Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv pamatotas bažas, ka Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) neliels personu loks izmanto personiskā labuma gūšanai, turklāt slimnīcā "sistēma" ir izveidota tā, lai pētījumus būtu iespējams veikt, vispār apejot slimnīcu, un attiecīgi visus ienākumus iebāzt to veicēju kabatā, - arī tas minēts slimnīcas Finanšu departamenta direktora Jura Lāča dienesta ziņojumā, kas nonācis Pietiek rīcībā. Šodien pilnā apmērā publicējam šo ziņojumu, kā arī ziņojumā minētā slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītāja Daiņa Krieviņa skaidrojumus šai sakarā.

"Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei A.Čakšas k-dzei, valdes loceklim N.Štāla k-gam - dienesta ziņojums

Ar šo es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākām lietām, kuru nesakārtošanas gadījumā pastāv pamatotas bažas, ka, iespējams, slimnīcas infrastruktūra bez maksas tiek izmantota komercpētījumu veikšanai un personīga labuma gūšanai. Bez tam neskaidrā situācija ar klīnisko komercpētījumu un pacientu uzskaiti, nespēja sniegt skaidru informāciju par reālo situāciju var vēl vairāk pasliktināt Slimnīcas reputāciju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi šo aktivitāti sakārtot, bet man nezināmu iemeslu dēļ tas vienmēr ir bijis nobremzēts agrīnā stadijā.

Finanšu departaments ir apkopojis Slimnīcas rīcībā esošo informāciju par klīnisko pētījumu organizāciju un uzskaiti, kā rezultātā ir radušies virkne secinājumu, kurus uzskaitīšu zemāk:

1. Darbu ar klīniskajiem pētījumiem organizē un autonomi pārvalda Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs D.Krieviņš. Reāli viņu neviens nekontrolē, un no minētās personas puses nav arī bijusi novērota vēlme sakārtot esošo situāciju atbilstoši labas prakses principiem;

2. 1 pētījuma ietvaros tiek slēgti 2 līgumi;

a. Ar slimnīcu tiek slēgts vispārīgs līgums par pētījumu un infrastruktūras izmantošanu;

b. Pasūtītājs ar pētnieku slēdz līgumu par samaksu un konkrētu pētījuma plānu. Slimnīcai (ne netiešajam vadītājam, ne valdei) par šo līguma saturu nav nekādas informācijas.

3. Uzskaite tiek veikta ar Slimnīcu nesaistītās datu bāzēs. Klīniskie pacienti netiek reģistrēti ne Ārsta birojā, ne kādā citā Slimnīcas pārziņā esošā datubāzē. Līdz ar to šobrīd nav reālu iespēju pateikt cik klīnisko pētījumu pacientu (ambulatorie un stacionārie) atrodas slimnīcā vai piedalās pētījumu programmā;

4. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem. Saskaņā ar noteikto kārtību pētījumu ietvaros pasūtītājs apmaksā veiktos izmeklējumus (ar uzcenojumu 5% pēc PSKUS cenrāža vai pilnīgi cita cenrāža) un kompensē citas izmaksas. Bet arī to diemžēl nav iespējams reāli pārbaudīt, jo pacienti netiek reģistrēti un no rēķina nav iespējams precīzi saprast kas tieši ir veikts pacientam (skat. 1 pielikumu);

5. Eksistē ierobežots pētnieku loks, kuri nodarbojas ar komercpētījumiem, un ir neskaidrs pētījumu piesaistes un realizācijas process. Piemēram, Onkoloģijas klīnikas vadītāja G.Purkalne vienlaicīgi piedalās dažādos 15 pētījumos, Uroloģijas centra vadītājs E.Vjaters - 12 pētījumi, Endokrinoloģijas centra vadītājs D.Pīrāgs - 11, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs A.Ērglis - 10 pētījumi, Asinsvadu ķirurģijas klīnikas ārsts D.Krieviņš - 10 pētījumi un Bronholoģijas dienesta vadītāja - A.Babjoniševa - 7 pētījumi;

6. Visticamāk pētnieki pētījumus veic darba laikā, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas netiek atspoguļots tabelēs. Ja tā, tad pastāv jautājums par to vai pareizi tiek aprēķināts un izmaksāts atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem;

7. Nav iespējams nekādi pārbaudīt, vai no komercpētījumu ieņēmumiem atskaitītie līdzekļi nosedz reālās Slimnīcas izmaksas;

8. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem, kā rezultātā nav pārliecības par to vai netiek izmantoti valsts resursi šīs aktivitātes veikšanai;

9. Tehniski ir iespējams veikt pētījumus, pilnībā apejot Slimnīcu;

10. Noslēgto līgumu nosacījumi ne vienmēr akceptējami no risku viedokļa;

11. Tehniski ir iespējams organizēt darbu tā, ka prioritāri tiek strādāts ar tiem pacientiem, kuri ietilpst klīnisko pētījumu programmā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt gan stacionāro, gan ambulatoro klīnisko komercpētījumu pacientu reģistrāciju;

12. Iztrūkst līgumu pārvaldība no Slimnīcas puses, kā rezultātā nav iespējams plānot naudas plūsmu. Bez tam, atrisinot augstākminētos punktus noteikti ir iespējams palielināt Slimnīcas ieņēmumus un novirzīt iegūtos resursus pamatdarbības nodrošināšanai.

Lūdzu atbilstoši rīkoties, ņemot vērā augstākminēto problēmu nopietnību.

Ar cieņu Juris Lācis, Finanšu departamenta direktors

Rīga 2015. gada 18. marts."

Atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs prof. Dainis Krieviņš:

"Attiecībā uz Dienesta ziņojumu, tajā skarti jautājumi, kuru risināšana jau bija uzsākta ar mērķi uzlabot virkni procesu, lai klīnisko pētījumu sistēma kļūtu caurskatāmāka.

Jāpiebilst, ka daudzi darba ziņojumā veiktie secinājumi norāda, ka nepieciešama padziļināta izpratne par klīnisko pētījumu veikšanas, uzraudzības un atskaišu sniegšanas pamatprincipiem un specifiku.

1. Klīnisko pētījumu daļa pakļaujas atbilstoši struktūrā izveidotajam Attīstības departamentam. Juridiski un finansiāli līgumus ar pasūtītāju par klīniskā pētījuma veikšanu slēdz slimnīcas valde. Līgums tiek saskaņots ar atbilstošām slimnīcas struktūrvienībām un juristiem. Savukārt, par klīniskā pētījuma izpildi atbilstoši līguma priekšmetam ir atbildīgs pētnieks, par ko tiek noslēgti atsevišķi līgumi starp pētnieku un Slimnīcu par katru konkrētu pētījumu.

Visi pētījumi slimnīcā norit atbilstoši labas prakses principiem. Par to ir liecinājuši atzinumi no multipliem Latvijas un ārvalstu auditiem, tajā skaitā FDA (Food Drug Administration, ASV). Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa veic precīzu klīnisko pētījumu līgumu un ar tiem saistīto datu uzskaiti. Šobrīd norit darbs, lai uzlabotu slimnīcas grāmatvedības un līgumu uzskaites sistēmā atspoguļoto informāciju un tās kvalitāti.

2. Tā ir gan Latvijas, gan starptautiska prakse slēgt divus līgumus. Dažkārt pētījumos tiek slēgti pat vairāki līgumi atsevišķu pētniecības aktivitāšu izpildei. Tā tas notiek gan citās Baltijas valstīs, gan vairumā Eiropas valstu. Šobrīd līgumi ir konfidenciāli un par tā saturu trešajām pusēm informācija nav pieejama. Taču situācija mainīsies līdz ar jaunās Eiropas Savienības direktīvas par klīniskajiem pētījumiem ieviešanas, kad visi līgumi būs publiski pieejami.

3. Pilna informācija par pacientiem, kuri piedalās pētījumos ir pētniecības dokumentācijā  un obligāta visiem klīniskajiem pētījumiem. Līdz ar to bažas par kāda pētījuma pacienta nereģistrēšanu nav iespējama (to nepieļauj pētniecības process).

4. Pirms katra pētījuma tiek izvērtēts, cik papildus ikdienas ārstniecības procesam ir nepieciešams iesaistīt slimnīcas infrastruktūru. Vairums pētījumu neprasa papildus analīžu vai izmeklējumu veikšanu un ir daļa no pacienta ārstniecības procesa (pacienta izmeklēšana, apskate, ārstēšana). Par to pasūtītājs maksā 13% infrastruktūras atskaitījumu. Parasti tas tiek sadalīts pa pacientu vizītēm, lai precīzi apmaksātu darbības, kas veiktas pacientam.

Par katru pacienta apskati vai veikto darbību pētnieks ievada datus pētījuma datu bāzē. Pēc tam to pārbauda pasūtītāja pārstāvis (monitors). Tad, ja dotā aktivitāte ir veikta, dati ir ievadīti precīzi datu bāzē, tiek nosūtīts ziņojums par pacienta vizītes apmaksu. Saskaņā ar MK noteikumiem par pētījuma veikšanu un pētījuma dokumentācijas korektu uzskaiti atbildīgs ir pētnieks.

5. Pētnieka kvalifikācijai ir ļoti augstas prasības, un līdz ar to par vadošo pētnieku var kļūt tie, kuri atbilst noteiktajām prasībām. Vairumā gadījumu pētījumu piesaiste Latvijai un medicīnas iestādei notiek tieši pētnieka starptautiskās atpazīstamības dēļ.

Fakts, ka viens pētnieks vienlaicīgi piedalās vairākos pētījumos, nenorāda uz faktisko aktīvo pētījumu skaitu, jo var būt situācijas, ka pētījums kā tāds ir aktīvs (piemēram, citos centros), bet konkrēti pētniekam šajā slimnīcā pētījums ir neaktīvs, jo nav atbilstošu pretendentu iekļaušanai pētījumā).

Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa aktīvi darbojas, lai iesaistītu jaunus pētniekus un jaunas specialitātes klīnisko pētījumu veikšanā. Tas ir bijis ar slimnīcas stratēģiskais uzdevums pēdējos gadus. Uzsākti jauni pētījumi arī tādās nozarēs kā reanimatoloģija, infektoloģijā, otolaringoloģijā, stomatoloģija."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...