Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Epitets ir nepieciešams. Tagad vairs nav prātīgi sacīt „cilvēks” bez epiteta „digitālais”. Mūsdienu sociuma lielu daļu veido digitālais cilvēks.

2012.gada nogalē uz planētas ar internetu bija vienoti 2,4 miljardi cilvēku. Tas nav maz no 7 un nedaudz vairāk miljardus (š.g. 5.augustā – 7, 177 miljardi) lielā planētas iedzīvotāju kopējā skaita. Savukārt no 2,4 miljardiem 62% ir īpaši kaislīgi digitālie fani. Viņi ikdienā regulāri izmanto interneta sociālos tīklus un bez to pakalpojumiem vairs neprot dzīvot.

Arī pie mums statistika ir līdzīga. 2013.gada janvārī Latvijā internetu lietoja 61,7% no iedzīvotājiem. Populāro saitu „draugiem.lv” lietoja 36 procenti.

Šī statistika tagad ir jārespektē politiskajā stratēģijā. Politiķi savas programmas vairs nevar adresēt, tā teikt, universāli abstraktam cilvēkam. Politiķiem ir jārēķinās, ka nākotne pieder digitālajiem cilvēkiem. Politiķiem ir jārūpējas par viņu dzīves perspektīvām. Turklāt šodienas politiķiem ir jāsaprot, ka visdrīzākajā laikā ar politiku sāks profesionāli nodarboties digitālie cilvēki. Tātad būs kardināla paaudžu maiņa.

Politiķu kompetence un darbība tādējādi ir ieguvusi jaunu kritēriju. Tagad katra politiķa vērtību nosaka viņa spējas uztvert, analizēt un stratēģiski apstrādāt mūsdienu dzīves globālās tendences. Tajā skaitā cilvēka transformācijas tendences un digitālā komponenta funkcijas attiecīgajās transformācijas tendencēs.

Tas pašlaik ar katru dienu kļūst svarīgāk. Šodien sociālās aktivitātes fāzi sasniedz tā dēvētā tīrā interneta paaudze. Tā ir uzaugusi interneta vidē un faktiski nepazīst citu vidi. Plašāk – citu kultūru.

Mēs līdz šim par to tīksmīgi prātuļojām, apsverot šīs paaudzes visdažādākos mentālos scenārijus kultūrā. Tagad reāli ir pienācis laiks, kad varam pārbaudīt savu agrāko prātuļojumu tālredzības pakāpi.

Digitālā jaunatne sāk ieplūst valstu elektorātā. Tas izraisa nepierastus pavērsienus. Tā, piemēram, šā gada sākumā Čehijā Valsts prezidenta vēlēšanās 6,8% vēlētāju balsu ieguva cilvēks ar 90% tetovētu un pīrsingotu ķermeni. Par viņu balsoja jaunieši. Ja vēlēšanās būtu balsojusi tikai čehu jaunatne, tad minētais kandidāts būtu uzvarējis.

Noteikti nav vairs ilgi jāgaida, kad kādā zemē sāks valdīt tamlīdzīga tipa hominīdi. Valsts prezidenta augstajā krēslā un citos augstos krēslos sēdēs jauna izskata dzīvās radības – postcilvēki. Iespējams, viņi sevi nedēvēs par „eirofederālistiem”, kā to dara ES paklausīgais jaunais Čehijas Valsts prezidents Milošs Zemans.

Arī Latvijā trimdas tantuku un dažāda kalibra vietējo blēžu politiskā nākotne ir apdraudēta. Interneta paaudzes cilvēciskie ideāli nav trimdas tantuki, vietējie zagļi un blēži. Tāpēc šodienas parapolitiķus ar minimālu prāta daudzumu kutina zināms nemiers par viņu izredzēm nākotnē mocīties ap Latvijas politiku.

Šodienas parapolitiķiem ir arī neliels iepriecinājums. Digitālās jaunatnes elektorāta prioritāte acīmredzot nebūs gudri un godīgi cilvēki. Tāpat kā nav pie mums tagadējam elektorātam. Mūsu elektorāta galvenā interese ir panākt, lai kaut kur netiktu ievēlēts gudrs un godīgs cilvēks. Ja tas tā notiktu, tad tā būtu tautas vislielākā apgrēcība. Pārējais mūsu elektorātam ir pilnīgi vienaldzīgs. Tas nekas, ka viņu ievēlētais cilvēks ir zaglis, nelietis, pedofīls, pederasts, nacionālais nodevējs, alkatīgs blēdis. Galvenais, lai viņš nebūtu gudrs un godīgs. Pagaidām viss liecina, ka arī digitālā jaunatne ir imūna pret gudriem un godīgiem cilvēkiem. Iespējams – pret cilvēkiem vispār, dodot priekšroku postcilvēkiem.

Interneta paaudzes ideāli ir citi. Pārdaugavā ne velti baumo par Repšes kunga plāniem simtprocentīgi tetovēt savu ķermeni pirms Saeimas vēlēšanām. Iespējams, lēmums tikšot pieņemts šoruden. Pašlaik viss esot atkarīgs no sponsoriem – uzņēmējiem. Ja viņi akceptēs ideju, tad latviešu dievinātais nenokautējamais tautas mīļais kalps dosies uz tetovēšanas mākslas centru Japānā jeb Kalifornijā. Dārgajā tēvzemē atgriezīsies pilnīgi cits divkājainais veidojums. Psihologi perfekti zina par tetovējumu atbalsi attiecīgā indivīda smadzenēs un dvēselē. Psiholoģiskās pārmaiņas ir grandiozas. No tām neizvairīsies arī Repšes kungs. Bet tās pagaidām ir tikai baumas. Turklāt baumas vienīgi Pārdaugavā.

Politiskajai stratēģijai ir jāpieskaņojas jaunajiem dzīves apstākļiem un jaunās paaudzes socializācijas formātiem. Tā tam ir jābūt, neskatoties pat uz to, ka digitālie cilvēki un viņu izmantotās informācijas tehnoloģijas spēj ievirzīt dzīves procesus sev optimāli piemērotā gultnē bez politiķu aktīvas līdzdalības.

Arī mūsdienās zem šīs Saules nekas liels nav principiāli mainījies. Cilvēki izdomā un izgatavo jaunus kultūras artefaktus (šajā gadījumā informācijas tehnoloģijas). Tie tūlīt sāk to autoriem diktēt savus noteikumus. Viss beidzās ar to, ka cilvēki pārkārto savu dzīvi atbilstoši kultūras jauno artefaktu diktētajiem noteikumiem. Tāpat viss beidzās ar to, ka kultūras jaunos artefaktus kādi spēki sāk apzināti izmantot savtīgās interesēs. Tā tas bija agrāk. Tā tas notiek pašlaik.

Tagad digitālās informācijas tehnoloģijas noteikti spēki arī izmanto savu interešu realizācijai. Taču vēl nesen neviens par to nedomāja. Kad militārie zinātniski pētnieciskie centri atdeva savu tehnoloģisko produktu ARPANET civiliedzīvotājiem interneta izveidei, tad neviens neparedzēja, piemēram, PRISM programmas iespējamību.

Tiesa, Z.Bžezinskis jau 1968.gadā izdeva grāmatu „Amerika tehnotronajā laikmetā”. Tajā viņš tālredzīgi paredzēja minēto programmu PRISM un citas cilvēku izsekošanas perspektīvas: „Strauji pieaugs iespējas nodibināt indivīdu sabiedrisko un politisko kontroli. Būs iespējams pakļaut katru cilvēku dinamiskai kontrolei, ieskaitot personas datus par veselību un uzvedību”.

Taču mūsdienās izpaužas būtiskas atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējiem laikmetiem. Mūsdienu vēsturiskā atšķirība ir tā, ka cilvēki ir radījuši tādu tehnoloģiju, kas viņus pašus tagad izmaina bioloģiskajā līmenī. Informācijas tehnoloģijas formē hominīdu īpašu bioloģisko tipu.

Šai negaidītajai un intelektuāli intriģējošajai situācijai ir pievērsta daudzu zinātnieku uzmanība. Jau mazliet agrāk viņi ievēroja, ka informācijas tehnoloģijas izmaina ne tikai patērēšanas stereotipus, bet pašu cilvēku.

Tagad novērojumu amplitūda ir ievērojami plašāka. Rietumu pasaulē pazīstamais angļu sabiedriskais darbinieks un biologs sers Džuliāns Hakslijs jau pirms laba laika nepārprotami pateica, ka „bioloģijai ir jābūt galvenajam instrumentam sabiedrības zinātniskajai sociālajai organizācijai”.

Cilvēku radītās tehnoloģijas izmaina cilvēku dzīvi tik lielā mērā, ka var droši runāt par civilizācijas jaunas paradigmas veidošanos. Agrākajos laikmetos tas tā nebija vai nebija tik spilgti. Cilvēki vienmēr radīja kaut ko tehnoloģiski jaunu. Taču jaunā tehnoloģija ne vienmēr izmainīja civilizācijas pamatsistēmu (paradigmu). Pamatoti var uzskatīt, ka mūsdienās strauji mainās civilizācijas paradigma. Viens no galvenajiem pārmaiņu faktoriem ir informācijas tehnoloģijas.

Saprotams, politiķi pastāvīgi ir rūpējušies par cilvēka interesēm. Tas uzskatāmi atspoguļojās politisko partiju programmās. Šajā ziņā pat ir konstatējamas vairākas likumsakarības.

Stabila likumsakarība ir šāda. Savas programmas tradicionāli sāk ar cilvēka slavināšanu un dažādiem skaistiem solījumiem cilvēka dzīves uzlabošanā tās partijas, kurās apvienojās politiski ambiciozi, taču politiski un valstiski mazspējīgi indivīdi. Viņi savu reālo sociālo un profesionālo nevērtību un mazvērtības kompleksu maskē ar demagoģiskām konstrukcijām. Par viņu politiskās demagoģijas uvertīru kļūst sentimentāls un konceptuāli triviāls skaņdarbs ar pievilcīgi glumu nosaukumu „Cilvēks”. Tās ir partijas, kuru praktiskajai darbībai nav nekāda valstiskā un politiskā vērtība. Parasti tās realizē valdošās kliķes politiku, kurai nav nekā kopēja ar sabiedrības un valsts interesēm. Pēcpadomju laikā prioritāte ir kriminālās jaunburžuāzijas (padomju laika antropoloģisko atkritumu) interešu lobēšanai.

Pie mums ar iedaļu „Cilvēks” savus programmatiskos švirkstējumus teciņus sāk partija „Vienotība” un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Tātad sāk tejieniešu šķobīgi un šļaugani nekompetenti tašķījošās partijas, par kurām pašlaik vislielākā interese ir visāda veida nacionālās nelietības taranējošajam Visaugstākā soģa talārā dekorētajam virtuālās elektroniskās sfēras „Tautas tribunālam”, vēloties pēc iespējas ātrāk izpildīt ASM nacionālajiem nodevējiem.

Abas partijas ietilpst valdošajā koalīcijā. Tā ir apskaužami gudra un morāli tīra koalīcija, kuru Valsts prezidents š.g. aprīlī nosauca par „vājprāta murgu”. Savukārt koalīcijas „ļoti nekoleģiālo” morālo līmeni nesen (internetā š.g. 3.augustā) precīzi raksturoja viens brašs jauneklis no minētās jautrās kompānijas: „Aizmuguriski tiek iedarbinātas veselas PR armijas, lai viens otru kostu nost. Jebkurā brīdī var sagaidīt naža dūrienu mugurā. Parasti tiek izvēlēts kāds cilvēks, kuru sist, lai gremdētu visu partiju. Pirms neilga laika tā bija Žaneta Jaunzeme-Grende. "Vienotība" ir meistars uz šīm metodēm."

Bet tagad uzmanīgi padomāsim. Kādu kolektīvu mūsu sabiedrībā vēl var raksturot tādiem vārdiem? Vājprāta murgi, viens otru kostu nost, jebkurā brīdī var sagaidīt naža dūrienu mugurā... Vai pie mums tādiem vārdiem var raksturot kāda cietuma kontingentu? Protams, nevar. Cietumnieki ir salīdzinoši solidāra un koleģiāla publika. Vai tādiem vārdiem var raksturot kādu darba kolektīvu? Protams, nevar. Darbavietā tādas savstarpējās attiecības nepieļauj ne īpašnieki, ne viņu menedžeri.

Uzmanīgo pārdomu rezultātā var ātri atklāties, ka tikai mūsu parlamenta vairākumu var raksturot tādiem nenormāliem vārdiem. Mūsu parlamenta vairākums ir kaut kas daudz riebīgāks un nelietīgāks par jebkuru savstarpēji naidīgu bandītu bandu.

Tāda riebīga un nelietīga aina atklājās tautas kalpu formējumā, kas tajā pašā laikā nekaunas skaļi muldēt par „cilvēku” un sola mums visgrandiozākos cilvēciskos labumus. Skaidrs, ka partiju līderi un ideologi sabiedrībai pūš miglu acīs. Lieki būtu atgādināt, ka sabiedrībai nav veselīgi uzticēties cilvēkiem, kas paši uzvedās kā deģenerāti.

Abu savā zemiskumā lielisko politisko organizāciju programmu iedaļas „Cilvēks” saturs atspoguļo otru stabilu likumsakarību. Proti, naivo māniju sentimentāli skaisti uzskaitīt vispārcilvēciskās eksistences pamatelementus: cilvēka pašrealizācijas iespējas, vienlīdzību, līdztiesību, veselību, izglītību, labklājību, dzīves komfortu utt. Politiķi sola darīt visu, lai pozitīvi izmainītu cilvēku dzīvi visos eksistenciālajos pamatelementos. Viņi uzlabos veselības aizsardzību, izglītības sistēmu, tiesisko iekārtu utt.

Labi ir zināms, ka jau sen (no XX gs. otrās puses) tamlīdzīgi solījumi ir pārvērtušies par vispārcilvēciskās dogmatikas elementiem. Sabiedrība neuzticas tamlīdzīgiem solījumiem. Sastopoties ar tamlīdzīgiem salkaniem solījumiem, prieka un uzticības asaras nav acīs pat elektorāta vissentimentālākajām dāmām. Partiju programmu vērtējumos valda ideāla vienprātība: tā ir primitīva un ciniska politiskā demagoģija jeb, kā tautā saka, miglas pūšana cilvēku acīs.

Šajā ziņā tipisku paraugu demonstrē partija „Vienotība”. Tās programmā ir atsevišķa iedaļa „Jaunatnes politika”. Tajā ir teikts: „Garīgi un fiziski attīstīta, vesela, daudzpusīgi izglītota, sociāli nodrošināta, radoša un dzīvespriecīga jaunatne ir mūsu valsts nākotnes pamats. Bet 20 gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas jaunatnes perspektīva nav bijusi valsts politikas darba kārtībā, taču šāda nostāja apdraud sekmīgu un mērķtiecīgu Latvijas attīstību un pastāvēšanu, kurpretim Eiropas institūcijās jaunatnes jautājumi vēl nekad nav apspriesti tik aktīvi, jo straujā novecošana ir kļuvusi par Eiropas kopīgu problēmu.

 Mēs piedāvājam iedzīvināt jaunu pieeju valsts un sabiedrības attīstības plānošanā, nodrošinot stratēģiskas investīcijas jaunatnes attīstībā un darbā ar jaunatni un veidot vienotu jaunatnes valsts atbalsta politiku. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību jaunatnes izglītībai, jau skolā attīstot radošumu, iniciatīvu un uzņēmīgumu, sniegt komercizglītības pamatus un iespēju izvēlēties karjeru, lai iegūtu labākas starta pozīcijas darba tirgū, ir nepieciešams rūpēties par jauniešu veselību, atbalstot veselīgu dzīvesveidu, sportiskās aktivitātes un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu."

Minētie vārdi ir ne vien melīgi solījumi bez elementāra izpildījuma (piemēram, izglītībā), bet arī apskaužami novecojuši un sociāli arhaiski solījumi. Tie drūmi atgādina PSKP demagoģisko retoriku. PSKP dokumenti bija jālasa nabaga studentiem. Gadu desmitiem neviens neticēja PSKP solījumiem. Tagad nekas nav būtiski izmainījies, jo nav iemesls ticēt arī kapitālistiskās brīvvalsts partiju solījumiem.

Cilvēkam un tajā skaitā jaunam cilvēkam tagad ir vajadzīga cita veida valsts aizsardzības un pašaizsardzības stratēģija. Demogrāfiskās pārejas laikā, kad rodas planētas civilizācijas jauna paradigma, cilvēka problēma ir galvenā.

Tai ir gan bioloģiska, gan sociāla ievirze. Par bioloģisko ievirzi jau tika minēts. Sociālā ievirze attiecas uz cilvēka vietu sabiedrībā – viņa izglītību, karjeru.

Saprotams, bioloģiskā ievirze ir organiski vienota ar sociālo ievirzi. Par to atklāti izsacījās jau minētais Sers Džuliāns Hakslijs: „Iedzīvotāju zemākie slāņi vairojās pārāk ātri. Tādējādi viņiem nav jānodrošina pārāk viegla pieeja ārstēšanai, atpūtai, bērnu dzemdēšanai, bet nestrādāšana ilgu laiku ir attaisnojums viņu sterilizācijai."

Šodien ir labi zināms viens moments. Proti, uz planētas ir spēki, kuriem ir ne tikai „iedzīvotāju zemākie slāņi” (tātad – sociālās grupas), bet arī neizdevušās valstis (slavenais Failed States reitings) ar adekvātām tautām. Šie spēki dara visu, lai ekspluatētu „neizdevušos materiālu” , kā arī ierobežotu viņu dzimstību un attīstību.

Lūk, par ko ir jārūpējas cilvēka valsts aizsardzības stratēģijas autoriem, kā arī pašam cilvēkam. Nacionālās suverenās valsts politiķu pienākums ir sargāt savus pilsoņus no dažāda veida politiskās un sociālās augstprātības, ko tagad neslēpj bioloģiski izredzētās elites transnacionālās grupas un lielvalstu „kreatīvās šķiras”.

Jaunā paaudze ir jāaizsargā no bioloģiskās konkurences visās dzīves sfērās. „Balto” rases vēsturē tas ir unikāls konkurences veids, kas ietilpst jaunās civilizācijas paradigmā. Unikalitāte izpaužas šī konkurences veida publiskajā legalizācijā un propagandā „balto” rases kontekstā.

Saprotams, agrāk arī ņēma vērā cilvēka īpašības, izlemjot viņa vietu ražošanā, pārvaldē u.c. Taču agrāk nekad netika publiski uzsvērts bioloģiskais faktors. Par to nerakstīja grāmatas. Par to neorganizēja simpozijus.

Agrāk nekad nerunāja par liekajiem „baltajiem” cilvēkiem (eigēnikas pasākumiem ir objektīvi līdzsvaroti sociālie argumenti). Svarīgi ir ņemt vērā, ka jēdzieni „postcilvēks” un „postkultūra” tiek attiecināti tikai uz „baltajiem” cilvēkiem. Viņu aprindās sāk veidoties melns un duļķains biezenis.

Jau pirms laba laika ir sācies anonīms karš par cilvēku un tautu planetārajām perspektīvām. Šajā karā milzīga, ja ne galvenā, loma ir digitālajai paaudzei un informācijas tehnoloģijām.

Attieksme pret informācijas tehnoloģijām ir divējāda. Vienu pozīciju ilustrē jau citētais Z.Bzežinska viedoklis. Diametrāli pretēju pozīciju var ilustrēt ar A.Saharova vārdiem. 1974.gadā izdotajā grāmatā „Pasaule pēc pusgadsimta” viņš sapņo par informācijas tehnoloģiju lielisko iespēju ļaut katram cilvēkam „jebkurā brīdī lasīt jebkuru grāmatu, rakstu, saņemt jebkuru izziņu”. Viņaprāt informācijas tehnoloģijas veicinās „individuālo aktivitāti”.

Saprotams, piepildās arī A.Saharova sapnis. Ja cilvēkam ir galva, tad viņš Internetā lasa grāmatas, rakstus, Vikipēdijas izziņas. Taču apmēram no 2004.gada ir sākusies informācijas tehnoloģiju konsolidēta izmantošana saskaņā ar Z.Bžezinska formulēto prognozi. Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par cilvēku fundamentālas izsekošanas un psiholoģiskās ietekmēšanas instrumentu.

Jauno paaudzi audzināt un izglītot saskaņā ar kultūras klasiskajām tradīcijām, normām un vērtībām kļūst arvien grūtāk. Iemesls nav noslēpums. Civilizācijas paradigmas maiņā arvien pamatīgāk tiek iesaistīti informatīvā kara mehānismi. Tas ir vajadzīgs tiem pašizslavētajiem bioloģiski kvalitatīvajiem spēkiem, kuri rūpējās par savu privilēģiju saglabāšanu un nostiprināšanu jaunajos demogrāfiskajos apstākļos. Šie spēki pašlaik aktīvi realizē noteiktu globālo projektu.

Uz šī fona „Vienotības” vārdi par „radošu un dzīvespriecīgu jaunatni” ir smieklīgi. Faktiski mums jau ir radoša un dzīvespriecīga jaunatne. Pat pārāk radoša un dzīvespriecīga. Viņu radošums un dzīvespriecīgums satrauc un atbaida.

Lielā mērā to ir panākuši globālā informatīvā kara ģenerāļi. Tā ir garīgi kropla jaunatnes daļa, kura arī pie mums stimulē analītisko sarunu par postcilvēku ģenēzi. Šīs jaunatnes daļas anarhisma kredo ietilpst jebkuras hierarhijas noliegšana, kultūras mantojuma, visu sociālo institūtu, zinātnes un mākslas ignorēšana.

Teiksim, mūsu Interneta komentāru planktonam nav vajadzīgs ne Sokrāts un Platons, ne Rainis un Tolstojs. Viņi neizjūt nekādu pietāti pret lielu personību un personību vispār. Viņi paši uz planētas ir visgudrākie un viszinošākie, bravūrīgi šļupstot par jebkuru tēmu visos saitos. Paši šļupst un paši viens otru uzmundrina šļupstēt.

„Vienotības” papīrā ir pareizi norādīts, ka „jaunatnes perspektīva nav bijusi valsts politikas darba kārtībā, taču šāda nostāja apdraud sekmīgu un mērķtiecīgu Latvijas attīstību un pastāvēšanu”.

Tas ir pareizi. Par jauniešiem neviens nedomāja un pa īstam nedomā arī pašlaik. Pēcpadomju gados visa nacionāli politiskā enerģija tika veltīta zagšanai un blēdībām, nekautrējoties apzagt savu jauno paaudzi, sākot no dzemdību nama. Visa nacionāli politiskā enerģija tika vēltīta visdažādāko resursu un tajā skaitā antropoloģisko resursu uzdāvināšanai ārzemniekiem. Par svētu pienākumu tika pasludināta valsts suverenitātes uzdāvināšana citiem.

Jaunajām informācijas tehnoloģijām ir specifiskas vājības. Tā, piemēram, Internets sniedz informācijas brīvību un neierobežotu starppersonālo komunikāciju. Tādām priekšrocībām it kā vajadzētu nostiprināt patstāvīgu domāšanu un idejiski patstāvīgu darbību sociālajā jomā.

Taču reāli tas tā nenotiek. Jaunajām informācijas tehnoloģijām piemīt fenomenālas spējas cilvēkus padarīt sociāli infantilus un viņus pārvērst par patstāvīgi totāli nedomājošām būtnēm. Turklāt šādu rezultātu var viegli panākt, maskējoties ar demagoģiskām deklarācijām par informācijas brīvību, uzskatu brīvību, ekspertu neatkarību u.tml.

Jaunās informācijas tehnoloģijas paver ceļu cilvēku (praktiski visvairāk jauniešu) emocionālo resursu izmantošanai. Manipulāciju tehnoloģiju viena no vislielākajām kaislībām ir izmantot emocijas, pamatīgi samazinot jebkura satura idejisko jēgu. Manipulatori pirmkārt un galvenokārt vispirms tiecas idejas atdalīt no emocijām (emocionālajiem simboliem).

Visi esam ievērojuši teksta apjoma samazināšanos. Jaunajās informācijas tehnoloģijās teksta apjoms sistemātiski kļūst arvien lakoniskāks – slavenās 140 zīmes un vēl mazāks zīmju skaits telefoniskajos sūtījumos.

Faktiski tas ir apzināti tendēts process. Tā mērķis ir panākt, lai cilvēks vienā vai dažos vārdos apliecinātu tikai savu emocionālo reakciju. Garāki un pavisam gari teksti nav vēlami. Tajos sākās prāta darbība. Cilvēks sāk apdomāt, analizēt, pētīt, vispārināt. Tas nav vēlams. Vēlama ir tikai cilvēka emocionālā reakcija. Nav vēlama racionālā pieeja. Vēlama ir emocionāli iracionālā pieeja. Racionālā pieeja var radīt priekšstatu par sociālajām tendencēm un cilvēka vietu sociālajos procesos. Tas nav vēlams. Vēlams ir vienīgi emocionālais bļāviens.

Starp citu, galvenokārt emocionālie bļāvieni demonstrēja čehu jaunatnes attieksmi pret apcūkotā ķermeņa īpašnieku Valsts prezidenta vēlēšanās. Tas pats gaida arī impozanto Repšes kungu, ja viņš nolems savu ādu ziedot izsenis pateicīgajai latviešu tautai.

Tomēr būsim godīgi pret Repšes kungu. Par laimi uz viņu neattiecas latviešu klasiskā nepateicība. Vērtīgās tautas nepateicību nākas izbaudīt cilvēkiem ar reālu ieguldījumu latviešu kultūrā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...