Desmit visstulbākās Valsts drošības dienesta apsūdzības „krievu spiegam” Ādamsonam
Lato Lapsa17.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jānis Ādamsons, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu - sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu,” teikts Valsts drošības dienesta lēmumā atzīt J. Ādamsonu par aizdomās turēto spiegošanas kriminālprocesā. Lasītājiem ir iespēja iepazīties ar desmit stulbākajām apsūdzībām, kas saistībā ar "neizpaužamo ziņu" nodošanu minētas šajā dokumentā.
2017. gada 21. janvārī tikšanās laikā kafejnīcā "Šašliku pagasts" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot KNAB priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanā 2017. gada 17. janvāra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. [Informācija par likumprojektiem jebkuram interesentam ir atrodama Saeimas mājas lapā.]
2017. gada 24. februārī tikšanās laikā restorāna “Erebuni" Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B (turpmāk - restorāns “Erebuni’') J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par apstākļiem, kādos bijušais Valsts drošības dienesta priekšnieks Jānis Reiniks devās izdienas pensijā, par viņa nodarbošanos pēc došanās izdienas pensijā un iespējamo balotēšanos vēlēšanās no kādas partijas saraksta. [J. Reiniks par došanos pensijā paziņoja divarpus gadus iepriekš.]
2017. gada 30. aprīlī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem anulēšanu Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei – Godmanei. [Jāpiebilst, ka šajā dienā to paziņoja TV.]
2017. gada 17. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā un viņa profilējošo informāciju. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties 2017. gada 6. jūnija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. kurā notika tikšanās ar KNAB priekšnieka amata pretendentu J.Straumi, kā arī 2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē, kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā. [Vispār jau Saeimas sēžu norise ir publiska, atsaukšanās uz to laikā iegūtas informācijas izplatīšanu ir, maigi izsakoties, absurda.]
2018. gada 30. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā:
- Saeimas lēmuma projektu par kratīšanas izdarīšanu un deputāta aizturēšanu attiecībā pret Artusu Kaimiņu. Norādītais dokuments J. Ādamsonam kļuva pieejams, piedaloties 2018. gada 20. jūnija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika izskatīts lēmuma projekts „Par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei”. [Kā redzams, J. Ādamsons šo Valsts drošības dienesta ieskatā neizpaužamo informāciju ir nodevis desmit dienas pēc tam, kad notika aizturēšana un tika pieņemts publiskais Saeimas lēmums.]
2018. gada 20. novembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par pēcvēlēšanu situāciju, valdības veidošanas aizkulisēm un komisiju izveidi. Tikšanās laikā J. Ādamsons nodeva G. Silonovam Saeimas komisiju sarakstus [kuri Saeimas mājas lapā ir brīvi pieejami jebkuram interesentam].
2018. gada 13. decembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemto lēmumu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties norādītajā Saeimas sēdē. [Tāpat tās bija pieejamas jebkuram interesentam.]
2019. gada 8. janvāri tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G Silonovam sekojošas ziņas:
- par K. Kariņa valdības veidošanas aizkulisēm. [Te pat grūti ko komentēt.]
2019. gada 3. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa", par partijas "Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītāja J. Urbanoviča plāniem partijas attīstību un par plāniem izslēgt no partijas "Saskaņas centrs” Nilu Ušakovu. [Tas, ka Valsts drošības dienests par valstiski neizpaužamām uzskata ziņas par prokremliskās „Saskaņas” iekšienē notiekošo, ir ievērības cienīgs fakts.]
2019. gada 18. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā sekojošas ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa" un gaidāmo partijas kongresu, ka "Saskaņas" likvidācija ir neizbēgama, jo partijai draud maksātnespēja, ka partijai ir ap 400 000 eiro parādsaistības. [Skat. iepriekšējo piebildi.]
2021. gada 5. februārī plkst. 09:51 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz. G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu:
- faili satur mērķtiecīgi iegūtas un apkopotas ziņas par aktualitātēm saistībā ar Covid-19. [Te jau atkal grūti kaut ko pat piebilst.]
Attēlā - Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
