Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks varētu vērsties tiesā, ja biroja priekšnieka Normunda Vilnīša ierosinātā disciplinārlieta pret viņu beigsies ar disciplinārsoda uzlikšanu, - to Vilks pieļāva sarunā ar Pietiek. Neoficiāli izskanējis, ka KNAB priekšnieka vietnieks Vilnīša lēmumu par disciplinārlietas uzsākšanu varētu apstrīdēt pie premjera Valda Dombrovska (Vienotība), bet Vilks šādu iespēju neapsverot.
Formālais iemesls disciplinārlietas ierosināšanai ir Vilka rīcība it kā neatbilstoši biroja iekšējās kārtības noteikumu normām un Nacionālās drošības padomes lēmumam. Abus pārmetumus Vilks sarunā ar Pietiek noliedza.
Dienesta pārbaude, kas noslēgusies ar disciplinārlietas ierosināšanu, tika sākta pēc Vilka intervijas ziņu aģentūrai LETA septembra vidū, par ko KNAB priekšnieka vietniekam tiekot pārmests, ka tā sniegta bez saskaņošanas ar biroja vadību. Vilks apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka tobrīd, kad sniegta intervija, viņš uz dažām dienām bijis KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs, jo Vilnītis nav bijis darbā.
Līdz ar to, pat formāli raugoties, Vilkam nevar pārmest intervijas nesaskaņošanu ar KNAB vadību. Turklāt intervija jau pirms tam faktiski tikusi saskaņota ar Vilnīti, biroja priekšniekam pat atrādīti saskaņošanai atsūtītie jautājumi, uz kuriem tiks sniegtas atbildes intervijā, atminējās Vilks.
Otrs formālais pārmetums Vilkam attiecas uz Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes lēmuma neievērošanu. Lai gan NDP sēdēs apspriestais ir valsts noslēpums, no konteksta nojaušams, ka runa ir par NDP 19. jūnija sēdi, kurā piedalījās KNAB priekšnieks un abi viņa vietnieki. Pēc tās izskanēja, ka KNAB konfliktā iesaistītās puses aicinātas atturēties no publiskiem izteikumiem par to.
Vilks Pietiek uzsvēra, ka NDP šajā sakarā apspriestajam bijis tikai „rekomendējošs raksturs”, turklāt aicinājums atturēties no publiskiem izteikumiem attiecies uz „konkrētu tēmu konkrētā termiņā”. Sīkākus skaidrojumus KNAB priekšnieka vietnieks nesniedza, lai nepārkāptu NDP apspriežu konfidencialitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
