Deputātu jautājumi Straujumai par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu
PIETIEK27.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas opozīcijas deputāti iesnieguši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai virkni jautājumu par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu, kuri varētu būt interesanti ne tikai šauram ierēdņu un politiķu lokam vien. Publicējam šos jautājumus.
1. Šobrīd valdība strādā pie valsts budžeta projekta 2015.gadam. Darba samaksa medicīnas darbiniekiem ir iekļauta veselības aprūpes pakalpojuma tarifos un nonāk ārstniecības iestādes rīcībā, kura tālāk šos naudas līdzekļus novirza līdz konkrētajam medicīnas darbiniekam.
1.1. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada valsts budžetā plāno piešķirt papildus finansējumu veselības aprūpes tarifu pieaugumam?
1.2. Vai Jūsu vadītā valdība plāno un par cik - 2015.gada valsts budžetā paredzēt papildus līdzekļu piešķiršanu medicīnas darbinieku (atbalsta personāla) darba samaksas palielināšanai?
1.3. Kāds konkrēti darba samaksas palielinājuma pieaugums ar 2015.gada 1. janvāri sagaida Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādājošos medicīnas darbiniekus (atbalsta personālu)?
2. Veselības ministrija spēj ietekmēt tikai medicīnas darbinieku algas minimumu, savukārt pilnvaras konkrētas atlīdzības noteikšanai medicīnas darbiniekiem ir tikai ārstniecības iestādēm.
2.1. Ko Jūsu vadītā valdība plāno izdarīt, lai veicinātu medicīnas darbinieku adekvātu atalgojuma izvērtēšanu un motivāciju strādāt Latvijā, cita starpā, novēršot atšķirīgu attieksmi darba samaksā atsevišķās reģionālajās slimnīcās?
2.2. Vai 2015.gada valsts budžeta ietvaros Jūsu vadītā valdība plāno risināt jautājumus par sociālā atbalsta programmu papildu mehānismiem medicīnas darbiniekiem?
3. Kāds ir 2015.gada valsts budžeta finansējuma apmērs veselības aprūpei Daugavpils reģionālai slimnīcai? Vai tas segs faktiskos slimnīcu sniegto ārstēšanas pakalpojumu izdevumus?
4. Kādi pasākumi 2015.gada valsts budžeta ietvaros tiks ieviesti ar mērķi - risināt slimnīcu stacionārās, ambulatorās veselības aprūpes sniegto pakalpojumu parādu apmaksu, valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu savlaicīgu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem - rindu mazināšanai uz diagnostiku, speciālistu konsultācijām un operācijām?
5. Vai Daugavpils reģionālo slimnīcu sagaida papildu finansējuma piešķiršana 2015.gada valsts budžeta ietvaros?
6. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada budžeta ietvaros plāno pārskatīt slimnīcu finansēšanas principus, paredzot kvotu sadali atbilstoši slimnīcas apkalpotās teritorijas iedzīvotāju skaitam? Ja nē, tad kā Jūs plānojat nodrošināt slimnīcām piešķirto apmaksāto ārstniecības pakalpojumu atbilstību reālajam sniegto pakalpojumu apjomam?
7. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada valsts budžeta ietvaros plāno piešķirt papildu finansējumu pacientu līdzmaksājumu (ir viens no augstākajiem Eiropā) mazināšanai? Ja plāno, tad cik lielā apmērā tiks noteikts pacienta līdzmaksājums?
8. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada valsts budžeta ietvaros plāno samazināt valsts budžeta finansējumu kādā no veselības aprūpes jomām?
9. Kāds ir Jūsu vadītās valdības viedoklis netaisnīgumā - ārstniecības personu atalgojums salīdzinot ar ierēdņu atalgojumu Veselības ministrijā un atsevišķu slimnīcu valdēs strādājošajiem?
10. Kādus pasākumus 2015.gada valsts budžeta ietvaros Jūsu vadītā valdība plāno veikt, lai novērstu speciālistu trūkumu Latvijas novados, piemēram, Daugavpilī? Vai tiks piedāvātas jaunas darba vakances?
11. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada valsts budžeta ietvaros plāno piešķirt finansējumu profilakses aktivitātēm atkarību izraisošo vielu apkarošanas jomā? Kāds ir finansējuma apmērs un kādiem konkrētiem pasākumiem tie ir paredzēti?
12. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada valsts budžeta ietvaros plāno piešķirt finansējumu hromotogrāfijas-masspektrometrijas laboratorijas iegādei SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca vajadzībām, ka tas iepriekš ir noradīts Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2014.gada 26/jūnija atbildē Nr.45/SAN-1056?
13. 2014.gada 11.septembri vērsāmies Veselības ministrijā ar 11.Saeimas deputātu jautājumu Nr.189. Vai Jūsu vadītā valdība 2015.gada valsts budžeta ietvaros plāno risināt minētajā vēstulē uzskaitītās problēmas Daugavpils reģionālajā slimnīcā?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
