Dienesta izmeklēšanas ziņojums: kāpēc drošībnieku Lazdiņu atstādināja par noklausīšanos lidostā?
PIETIEK04.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publicē tā rīcībā nonākušu šī gada janvārī tapušu konfidenciālu dienesta ziņojumu, kas sniedz detalizētu priekšstatu par to, kā, ar kādu ieganstu un ar kādiem patiesajiem mērķiem Starptautiskajā lidostā Rīga tika iegādāta aparatūra, kuru vēlāk pretlikumīgi izmantoja telefonsarunu noklausīšanai. Ziņojums tapis jau pēc lidostas valdes dažas nedēļas iepriekš pieņemtā lēmuma par Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa un divu viņa padoto - Inta Rubeža un Andra Savko atstādināšanu no amata aizdomās par telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos.
No fona informācijas, kas iegūta no informētiem avotiem, noprotams, ka atbildīgu lidostas darbinieku un lidostā darbojošos uzņēmēju stacionārie telefoni, kā arī uz tiem pāradresētie mobilie tālruņi tikuši noklausīti, lai operatīvi iegūtu informāciju par dažādiem saimnieciskiem, tostarp ar lidostas iepirkumiem saistītiem lēmumiem.
Pastāv aizdomas, ka saimnieciski aktīvais Lazdiņš, kurš jau no laikiem, kad viņš darbojās advokāta Andra Grūtupa birojā un vēlāk premjera Aigara Kalvīša birojā, sevi uzdeva par dažādu politisku un saimniecisku lietu "sakārtotāju", šo informāciju varētu būt izmantojis savtīgiem mērķiem.
Pietiek drīzumā publiskos tā rīcībā nonākušu jaunu informāciju par nesankcionētas izsekošanas un noklausīšanās apmēriem un detaļām lidostā Rīga, kas notikusi Drošības policijas (DP) deguna priekšā. Tiek uzskatīts, ka tas noticis ne bez DP ziņas, kas izskaidro pret Lazdiņu pēc lidostas valdes ierosinājuma notikušās izmeklēšanas novilcināšanu, kā arī vēršanos pret pašiem tās iniciatoriem.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
