Dialektika un sabiedrība

Cik var saprast, raksta autors turpina apgalvot, ka cilvēki vienmēr dzīvojuši kaukādās "ekonomiskās formācijās" un pēc šo "formāciju" evolūcijas cilvēki pieņemšot komunismu kā normālu dzīvesveidu.
Bet paskatīsimies patiesībai acīs! Polnim hodom iet 21.gadsimts, bet mēs joprojām vērojam sadzīvē gan verdzības, gan feodālisma, gan kapitālisma, gan sociālima, gan komunisma recidīvus. Kas mums ir deficītā? Normāla, civēciska dzīve. Vai komunisms ir cilvēcisks? Nē, nav. Vai komunisti - (mūki, mūķenes, aizgājušie no sabiedrības, dažādi saimnieciski veidojumi, kā kolhozi) - attīstās? Nē, neattīstās! Vai komunistu skaits vairojas? Nē, viņu skaits % samazinās!

Atbildēt

Ka katra visuma un dabas parādība, stihija, minerāls, augs, dzīvnieks, cilvēks apveltīts ar īpašu enerģētiku, ir cIVILizācijai zudušas zināšanas. Mūsu senčiem, kuri dzīvoja pirms viendievības paradigmas radīšanas (to radīja ap 3000 - 2500 g.p.m.ē.), nenoliedzami bija visaptverošas zināšanas par apkārtējās vides enerģiju mijiedarbību. Par vidi kā kopumu un katra elementa vietu tajā. Visticamāk, šīs zināšanas tika apzināti paslēptas un apzināti aizvietotas ar monoteismu, kas dabas elementu kā patstāvīgas enerģētikas nesēju mijiedarbību noliedz pēc būtības.

Pašlaik cilvēki mēģina sagrābstīt kaut kādas atsevišķas drumslas, bet saskatu, ka bez pašreizējās indivīda un kolektīvās apziņas pilnīgas iztukšošanas jeb restarta virzība uz priekšu nav gaidāma.

Atbildēt

»

"Nu un kur tad "sausais atlikums" - ko darīt šodien un kas darāms rīt?"

Pirmā lieta - negaidīt, kad Tev kāds teiks priekšā gatavas receptes, kā dzīvot savu dzīvi.

Atbildēt

»

"Tomēr, kas ir apziņa, tam gan ir reālāks un pierādāmāks skaidrojums. Cilvēka smadzenes sastāv aptuveni no 100 miljardiem neironu, kas veido savstarpējos tīklus un apmainās ar elektriskajiem signāliem, un informāciju. Šie bioķīmiskie jeb bioelektriskie procesi mūsu smadzenēs veido mūsu sajūtas uztveri un to, ko mēs saucam par sevi."

Es Tev varētu klātienē ļaut pašam sajust, ka tas, ko Tu domā esam "es", ir stipri mazāks par to, kas Tu esi patiesībā. Smadzenes var radīt tikai "es" demo versiju.

Pēc savas pamatizglītības esmu inženieris. Pie tam, izglītību ieguvis Padomju laikā un ļoti tālu stāvošs no lietām, par kuram te rakstu. Tiesa, kopš bērnības meklēju atbildes uz "Par ko man tas?" attiecībā uz šādiem tādiem saviem fiziskajiem defektiem.

Visa mana sapratne par cilvēku un dzīvi mainījās (lasi - sagriezās kājām gaisā!), kad satiku vīru, kas man iemācīja sākt just un apzināties.

Kopš tā laika ir pagājuši piecpadsmit gadi. Ir sagriezusies kājām gaisā ne tikai mani uzskati, bet visa dzīve. Kaut gan, "sagriezušies kājām gaisā" būtu nepareizi teikt. Pareizi būtu - nostājusies uz kājām.

Atbildēt

»

No pašlaik aktuālo paradigmu skatu punkta viss ir tieši ta, kā Tu saki.

Un tomēr:

"To, ka cilvēks iegūst informāciju un mācās no "pagājušās dzīves" nevar pierādīt un par to nevar pārliecināties katrs, kurš to vēlas. Pat tas, kurš to sludina par to nevar pārliecināties, jo ja varētu viņš to demonstrētu citiem."

Mans jautājums Tev - vai Tu esi mēģinājis meditēt? Man meditācijas process nozīmē apziņu, kas apzinās pati sevi. Un tad nu ir tā ķeza, ka vārdos par to NEKO nevar pateikt. Un ir neiespējami par to uzrakstīt, jo vārdi kā vietas karte NEKAD nebūs pati vieta. Ar vārdiem var pateikt - ieej iekšā klusumā un tur tā ir! - bet ko tad tas nozīmē? Droši vien katram kaut ko savu, taču tikai vietas zinātājs patiesi saprot, ko konkrētā karte rāda.

Pierādīt patiešām nevar neko, taču nav tiesa, ka katrs par to nevar pārliecināties. Ja ir tiekšanās, ceļš agri vai vēlu pavērsies.

Kaut ko nodemonstrēt citiem ir pilnīgi neiespējami (un, paldies dievam, ka tā!), jo, pirmkārt, tā ir katra personīga pieredze, otrkārt, tam vajadzīgs zināms briedums. Ja negatavs cilvēks pavērtu priekškaru uz iepriekšējām dzīvēm, viņš pilnīgi un galīgi sačakarētu šo pašreizējo dzīvi.

Atbildēt

»

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis jau ir "atmodies":
"Diemžēl no 1991.gada esam nostājušies uz zinātnes iznīcības ceļa, kad, iznīcinot Latvijā industriju, ražošanu, tika atrauts pamats pielietojamām zinātnēm – tām, par kurām mēs visā pasaulē šobrīd uztraucamies. Trūkst inženieru, trūkst fiziķu, trūkst tehniskās pasaules attīstītāju." http://www.diena.lv/latvija/viedokli/sparitis-latvija-ir-nostajusies-uz-zinatnes-iznicibas-cela-14019771

Atbildēt

Nu un kur tad "sausais atlikums" - ko darīt šodien un kas darāms rīt?
Gudri spriedelēt par matēriju un apziņu jau var katrs, kam citu, iespējams, nemaz nav ko darīt, un kas naudu saņem par atrašanos darba vietā, un kas kaut cik ir pabijis vismaz augstskolas apritē.

Atbildēt

Vēl jau guļam un ciešam, mēģinām saprast un murgojam par to kā vajadzētu pārveidot sabiedrību. Taču spriežot pēc tā, ka latviešu valodā tiek publicēts salīdzinoši liels daudzums garīga un ezotēriska satura literatūras, kas ilgi neaizķeras grāmatu plauktos, un kioskos nopērkami vairāki žurnāli par šo tēmu, jādomā, ka tuvojamies kritiskajai masai un jauna atmoda nav nemaz tik tālu.
Mūsu šī brīža nelaimes ir pašu veidota (ar aktīvu palīdzību no ārpuses) ilūzija.

Atbildēt

Jau pie iepŗiekšējā raksta gribēju ieteikt autoram vispirms ķerties pie tā saucamās "apziņas" jēdziena noskaidrošanas un definēšanas. Kas īsti autora izpratnē ir apziņa? Nākamais būtiskais jautājums - kas ir patiesība un kādi ir tās kritēriji, lai tā patiešām būtu patiesība nevis fantāzija? Atbilde uz to ir zināma - patiesībai ir jābūt tādai par kuru var pārliecināties katrs, kurš to vēlas. Piemēram, par gravitācijas likumu var pārliecināties katrs, kurš to vēlas līdz ar ko tas ir neapšaubāms. No otras puses eksistē ļoti daudz teoriju par kurām neviens nevar neko pārliecināties. Piemēram, reinkarnācijas teorija un stāsti par "dvēseles" pārceļošanu. Tajā pat laikā, nav īsti zināms un definēts, kas tad īsti ir tā dvēsele. Vai tā ir apziņa? Personība? gars? Jā un vēl kas īsti ir "gars"? Kas ar šo vārdu tiek domāts? Kas ir matērija ir zināms. Tāpat kā ir zināms, kas ir enerģija. Pēc pēdējām fizikas atziņām matērija ir atdzisusi enerģija. Bet kas ir gars? Te, tāpat, kā vārda "dvēsele" gadījumā sākas interpretācijas un katrs "garīgs" cilvēks vai reliģija dos jums savu, individuālu "skaidrojumu". Personīgi es šos vārdus nesaprotu un nezinu, vai aiz tiem patiešām slēpjas kāda jēga un kāda kaut vai cita realitāte. Tomēr, kas ir apziņa, tam gan ir reālāks un pierādāmāks skaidrojums. Cilvēka smadzenes sastāv aptuveni no 100 miljardiem neironu, kas veido savstarpējos tīklus un apmainās ar elektriskajiem signāliem, un informāciju. Šie bioķīmiskie jeb bioelektriskie procesi mūsu smadzenēs veido mūsu sajūtas uztveri un to, ko mēs saucam par sevi. Šis bioķīmiskais dators ir programmējams un to programmē apkārtējā vide. Mūsu smadzenes mācās un papildina informāciju no apkārtējās vides līdz pat nāves brīdim. Visas idejas, valodu, vārdus, filozofiju, fiziku utt. cilvēks iegūst no apkārtējās vides. Tas ir pierādāms un par to var pārliecināties katrs. To, ka cilvēks iegūst informāciju un mācās no "pagājušās dzīves" nevar pierādīt un par to nevar pārliecināties katrs, kurš to vēlas. Pat tas, kurš to sludina par to nevar pārliecināties, jo ja varētu viņš to demonstrētu citiem. Apziņa - tā ir visu dotajā brīdī smadzenēs esošo aktīvo neironu ķēžu vienotība. Apziņa var attīstīties tikai palašinoties vienlaicīgi aktīvo kēžu skaitam un informācijas apjomam. Apziņu varētu vieglāk skaidrot datoru terminos - apziņa te būtu ekvivalents operatīvajai atmiņai t.i. tai informācijai, kas dotajā brīdī ir "uz skatuves". Cilvēka galvā, tāpat kā datorā ir daudz un dažādas informācijas, bet tā visa nav vienlaicīgi pieejama un "ieslēgta" ( ja vēlaties). Aktīva ir tikai noteikta šīs informācijas jeb neironu ķēžu daļa. Cilvēka personība sastāv no viņa personīgās vēstures, pieredzes un atmiņām, kas ir uzkrātas uz konkrēto dzīves brīdi.

Atbildēt

»

Nekas tur nevar saveidoties! Nevar un nesaveidosies! Mirusi paaudze un mirusi tauta.

Atbildēt

Tagad jaunā formācija būs kolektīvais durdoms?

Atbildēt

»

"Cik nu atceros no skolā pirms trīsdesmit gadiem mācītā,....."
==================================================
.....dziedātā? 1983.g. - tas ir J.Kulakova rockband Pērkons uzplaukuma gads ( ...galvenais, lai tevī pašā...). Oi, oi, kas notikās Rīgas centrā, kad Dzelzceļnieku k/n (tagad Maskavas nams) "relatīvi" brīvie rāva vaļā:
"Ak cik labi / Ka tu klabi / Drīz mēs abi
Grabēsim / Ceļa stabi / Nedzer šņabi
Bet mēs dzersim / Dziedāsim......."

Atbildēt

Ir vēl viena doma, kas palika ārpus raksta, bet kas ir apceres vērta.

Nākotnes formāciju var veidot tikai brīva sabiedrība. Mūsdienās demokrātiskā pārvalde tiek manipulēta no ārpuses, autoritārā (Krievija, Baltkrievija) - no iekšpuses. Abos gadījumos mēs runājam par sabiedrības zināmu nozombētību un ir naivi domāt, ka pastāv kādas valsts vai tautas "izredzētība" kaut kā jauna radīšanā.

Cita lieta, ka katrā valstī un tautā pieaug relatīvi "brīvo" ļaužu skaits (Latvijā jauniešu vidū tādu ir ļoti daudz!) - no tiem, no viņu pēcnācējiem kaut kas, iespējams, var saveidoties.

Nākotnes formācija, manuprāt, var veidoties sintēzē no izteikti nacionālā un izteikti globālā.

Atbildēt

Superīgs un loģisks komentārs, M. Autoram tagad vēlreiz viss tas pats jāuzraksta kā atbilde Tev, vai kā tieši to esi iedomājies?
Nu nav Tev saprašanas - a ko, Tevis dēļ tagad visiem jāraksta tā, lai Tu saproti?

Atbildēt

man nav akadēmiskās izglītības....
kam un, ko tu gribēji pateikt?

Atbildēt