Judina rosinātie būtu attiecināmi arī uz Rīgas apgabaltiesā jau vairākus gadus izskatāmo tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu. Tas nozīmētu, ka pat procesa dalībnieku slimošana vai aizņemtība citās lietās procesu vairs nevarētu aizkavēt tik ļoti, jo tiesnesis nākamo sēdi prioritārā kārtībā nozīmētu vairs nevis pirmajā brīvajā, bet pirmajā iespējamajā datumā, atbīdot citu lietu, kurai pēc Kriminālprocesa likuma nav prioritārs statuss.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...