Dimanta taksometru tēriņi demonstrē nekaunīgu valsts līdzekļu tērēšanu savam komfortam
PIETIEK23.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Regulāri braucieni no mājām uz valsts darbu, no valsts darba uz papildienākumu gūšanas vietu, lasot lekcijas augstskolā, tad vēl braucieni uz visdažādākajiem saviesīgajiem un citiem pasākumiem, no mājām uz lidostu, no lidostas uz mājām, vēlme nekādā gadījumā ne ar savām kājām mērot attālumu no Vecrīgas līdz Kultūras ministrijas ēkai K. Valdemāra ielas sākumā un ne pat līdz Ministru kabineta ēkai - un tas viss ar taksometru uz nodokļu maksātāju rēķina. Saistībā ar šodienas administratīvās rajona tiesas nolēmumu par Saeimas atceltā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aināra Dimanta atjaunošanu šajā amatā Pietiek atkārtoti šodien publisko apjomīgus datus par amatpersonas "dzīves kvalitātes nodrošināšanu" par valsts naudu, kuri demonstrē īpaši nekaunīgu budžeta līdzekļu tērēšanu personiskā komforta vārdā.
Daļu no Dimanta tēriņiem par nepamatotiem ir atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču šai sakarā līdz šim ir cietusi tikai Aija Dulevska - Dimanta vietniece padomē, kura šiem tēriņiem bija piekritusi un tos apstiprinājusi.
Ja Dulevska ir bez iebildumiem no personiskajiem līdzekļiem samaksājusi KNAB uzlikto salīdzinoši niecīgo 100 eiro lielo administratīvo sodu, tad Dimants viņam aprēķinātos 305 eiro bez tiesāšanās atmaksāt negatavojas, jo uzskata, ka valsts naudu saviem braucieniem esot tērējis pamatoti.
Pietiek publisko Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lietvedībā esošos datus par Dimanta taksometru tēriņiem, - apjomīgā informācija uzskatāmi demonstrē, ko nu jau bijušais padomes priekšsēdētājs ir uzskatījis un joprojām uzskata par pamatotu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
