Deputātu jautājumi veselības ministrei: kāpēc „e-veselības” projekts ir Frankenšteins?
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti17.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 17.maija Saeimas sēdē tika izskatīts darba kārtības jautājums “Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”. Jums debašu laikā tika uzdoti konkrēti jautājumi, diemžēl Jūs izvairījāties sniegt atbildes uz tiem, tādēļ iesniedzam tos rakstiski un lūdzam sniegt atbildes uz tiem.
Debatēs Jūs norādījāt, ka Nacionālajam veselības dienestam (NVD) tiek nepamatoti pārmests par “e-veselības” neveiksmīgo ieviešanas gaitu, ka e-veselība ir Frankenšteins un esošajai NVD vadībai ir jārisina tās problēmas, kas tika radītas e-veselības projekta ieviešanas gaitā iepriekšējos 8 gados.
1. Lūdzam Jums nosaukt tās amatpersonas, kuras ir atbildīgas par šo situāciju ar e-veselības projektu, kuru amatpersonu rīcības dēļ Jūs esat spiesta publiski dēvēt šo projektu par Frankenšteinu?
Pirms dažām dienām Latvijas sabiedriskajā televīzijā Jūs publiski apgalvojāt, ka starptautiskie eksperti ir atraduši galveno kļūdu vienā no e-veselības moduļiem, kas bremzē visas sistēmas darbību.
Lūdzam Jūs pamatot Jūsu visai sabiedrībai publiski paustā apgalvojuma patiesumu un nosaukt:
2. Kuri ir šie šie Jūsu minēties starptautiskie eksperti?
3. Ko tieši šie “starptautiskie eksperti” ir atklājuši?
4. Kā izpaudās šī “galvenā kļūda”, un kas ir ticis novērsts?
5. Cik izmaksāja šo “starptautisko ekspertu” sniegtie pakalpojumi?
6. Vai esat gatava uzņemties atbildību, ka P.Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa A2 projektēšana un būvniecība tiks veikta paredzētajos termiņos un valdības sēdē apstiprināta budžeta ietvaros?
7. Vai esat izpildījusi tiesas spriedumu par nelikumīgi atlaistajām Veselības inspekcijas amatpersonām, kuras savulaik norādīja Jums uz pieļautajiem pārkāpumiem?
8. Vai esat tām atvainojusies un izmaksājusi tiesas piespriesto morālo kompensāciju?
9. Cik liela kompensācija ir izmaksāta?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
