Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mans ieraksts nebūs par Kariņa valdību. Valdība ir tāda, kādu Latvija ir pelnījusi. Latviešiem Kariņš ļoti patīk. Tomēr populārākais politiķis ar vairāk nekā 30 tūkstošiem plusu. Apsveicu Latviju! Šoreiz premjers ir tas, kam jābūt. Un es bez ironijas, patiesi.

Mans ieraksts šoreiz ir par jauno zemkopības ministru Didzi Šmitu. Didzis, manis aicināts, piedalījās 13.Saeimas vēlēšanās un startēja KPV LV Rīgas sarakstā. Mans uzaicinājums bija, klātesot Sandrim Točam. Točs ir mans liecinieks.

Pirms vēlēšanām mēs kopā vienā auto apbraukājām Latviju, stāstot cilvēkiem, ka valsts pārvalde ir pārmērīgi uzpūsta un ka to vajadzētu būtiski samazināt. Uzsveru - būtiski samazināt!!!! KPV LV uz vēlēšanām gāja, lai “gāztu Kučinska valdību” (piebilde, man ar Māri Kučinski vēlāk izveidojās normālas, cilvēciskas attiecības).

Bet, turpinot par Didzi. Didzis bija tas, kurš visaktīvāk iestājās par OIK izbeigšanu un tamdēļ atteicās būt Kariņa valdības Ekonomikas ministrs pirms četriem gadiem. Es atceros, ka toreiz Didzis principiāli kritizēja vispopulārāko Latvijas politiķi Edgaru Rinkēviču, ka viņš kā ārlietu ministrs nepilda savu pamatfunkciju - lobēt Latvijas un jo īpaši Latvijas uzņēmēju intereses.

Didzis bija principiāls un nepiedalījās nevienā Saeimas attālinātajā sēdē divus gadus, par to principiāli turpinot saņemt pilnu darba samaksu. Solīja cīnīties par antidemokrātisko attālināto Saeimas sēžu pretlikumīgo lēmumu atcelšanu. Necīnījās.

Es biju tas, kurš Didzi izvirzīja kā valsts prezidenta amata kandidātu, lai stātos pretī Egilam Levitam. Didzis jau pēc tam Saeimas kuluāros un nākotnes vīzijās solīja vest uz referendumu jautājumu par tautas vēlētu prezidentu (šī ideja tika izteikta, klātesot man, Lindai Liepiņai, Jūlijai Stepaņenko un Karīnai Sprūdei). Neveda. Visus pēdējos četrus gadus pamatā balsoja pret Kariņa iepriekšējās valdības lēmumiem, kad bija klātienes sēdes.

Bet tad kaut kas mainījās. Es atteicos iet “profesionāļu sarakstā uz Zaļās partijas bāzes” un informēju, ka dibināšu pats partiju. Tas bija pirms kādiem diviem gadiem tikpat sniegotā laikā vienās pirts sarunās. Tajā brīdī mūsu “draudzība” arī beidzās. Vēlāk, tuvojoties 13.Saeimas darbības beigām, Didzis sāka kritizēt mani (nevis Kariņa valdību) un draudzīgi sāka ietusēt ar Vienotības Latkovski un ZZS Bergmani. Jāpiebilst, ka Latkovskis ar Bergmani vienmēr pirms tam rociņās pa Saeimu ir staigājuši. Tur ir kaut kāda kopīga (darījumu) vēsture. Tas bija izmaiņu priekšvēstnesis.

Tagad Didzis ir kļuvis par zemkopības ministru tā paša iepriekš kritizētā Krišjāņa Kariņa valdībā. Es Didzi ar to apsveicu. Didža četrus gadus senos uzskatus “samazināt ministriju skaitu” ir aizstājis balsojums par “Klimata ministriju” (cerams, ka sniegs no šodienas vairs nav uz Latvijas ceļiem un klimats tiek pilnvērtīgi kontrolēts, šajā sakarā atceros gan, ka Didzis Saeimas pīpētavā reiz teica - cilvēkam iedomāties, ka tas var ietekmēt klimatu, ir tāpat kā skudrai iedomāties, ka tā var izmainīt Amazones mūža mežus).

Patiesībā pat vēl nesen, šī gada 2. novembrī Didzis tviterī rakstīja: “Kad jums saka, ka cauri būs ar to klimatu, atceraties, ka laikā, kad Baltijas ledus ezers lēnām pārtapa par jūru (vidējais mezolīts) un Latvijas teritorijā jau vismaz pāris gadu tūkstošus mita cilvēki, vidējā gaisa temperatūra bija par ~2,5 grādiem augstāka nekā šodien”.

Vēl vairāk. 2022. gada 28. oktobrī Didzis tvīto: “Ja par “valsts stiprināšanu” tiek saukts izmisīgs mēģinājums izveidot savam partijas biedram, kurš bijis gadiem atbildīgais EM ierēdnis par OIK afēras “neredzēšanu”, jaunu “enerģētikas” ministriju, tad mums patiesi ir un būs nopietnas problēmas ar šādas valdības izveidi…” Bet salauza Didzi. Pīlēns vai Kariņš, nezinu. Bet nu Klimata ministrija būs, kaut pirms pāris tūkstošiem gadu esot bijis par divarpus grādiem siltāks.

Mans ieraksts nav, lai kritizētu. Mans ieraksts ir tikai, lai parādītu, ka Didzis ir tāds pats. Bez principiem. Vienlaikus es nešaubos, ka Didzis būs (atšķirībā no daudziem) daudzmaz sakarīgs (kaut slinks) ministrs un lobēs savu pārstāvēto zemkopības nozari un savu atbalstītāju (sponsoru) Andri Biti ar Karavelu uz urrā. Un pareizi darīs. Es arī tā darītu.

Šis ieraksts tapa tikai, lai Didzim atgādinātu senu latvju tautas sakāmvārdu par skabargu un baļķi. Proti, kuram tad ir un kuram tad beigu galā nav principu un kurš tos gatavs iemainīt ar kaut kādiem publiski nezināmiem nosacījumiem, lai sāktu atbalstīt tos, pret kuru esamību pats ienāca politikā. Kādreiz dzīvē gribētos uzzināt, kas lika tik principiālajam Didzim atteikties no tik daudziem principiem, lai atbalstītu Levita izvirzīto Kariņu, Klimata ministriju, un aizmirst visu, kas iepriekš teikts gan publiski, gan privāti Saeimas telpās un kopīgās iedzeršanās. Kas?

P.S. Un nevajag par šo ierakstu nevienam apvainoties. Tajā ir simtprocentīga taisnība. Ļoti iespējams, mainīt pilnīgi visus paša deklarētos principus ir pareizi. Vismaz tas dod iespēju nonākt pie varas. Didzis to ir sapratis. Veiksmi vēlot un izdošanos, Aldis.

Novērtē šo rakstu:

156
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi