Dienesta izmeklēšanas ziņojums: kāpēc drošībnieku Lazdiņu atstādināja par noklausīšanos lidostā?
PIETIEK04.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publicē tā rīcībā nonākušu šī gada janvārī tapušu konfidenciālu dienesta ziņojumu, kas sniedz detalizētu priekšstatu par to, kā, ar kādu ieganstu un ar kādiem patiesajiem mērķiem Starptautiskajā lidostā Rīga tika iegādāta aparatūra, kuru vēlāk pretlikumīgi izmantoja telefonsarunu noklausīšanai. Ziņojums tapis jau pēc lidostas valdes dažas nedēļas iepriekš pieņemtā lēmuma par Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa un divu viņa padoto - Inta Rubeža un Andra Savko atstādināšanu no amata aizdomās par telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos.
No fona informācijas, kas iegūta no informētiem avotiem, noprotams, ka atbildīgu lidostas darbinieku un lidostā darbojošos uzņēmēju stacionārie telefoni, kā arī uz tiem pāradresētie mobilie tālruņi tikuši noklausīti, lai operatīvi iegūtu informāciju par dažādiem saimnieciskiem, tostarp ar lidostas iepirkumiem saistītiem lēmumiem.
Pastāv aizdomas, ka saimnieciski aktīvais Lazdiņš, kurš jau no laikiem, kad viņš darbojās advokāta Andra Grūtupa birojā un vēlāk premjera Aigara Kalvīša birojā, sevi uzdeva par dažādu politisku un saimniecisku lietu "sakārtotāju", šo informāciju varētu būt izmantojis savtīgiem mērķiem.
Pietiek drīzumā publiskos tā rīcībā nonākušu jaunu informāciju par nesankcionētas izsekošanas un noklausīšanās apmēriem un detaļām lidostā Rīga, kas notikusi Drošības policijas (DP) deguna priekšā. Tiek uzskatīts, ka tas noticis ne bez DP ziņas, kas izskaidro pret Lazdiņu pēc lidostas valdes ierosinājuma notikušās izmeklēšanas novilcināšanu, kā arī vēršanos pret pašiem tās iniciatoriem.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
