Deputātu jautājumi par OIK-2 un tā atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm
Ivars Zariņš27.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu Latvija atkal ir neatkarīga valsts. Sekmīga un Latvijas valsts interesēm atbilstoša enerģētikas politika ir viens no pamatfaktoriem, lai valsts varētu nosargāt savu neatkarību.
Diemžēl Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas. Atšķirībā no citām valstīm, piemēram, Lietuvas. Šāda situācija rada iespēju manipulēt ar dažādiem uzstādījumiem (bieži pretrunīgiem), izraujot tos no kopējā konteksta un nosakot to prioritāti, vadoties no šaurām vai īslaicīgām interesēm.
Tā rezultātā ir iespējams radīt risinājumus, kuri varbūt veiksmīgi risina kādu šauru problemātiku, bet rada nopietnu apgrūtinājumu vai pat apdraudējumu visai kopējai sistēmai. “OIK afēra” ir uzskatāms tam piemērs.
Pašlaik viens no Ekonomikas ministrijas uzdevumiem ir sagatavot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030 (turpmāk – Plāns).
Lai nodrošinātu, ka šis plāns tiek izstrādāts ne tikai Eiropas Savienības interesēs, bet arī, ievērojot Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības intereses, būtu svarīgi ņemt vērā arī Latvijas stratēģiskās intereses un mērķus enerģētikā.
Diemžēl, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem materiāliem, šādi stratēģiski uzstādījumi tajā nav atrodami, tieši otrādi, tiek apliecināts, ka “Latvijā Plāns tiek izstrādāts, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus vai izteiktās starptautiskās apņemšanās”.
Analoģiski, kā savulaik tika īstenota esošā subsidētās elektroenerģijas atbalsta shēma, kas tagad zināma kā OIK afēra – lai to īstenotu, tās nepieciešamība tika pamatota ar Latvijas uzņemtajām saistībām, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus.
Absolūti nenoliedzot nepieciešamību Latvijai būt atbildīgai un uzticamai Eiropas Savienības dalībvalstij, šāda Ekonomikas ministrijas pozīcija mums rada pamatotas bažas, ka atkal tiek veidota kārtējā “OIK afēra”, jo īpaši ņemot vērā Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā pausto, par esošās, nu jau sevi diskreditējušās, atbalsta sistēmas izbeigšanu (kurai nepieciešamais likumdošanas ietvars tika izstrādāts tieši tad, kad ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš) un tajā pašā laikā jaunas sistēmas izveidi, ņemot vērā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā noteikto.
Lai kliedētu šīs augstāk pamatotās bažas, lūdzam jauno ekonomikas ministru sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai bez tiem stratēģiskajiem uzstādījumiem, kādus vēlas Eiropas Savienība, Latvijai ir savi stratēģiskie mērķi enerģētikā, kādi tie ir?
2. Kas ir noteicis šos mērķus?
3. Kādā veidā ir tikuši noteikti šie mērķi?
4. Kāds ir tas pareizais, Latvijas interesēm un iespējām atbilstošais stratēģiskais balanss starp enerģētisko drošumu, energoapgādes konkurētspēju (sistēmas izmaksām), un draudzīgumu videi? Lūdzam nodefinēt tos konkrētos kritērijus, pēc kuriem tas tiek noteikts.
5. Kāda ir Latvijas pozīcija Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē un tā saskaņošanā ar Eiropas Savienības atbilstīgajām iestādēm?
6. Vai un kādā veidā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi novērst nesamērīga maksājuma sloga izveidošanos, veidojot Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvaru atbilstīgi Latvijas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēm?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
