Diezgan uzskatāmi var redzēt, ka vakcinācija samazina mirstību
Ilmārs Poikāns24.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
SPKC nopublicējis datus par mirstību nevakcinēto, daļēji vakcinēto un pilnībā vakcinēto vidū uz 100 tūkstošiem attiecīgas grupas cilvēkiem. https://www.spkc.gov.lv/lv/covid-19-statistika. Atkal pienācis laiks ātrai datu analīzei "uz salvetes".
Ātram datu avotam parasti izmantoju Our World in Data, šajā gadījumā cilvēku skaitu pēc saņemtām vakcīnas devām, lai novērtētu visu trīs grupu lielumu. Skat. https://bit.ly/3u7XjQP
Noskaidrosim vidējo grupas lielumu (nav nepieciešama liela precizitāte):
1) Pilnībā vakcinēto skaits 1. augustā 683 000, 1. septembrī – 763 000. Pieaugums 80 000 daudzmaz vienmērīgs. Vidēji 723 000. SPKC grafikā pie pilnībā vakcinētiem pieskaita tos, kam pagājušas vēl 14 dienas pēc pēdējās vakcīnas devas. Tas nozīmē, ka jāatņem ap 80 000 / 31 * 14 = 36 000. Tātad grupas lielums ap 723 000 – 36 000 = 687 000.
2) Daļēji vakcinētie ir pagaidu stāvoklis, Pieaugums daudz maz vienmērīgs no 69 000 līdz 81 000. Vidēji 75 000. Šai grupai jāpieskaita tie, kas saņēmuši pēdējo devu, bet vēl nav pagājušas 14 dienas. Tātad grupas lielums ap 75 000 + 36 000 = 111 000.
3) Nevakcinēto skaits ir visi atlikušie. Ar iedzīvotāju skaitu 1,870 miljoni tie būtu 1 870 000 – 687 000 – 111 000 = 1 072 000.
Pārbaudām šos skaitļus, vai nav pretrunā ar SPKC grafika datiem. Normāli būtu, ja SPKC publicētu pilnus izejas datus, tad varētu veikt saturīgāku analīzi un ātrāk, un nebūtu "jāvingro" kā iepriekšējā paragrāfā:
1) Miruši 2 pilnībā vakcinētie. 2 / 687 000 * 100 000= 0,3.
2) Miruši 2 daļēji vakcinētie. 2 / 111 000 * 100 000 = 1,8 (grafikā 1,9, bet ir ok, grupas lielums 108 000 dotu jau 1,9. Precīzāk rēķinot, pilnībā vakcinētā grupa ir mazliet lielāka, bet šī mazāka).
3) Miruši 18 nevakcinētie. 18 / 1 072 000 * 100 000 = 1,7.
Kāds tad varētu būt izskaidrojums vienai no pirmajām domām, kas iešaujas prātā, apskatot SPKC grafiku, - vai tiešām daļēji vakcinēti cilvēki mirst biežāk nekā nevakcinēti? Analizējot datus, vienmēr vēlams izvirzīt vairākas ticamas hipotēzes, kas izskaidro redzamo, piemēram:
1) Daļēji vakcinēto grupa ir ļoti maza, salīdzinot ar abām citām. Pat +/- 1 nāve, kas var būt dabiskass svārstības, ļoti būtiski iespaido rezultātu. Piemēram, ja būtu nomiris 1 cilvēks no grupas, tad biežums būtu tikai 0,9. Ja būtu nomiruši 3 cilvēki, tad 2,8. Nākamo mēnešu dati nostabilizēs šo rādītāju un varēs kaut ko vairāk spriest pēc tā vairāku mēnešu vidējās vērtības.
Salīdzinot abās pārējās grupās, +/- 1 nāve neko būtisku (no vakcinācijas efektivitātes viedokļa) nemaina - pilnībā vakcinētiem 1 mirušais - 0,1, 3 mirušie - 0,4. Nevakcinētajiem 17 mirušie - 1,6, 19 mirušie - 1,8.
2) Iespējams, ka pēc pirmās vakcinācijas ir posms, kad riskantāk saslimt ar C19. Tā kā SPKC nav sniedzis papildinformāciju, vai mirušie bija veselīgi, ar citām kaitēm, cik veci, vai vakcinējās, nezinot, ka bija jau inficēti, vai inficējās, kad bija jau tuvu otrai devai, tad te pārāk plašs lauks ar pieņēmumiem un variantiem, lai no malas kaut ko pateiktu, kas būtu balstīts konkrētos faktos.
Tā kā ir liela nenoteiktība par daļēji vakcinēto mirstību (redzēju pat kāda pediatra apgalvojumu, ka daļēji vakcinēto lielā mirstība mākslīgi samazina redzamo vakcinēto mirstību), tad novērtējam vakcinēto mirstību no augšas, pieskaitot mirušos no daļēji vakcinēto grupas. Sanāk (2 + 2) / (687 000 + 111 000) * 100 000 = 0,5.
Es teiktu, ka diezgan uzskatāmi var redzēt, ka vakcinācija samazina mirstību. Bet nu to var redzēt tikai tad, ja prātu neaptumšo akla ticība vai bailes no vakcīnas.
P.S. Nevakcinēto grupā ir pieskaitīti visi bērni līdz 12 gadiem, kuri nemaz nevar vakcinēties. Korektāk būtu tos ~250 000 izņemt no nevakcinēto grupas, un tad mirstība sanāktu 18 / (1072 000 – 250 000) * 100 000 = 2,2.
P.P.S. Vēl korektāk, lai nebūtu "vidējās temperatūras slimnīcā" dati, vajag sadalīt mirušos vismaz divās grupās - līdz N gadiem, kad mirst pavisam reti, un grupā N+ gadi, kurā ir nospiedošā daļa no mirušajiem. Tas prasa pārāk detalizētus datus un vairs neietilpst aprēķinos "uz salvetes malas".
P.P.P.S. Raksta lasītāja piedāvāja izdalīt atsevišķi pārslimojušo, bet nevakcinēto grupu. Diemžēl nav iespējams to izdarīt precīzi. Bet skaidrs ir viens - ja to izdarītu, tad mirušo skaits (dalāmais) praktiski būtu tāds pats, bet samazinātos nevakcinēto grupas lielums (dalītājs), un attiecīgi mirstība (dalījums) būtiski lielāks.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
