Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir saņemtā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta atbilde uz vēstuli "Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?". Lai atvieglotu tās uztveršanu, šajā tekstā manā vēstulē uzdotie jautājumi salikti kopā ar tiem atbilstošiem atbilžu citātiem no NEPLP vēstules.

1. Likuma pantā 5.3 ir teikts, ka: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana.

Vai es pareizi saprotu, ka arī „Pieci.lv” raidījuma „Pieliec punktu”, kurā jau kopš 14.aprīļa skan nenormatīva leksika, veidošana un izplatīšana notiek sabiedriskā pasūtījuma ietvaros?

Atbilde: jā. Citāts:

Atbilstoši Latvijas Radio Pieci.lv izplatīšanai izsniegtās apraides atļaujas Nr.RA-028/5 darbības pamatnosacījumiem, Latvijas Radio ir sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.1 Ņemot vērā minēto un Padomes   2014.gada    11.decembra   Lēmumu   Nr.2442,   raidījums   "Pilnīgs   Vakars" (sabiedriskā pasūtījuma dokumentācijā saukts arī "Magnusa un Karmenas šovs") tiek veidots sabiedriskā pasūtījuma ietvaros (…)

2.Likuma pantā 1.29 ir sniegta jēdziena "sabiedriskais pasūtījums" definīcija  — sabiedrībai paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums, kuru finansē un uzrauga sabiedrība.

Vai es pareizi saprotu, ka arī „Pieci.lv” raidījums „Pieliec punktu”, kurā jau kopš 14.aprīļa skan nenormatīva leksika, ir paredzēts sabiedrībai un tiek finansēts par tās līdzekļiem?

Atbilde: jā. Citāts:

(…) tiek veidots sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, līdz ar to secināms, ka raidījuma veidošanu finansē sabiedrība.

3. Likuma pantā 71.1  ir minēti 24 uzdevumi, kurus pilda  sabiedriskais pasūtījums, to skaitā

9) veicināt cieņu pret latviešu valodu (...)

14) nodrošināt bērnu un jaunatnes auditorijai atbilstošus informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursus.

Vai es pareizi saprotu, ka arī „Pieci.lv” raidījums „Pieliec punktu”, kurā jau kopš 14.aprīļa skan nenormatīva leksika, veicina gan cieņu pret latviešu valodu, gan arī, būdams raidījums jauniešiem, nodrošina šai auditorijai atbilstošus informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursus?

Atbilde: cenšamies noskaidrot. Citāts:

(…) Padome izvērtējumu par programmu vai atsevišķu raidījumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam veic beidzoties tam pārskata periodam, kurā raidījums faktiski izpildīts, proti, pilns Raidījuma cikla izvērtējums notiks 2016.gada sākumā, tomēr atsevišķu raidījumu vai tā rubriku izvērtējums var notikt ātrāk, ja uz programmu veidošanā izdarītiem pārkāpumiem norādīs Padomes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

(…) 2015.gada 25.jūnijā Padome ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta otrajā daļā noteikto prasību pārkāpumu Raidījuma veidošanā. Padome var sniegt precīzu tiesisku novērtējumu, proti, norādīt precīzu administratīvā pārkāpuma sastāvu, tad kad notikusi visu lietas apstākļu novērtēšana un lēmuma pieņemšana administratīvā pārkāpuma lietā.

Uģa Poļa replika: Šeit teikts „par iespējamo … 66.panta…pārkāpumu”. Savukārt NEPLP 26.jūnija atbildē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai konstatēts, ka, citēju: ”Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības.”

4. Likuma pantā 66.2 ir teikts, ka:  Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas tiek veidotas atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām (..).

Vai es pareizi saprotu, ka arī „Pieci.lv” raidījums „Pieliec punktu”, kurā jau kopš 14.aprīļa skan nenormatīva leksika, ir veidots atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām?

Atbilde: cenšamies noskaidrot. (Citāts tas pats, kas uz jautājumu 3.)

5. Likuma pantā 66.3 ir teikts, ka: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanā tiek ievērota Latvijas sabiedrības dažādība (...) respektējot cilvēka (...) goda un cieņas neaizskaramību.

Vai es pareizi saprotu, ka arī „Pieci.lv” raidījums „Pieliec punktu”, kurā jau kopš 14.aprīļa skan nenormatīva leksika, respektē cilvēka goda un cieņas neaizskaramību?

Atbilde: cenšamies noskaidrot. (Citāts tas pats, kas uz jautājumu 3.)

6. Likuma 26.pants nosaka, ka: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ; (...)

Vai es pareizi saprotu, ka arī „Pieci.lv” raidījums „Pieliec punktu”, kurā jau kopš 14.aprīļa skan nenormatīva leksika, neizceļ  vardarbību, neietver pornogrāfiska rakstura materiālus un nediskriminē?

Atbilde: cenšamies noskaidrot. (Citāts tas pats, kas uz jautājumu 3.)

7. Likuma pants 64.1 nosaka, ka: Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir redakcionāli neatkarīgi (...).

Vai es pareizi saprotu, ka visu atbildību par „Pieci.lv” raidījuma „Pieliec punktu” satura atbilstību Likumam nes Latvijas Radio un „Pieci.lv” vadības?

Atbilde: atbildīga ir valde.  Citāts:

Par sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildi atbildīga ir sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde.

8. Vai es pareizi saprotu iepriekš minēto Likuma pantu 57.1, ka, tā kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kopš 14.aprīļa nav norādījusi uz Likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumiem "Pieci.lv" darbībā, tad ir jāsecina, ka "Pieci.lv" raidījums "Pieliec punktu" tiek veidots un izplatīts Likuma un citu normatīvo aktu ietvaros?

Atbilde: cenšamies noskaidrot. (Citāts tas pats, kas uz jautājumu 3.)

9. Ja Jūsu atbilde uz 8.jautājumu ir „nē”, vai tas nozīmē, ka Likumu nepilda ne „Pieci.lv” vadība, ne Latvijas Radio vadība, ne Mjartāna kungs, Latvijas Radio uzraugs, ne arī Jūs, kā NEPLP vadītājs?

Atbilde: cenšamies noskaidrot. (Citāts tas pats, kas uz jautājumu 3.)

Uz nākamajiem jautājumiem lūdzu atbildēt, ja atbilde uz 8.jautājumu ir „jā”.

10. Vai es pareizi saprotu, ka, pamatojoties uz iepriekš minētajām atsaucēm uz Likumu, arī citas Latvijas radiostacijas ievērotu Latvijas Republikas Satversmi, Likumu un citus normatīvos aktus, lietojot ēterā tos pašus vārdus un vārdu salikumus, kas tiek lietoti raidījuma "Pieliec punktu" laikā.

Atbilde: cenšamies noskaidrot. (Citāts tas pats, kas uz jautājumu 3.)

11. Vai Eiropas Hitu Radio, kas saskaņā ar TNS Latvija jaunākajiem datiem ir 7 (septiņas) reizes populārāka jauniešu stacija nekā "Pieci.lv", ir tiesības konkursa kārtībā pieteikties uz to sabiedriskā pasūtījuma daļu, kas atvēlēta Battle Rap raidījumu veidošanai?

Atbilde: nē.  Citāts:

Padome norāda, ka nav paredzēta īpaša sabiedriskā pasūtījuma daļa Battle Rap raidījumu veidošanai ne latviešu, ne krievu valodā.

12. Vai sabiedriskajā pasūtījumā ir paredzēts iekļaut arī Battle Rap raidījumu veidošanu krievu valodā, lai tādējādi radītu latviešu un krievu jauniešiem vēl vienu saskares punktu nacionālo attiecību sekmēšanai Latvijā?

Atbilde: nē.  Citāts:

Padome norāda, ka nav paredzēta īpaša sabiedriskā pasūtījuma daļa Battle Rap raidījumu veidošanai ne latviešu, ne krievu valodā.

* AS SuperFM valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...