Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.

Lai glābtu Ministru kabinetu, premjers M.Kučinskis kā risinājumu piedāvā mums ikvienam maksāt 20 eiro mēnesī no savas algas, kas kopā tātad ir 240 eiro gadā. Cik noprotams, tā ir iemaksa, no kuras nomaksāti visi darbaspēka nodokļi, bet nav skaidrs, ko tieši par to varēs saņemt.

Nav skaidrs, kādu summu valsts taisās iegūt, uzliekot jaunu nodevu, un kam ar šo summu pietiks, jo pat ar visoptimistiskākajām prognozēm ar šādu summu var nosegt tikai paaugstinātās mediķu algas un pacienti nekādus uzlabojumus nejutīs.

Šādu risinājumu atbalsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura ienākumiem šāda summa tiešām ir niecīga. Pēc pēdējiem statistikas datiem, neto algu vismaz 450 eiro apmērā saņem tikai 41% strādājošo, un jau šobrīd par veselības aprūpes pakalpojumiem nespēj samaksāt vairāk nekā 36% iedzīvotāju.

Daudziem strādājošajiem ir privātas veselības apdrošināšanas polises, bet tāpat skaitļi ir dramatiski. Arī veselības statistikas dati ir dramatiski uz citu ES valstu fona. Ikviens papildu maksājums ir kā šķērslis saņemt pakalpojumu, un ar šādiem veselības rādītājiem būtu jādomā pretējā virzienā - kā atcelt pacientu iemaksas, izsniegt bez maksas recepšu medikamentus, nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību laikā un vietā.

Ir interesanta premjera M.Kučinska tēze, ka priekšlikums par 20 eiro iemaksu esot jāpieņem, lai nezaudētu Darba devēju konfederācijas un Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu. Bat vai nav vajadzīgs sabiedrības atbalsts? Vai mēs vēlēšanās balsojām par sabiedriskām organizācijām vai par politiskām partijām?

Kādēļ premjeram tik ļoti nepieciešams tieši šo organizāciju atbalsts, nevis koalīcijas atbalsts? Tas nav saprotams, vai arī tā ir kaut kāda jauna politiskās dzīves organizācijas shēma.

Sociālo partneru “uzplaukums” sākās vājo premjeru Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas laikā, kad savas intereses spēja nolobēt dažādas sabiedriskās organizācijas, bet politisko partiju biedri bieži tika uzskatīti par otršķirīgiem cilvēkiem, un neatkarīgi no teiktā visur tika saskatīts politiskais spiediens. Bet, ja šo pašu izteica sabiedriskā organizācija, tad lēmums tika pieņemts kā profesionāls un pieņemts bez liekas vilcināšanās.

To ātri pamanīja izveicīgi ļaudis, un dažādas organizācijas, biedrības un asociācijas sāka augt kā sēnes pēc lietus, turklāt vēl pamanījās savām aktivitātēm piesaistīt Es projektu naudas. Un šī prakse nav beigusies un nu jau ietekmi ir pārņēmusi augstākās varas līmenī.

Veselības ministrei A.Čakšai ir viens no zemākajiem reitingiem valdībā, arī mediķu prestižs sabiedrībā ir zems, jo tās liela daļa ir saskārusies ar augstām izmaksām veselības aprūpē, bet ne ar augstu ārstēšanas kvalitāti, un sliktu attieksmi pret sevi un tuviniekiem.

Lai pieprasītu papildu maksu par medicīnu, valdībai ir jāpiedāvā skaidrs plāns, kur redzams skaidrs ieguvums no papildus naudas: sabiedrība nav gatava maksāt papildus tikai tāpēc, lai kāds cits saņemtu lielāku algu.

Esošā tarifu sistēma arī skaidri parāda, ka neviens īsti nesaprot ko sevī ietver tarifs. Ar vienādi apmaksātiem pakalpojumiem, piemēram, dzemdību palīdzībā, tarifos ietvertās algas speciālisti Stradiņos nesaņem. Uz to atkārtoti norādījusi Valsts kontrole.

Vēl pirms pusgada valdība kā vienīgo un labāko veselības finansēšanas modeli pieņēma esošo apmaksas sistēmu. Valdības rīcības plāns paredzēja virkni darāmo darbu, kurus A. Čakša ir ielikusi atvilktnē un cer izņemt tikai nākamgad, kad, viņasprāt, gaidītais naudas apjoms aizskalos visas problēmas un pa lielam visiem algu pietiks, neņemot vērā esošo darba kvalitāti, apjomu un sarežģītību.

Naudu pieliks visiem - gan privātās ambulatorās iestādēs strādājošiem mediķiem, kuri jau šobrīd saņem divreiz vairāk nekā stacionāros un slimnīcās strādājošie, un neaizmirsīs arī ģimenes ārstus.

Papildu nauda veselības aprūpei nonāk arī no pašvaldībām, kur atkarībā no budžeta tiek maksāti regulāri pabalsti vai vienreizēji, pirktas apdrošināšanas polises un atbalstītas ar iekārtām slimnīcas un ģimenes ārstu prakses. Šos ieguldījumus Veselības ministrija neskaita savos izdevumos.

Ir dīvaini, ka A.Čakša neredz, ka tieši šeit varētu rasts papildu naudu veselībai, jo šobrīd pirmsvēlēšanu laikā tiek solītas veselības polises pat 200 eiro apmērā visiem, arī bērniem un pensionāriem. Ja šādus maksājumus veiktu pašvaldības no saviem budžetiem par ikvienu iedzīvotāju, tad prognozējamu un konstantu summu varētu sasniegt jau uz nākamā gada 1. janvāri.

Diemžēl A.Čakšai ne uz šo brīdi, ne nākotni vispār nav nekāda konkrēta plāna, kā veselības aprūpes sistēmu padarīt kvalitatīvu un efektīvu, saprotamu gan pacientiem, gan mediķiem. Liekas, ka ministre vienkārši nesaprot sistēmu no iekšpuses un tādēļ šādu priekšlikumu nav. Vēl gaidāma trešā darba grupas sēde ar gala lēmumu, ko ZZS piedāvās kā risinājumu. Varbūt pēkšņi notiek brīnums...

Pielikumā: PVO pārskats par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā – iespējas un izaicinājumi starptautiskās pieredzes kontekstā
http://www.vm.gov.lv/images/files/Latvia_meeting_report_WHO_2016_final_13_July_LV_%281%29.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...