Iesaki rakstu: 
Valdības “kāpostgalva” (subjektīvs epitets galvenajam “kāposta” dāļātājam) Kariņš nozīmējis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas (lasi – priekš “cienījamiem cilvēkiem” radītas barotavas) speciālistu Ņikitu Trojanski par pārmijnieku, kura prognožu dēļ valdības vilciens epidemioloģiskajos jautājumos aizgājis pa katastrofāli nepareizām sliedēm.
Tas ļauj huntai ar it kā neaptraipītu mundieri piekāpties tautas spiedienam un atcelt segregācijas sertifikātu darbību iekšzemē vismaz uz priekšvēlēšanu laiku. Skaidrs, ka pasakas Ņikita stāstīja pēc priekšraksta, tālab ar “spalvainās rokas” glāstīto puiškānu nekas slikts nenotiks. Ja ne pašreizējais, tad cits “robs” atradīsies.
Tikmēr Minhauzens epidemiologa amatā Trojanskis turpina smīdināt latvzemiešus ar kapeņu stāstiņiem par kovidžemu: “Mani visvairāk uztrauc tas, ka mirstības pieaugums Latvijai tikai priekšā.” Déjà vu: kovids ņems priekšā! Acīmredzot aiz jaunuļa stāv iespaidīgi bonzas, kam jāpagūst nokārtot šeftes, pirms pučisti sāks piemērīt tautas draugu viepļus, pārkliedzot viens otru: “Es, es dabūju cauri ierobežojumu atcelšanu!”
Diemžēl šausmenītēm ir dubults dibens – jāpanāk, lai tauta vieglprātīgi attiecas pret patiesām nāves briesmām. Lai nelgas varētu ņirgt par tiem, kas dalās ar pasaulslavenu mediķu un zinātnieku prognozēm par “glābējpošu” graujošo iedarbību uz veselību, – tu jau tāds pats kā Trojanskis.
Skumīgākais, ka neaptēstais puišelis šoreiz pravieto gandrīz precīzi. Mirstības kāpums patiešām ir gaidāms. Tikai no pošu pret kroņa vīrusu blaknēm. Īstenībā kaulainās pļauja jau ir sākusies, taču to pagaidām izdodas notušēt, stingri turot medijus grožos. Turklāt ļautiņi neredz kopsakarību, kad tuvinieks vai paziņa aiziet aizsaulē kādas hroniskas slimības dēļ, kas līdz liktenīgai potei mierīgi “dusēja”. Nesaprot, ka “skuju takas” pēc elementārām kaitēm ir potētāju klātas.
Tāpat ieteiktu pāragri neļauties eiforijai. Joprojām pastāv variants, ka hunta līdz pēdējam turēsies pie “zvēra zīmes” darbaļaudīm, izliekoties, ka šis jautājums ir mazsvarīgs. Cilvēces atiestatītāji un viņu depopulācijas plāni nekur nav pazuduši. Turklāt, pat ja spaidu potēšanu un diskrimināciju pēc medicīniskām pazīmēm “iesaldēs”, nedrīkst nodot aizmirstībai neģēļu famīlijas un partijas. Vienlaikus jāsaprot, ka līdzšinējie potētāji pēc vēlēšanām uzreiz sametīsies kopā, lai pabeigtu iesākto tautas izdeldēšanu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
