Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, 16.11.2017 iesniedzām deputātu jautājumus par iespējamu Ekonomikas ministrijas iesaisti krāpniecībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām. Diemžēl tā arī nesaņēmām uz tiem atbildes pēc būtības, un netika saņemti arī pieprasītie dokumenti.

Tāpēc mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, lai gūtu pārliecību, ka Ekonomikas ministrija pieņemot konkrētus lēmumus ir rīkojusies atbilstoši tās kompetencei un sabiedrības interesēs, pieprasām ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam iesniegt informāciju un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pieprasām iesniegt visus Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus (lēmumu par atbalsta piešķiršanu (kvalificēšanos saņemt tiesības pārdot saražoto enerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros), ražošanas atļaujas izsniegšanu, pagarināšanu, anulēšanu, jaudas samazināšanu un palielināšanu, kā arī visus pārējos lēmumus) un visu informāciju (dokumentus), balstoties uz kuriem, tika pieņemts katrs šis konkrētais lēmums saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu attiecībā uz konkrēti norādītajiem komersantiem, kuru iespējams negodprātīgā rīcība tika atspoguļota žurnālistu veidotajos sižetos - SIA “E Seda” , SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Strenči”, SIA “Tektus”, SIA “Madonas EKO”, SIA “Briedis būve”, SIA “Rīgas enerģija”.

2. Pieprasām arī iesniegt EM veikto saraksti šajā sakarā attiecībā uz šiem augstāk uzskaitītajiem komersantiem. (no plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas ir zināms, ka tāda ir tikusi veikta)

3. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus “Par atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai” derīguma termiņu pagarināšanai. Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

4. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja attiecīgo komersantu iesniegtās informācijas un dokumentācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

5. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus par atļauju elektroenerģijas ražošanas staciju jaudas palielināšanai? Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

6. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja šo komersantu elektroenerģijas ražotņu būvniecību un to atbilstību būvnormatīviem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

7. Pieprasām iesniegt EM skaidrojumu – balstoties uz kādām tiesību normām, EM ir deleģējums lemt par komersantam izsniegtajā atļaujā noteiktās jaudas nozīmīgu samazināšanu, un tādā kārtībā kā to ir īstenojusi EM?

Informējam, ka Saeimas deputātam ir tiesības pieprasīt materiālus, kuri var saturēt komercnoslēpumu un iepazīties ar tiem. Iesniedzot tos, lūdzam ievērot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pants deleģē Ministru kabinetam(MK) tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Atbilstoši šim deleģējumam MK ir apstiprinājusi EM izstrādātos MK noteikumus – Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”

Iepazīstoties ar šajos noteikumos ietverto regulējumu, nākas secināt, ka tajos ietvertās normas ir neskaidras un pat pretrunīgi interpretējamas.

Ņemot vērā, ka tieši EM ir izstrādājusi šos noteikumus un saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem savus lēmumus un uzrauga, kā šie noteikumi un EM lēmumi tiek ievēroti, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem (pirms jautājuma tiek paskaidrots jautājuma konteksts):

Saskaņā ar šiem MK noteikumiem Nr.221 koģenerācijas elektrostacija ir tiesīga pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja tā atbilst noteikumos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem un ja tās aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums atbilst noteikumos paredzētajam. Lai noteiktu koģenerācijas elektrostacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, šai koģenerācijas elektrostacijai darbojoties un ražojot enerģiju koģenerācijā. Noteikumi paredz, kādā veidā tas tiek noteikts – aprēķinos izmantojot stacijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, lietderīgās siltumenerģijas daudzumu, iztērēto kurināmā daudzumu laika posmā, kurš nav mazāks par četriem mēnešiem, vai pat atsevišķām aprēķinu pozīcijām nosakot šo laika periodu visa gada garumā.

1. Kādā veidā EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārliecinās par jaunas (ražošanu neuzsākušas) koģenerācijas stacijas atbilstību noteikumos noteiktajiem kritērijiem?

2. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības ar šo informāciju, EM pieņem lēmumu, ka šāda (jauna) stacija ir tiesīga kvalificēties pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Atbildē lūdzam norādiet arī, kuros tieši noteikuma punktos ir atrunāts deleģējums šādā veidā noteikt vai stacija ir tiesīga saņemt obligātā iepirkuma tiesības.

Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem noteikumiem, EM ir tā, kura pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savā lēmumā norādot elektroenerģijas iepirkuma apjomu kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros - ja komersants ieguvis tiesības pārdot attiecīgajā elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

EM sagatavotajos un valdības apstiprinātajos MK noteikumos Nr. 221, atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 262, nav noteikts, kādā veidā EM lēmumā par tiesībām pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek noteikts šis elektroenerģijas iepirkuma apjoms.

3. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības, EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, šajā lēmumā nosaka elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu? Atbildē lūdzam arī norādīt, kuras noteikumu normas (punkti) deleģē EM noteikt šādi elektroenerģijas obligāto iepirkuma apjomu?

Noteikumi nosaka, ja elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, Publiskais tirgotājs iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus. Tāpat noteikumi nosaka, ka komersanta plānotajai elektrostacijai par līguma spēkā stāšanos dienu tiek uzskatīta diena, kad elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

4. Lūdzam jūsu skaidrojumu – situācijā, kad atšķiras stacijas ekspluatācijā nodošanas datums un datums, kurā izsniegts sistēmas operatora akts, kurš datums tiek uzskatīts par elektroenerģijas obligātā iepirkuma līguma spēkā stāšanos dienu, no kuras tiek uzskaitīts noteikumos paredzētais 10 gadu iepirkuma periods?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...