Deputātu pieprasījums: par Ašeradena nespēju sniegt atbildes par OIK sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti14.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam adresētu pieprasījumu Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN).
Šī gada 6. septembrī Jums tika iesniegts deputātu pieprasījums “Par Jūsu rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”. Virkne jautājumu bija saistīti ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskumu un tās atbilstību Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) lēmumam, ar kuru EK saskaņoja valsts atbalsta shēmu elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamajiem energoresursiem - SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - Lēmums).
Diemžēl ne savās rakstiskajās atbildēs, ne arī Pieprasījumu komisijas sēdē Jūs nez kāpēc nespējāt sniegt skaidru atbildi saistībā ar augstākminētajiem Jūsu īstenotās atbalsta sistēmas tiesiskuma aspektiem un Jūsu piedāvātajiem pasākumiem, lai šo sistēmu sakārtotu.
Tas rada pamatotas bažas, ka EM vai nu nav nepieciešamās kompetences, vai arī patiesībā Jūsu centieni ir vērsti nevis, lai sakārtotu šo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši tiesību normām un sabiedrības interesēm, bet gan, lai turpinātu piesegt šo “OIK afēru” un turpinātu sniegt nepamatoti dāsno atbalstu atsevišķiem komersantiem pēc iespējas ilgāk.
Lai novērstu šīs bažas, pieprasām Jūs sniegt skaidru un konkrētu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību normām, dalībvalsts ir tiesīga sniegt valsts atbalstu tikai pēc tā saskaņošanas ar EK. Vai valsts atbalsts, kurš ir ticis sniegts, nesaskaņojot to iepriekš ar EK, Jūsuprāt, ir likumīgs?
Ja uzskatāt, ka šāds atbalsts ir likumīgs, pieprasām norādīt, konkrēti kuras ir tās tiesību normas, kuras pamato Jūsu viedokli?
Jūsuprāt, kura ir tā institūcija, kura ir tiesīga noteikt, vai atbalsts tiek sniegts atbilstīgi ES tiesību normām? Ja, Jūsuprāt, bez EK un Eiropas Savienības tiesas ir arī citas institūcijas, pieprasām norādīt - balstoties uz kādiem tiesību aktiem, tām ir piešķirts šāds deleģējums?
Vai EM ir tiesīga īstenot tādu valsts atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK?
Ja, Jūsuprāt, EM ir tiesīga īstenot tādu valsts atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK, pieprasām norādīt – kuras tiesību normas tai dod šādas tiesības?
Vai, nenovēršot pieļauto pārkompensāciju, lai atbalsts būtu nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs (atbilstoši tam, kā to nosaka ES tiesību normas – ES direktīvas, 2001., 2008. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai, u.c.), šāda EM īstenotā valsts atbalsta shēma visā tās īstenošanas laikā ir atbilstīga EK Lēmumam?
Ja, Jūsuprāt, šāda EM īstenota valsts atbalsta shēma visā tās īstenošanas laikā ir atbilstīga EK Lēmumam arī bez pieļautās pārkompensācijas novēršanas, pieprasām norādīt – kuras ir tās tiesību normas, kuras pamato Jūsu viedokli?
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
